Prasība, kas celta 2007. gada 30. oktobrī - Coto Moreno/Komisija

(lieta F-127/07)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Juana Maria Coto Moreno, Gaborone (Botsvāna) (pārstāvji - K. Lemmens, C. Doutrelepont, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt 2007. gada 12. februāra lēmumu, ar kuru konkursa EPSO/AD/28/05 atlases komisija atteicās iekļaut prasītāju šā konkursa rezerves sarakstā, un līdz ar to:

piešķirt viņai zaudējumu atlīdzību par morālo kaitējumu EUR 25 000 apmērā;

piešķirt viņai atlīdzību par advokātu honorāriem, kas noteikti EUR 8 000 apmērā un apliecināti ar iesniegto rēķinu;

prioritāri, nospriest, ka kompetentajām iestādēm jādara viss, lai sniegtu taisnīgu kompensāciju par atceltā akta radīto kaitējumu, proti, jāiekļauj prasītāja rezerves sarakstā, vai

neiekļaušanas rezerves sarakstā gadījumā, pakārtoti, piešķirt prasītājai materiālo zaudējumu atlīdzību EUR 384 000 apmērā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja piedalījās konkursā EPSO/AD/28/05. Konkursa atlases komisija atteicās iekļaut prasītāju šā konkursa rezerves sarakstā ar 2007. gada 12. februāra lēmumu, kuru prasītāja lūdz atcelt.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats, prioritāri, ir saistīts ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā - atsevišķi vai saistībā ar pamatojuma neesamību un/vai principa patere legem quam ipse fecisti pārkāpumu. Atlases komisija, kuras nostāja šajā ziņā nebija viennozīmīga, uzskatīja, ka prasītāja bija sniegusi "apmierinošas" atbildes, kurās tomēr bija konstatēti trūkumi. Tas acīmredzami neatbilst patiesībai, it īpaši tāpēc, ka prasītāja sniedza atbildes atbilstoši Komisijas noteikumiem.

Otrais pamats, kas tāpat izvirzīts prioritāri, ir saistīts ar paziņojuma par konkursu pārkāpumu un vienlīdzības principa pārkāpumu - atsevišķi vai saistībā ar saprātīguma principu.

Trešais pamats, kas tāpat izvirzīts prioritāri, ir saistīts ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo prasītāja skaidri uzdeva atlases komisijai jautājumu, kāpēc atbilde, ko viņa sniegusi mutiskajā pārbaudījumā, tika uzskatīta par nepareizu vai vismaz neapmierinošu. Prasītāja neesot saņēmusi atbildi, neraugoties uz pienākumu norādīt pamatojumu.

Visbeidzot, prasītāja, pakārtoti, norāda uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā - atsevišķi vai saistībā ar vienlīdzības principu un samērīguma principu. Piešķirtā atzīme turklāt nav samērīga salīdzinājumā ar rezultātiem (viņai tika piešķirta atzīme 25/50) un neievēro vienlīdzības principu, jo attieksme pret prasītāju ir tāda pati kā pret jebkādu citu kandidātu, kas sniedzis atbildes, kuras atzītas par apmierinošām - ne tikai zināšanu līmenī, bet arī citu kritēriju ziņā.

____________