VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2019. gada 24. oktobrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Happy Moreno choco” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “MORENO” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Ar agrākām valsts grafiskām preču zīmēm aptverto preču saraksta aizstāšana – Apelācijas padomes lēmuma labošana – Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkts – Juridiskais pamats – Agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība
Lietā T‑498/18
ZPC Flis sp.j., Radzijovice [Radziejowice] (Polija), ko pārstāv M. Kondrat, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv K. Kompari un H. O’Neill, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG, Esene (Vācija), ko pārstāv N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti,
par prasību par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 31. maija lēmumu lietā R 1464/2017‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldi Einkauf un ZPC Flis,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši R. Barents [R. Barents] un J. Pasers [J. Passer] (referents),
sekretāre: R. Ukelīte [R. Ukelyte], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 20. augustā,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 30. novembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 22. novembrī,
ņemot vērā lūgumu sniegt dokumentus, ko Vispārējā tiesa izteica EUIPO 2019. gada 5. februārī,
ņemot vērā Vispārējās tiesas lietas dalībniekiem uzdotu rakstveida jautājumu un to atbildes uz šo jautājumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtas 2019. gada 20. februārī,
pēc 2019. gada 4. jūlija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2016. gada 22. janvārī prasītāja – ZPC Flis sp.j. iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir zemāk attēlotais grafiskais apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 30. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 30. klase: “saldumi, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumi”;
– 35. klase: “konfekšu, cepumu izgatavošanas formu, vafeļu, vafeļu radziņu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība, konfekšu izstrādājumu, cepumu izgatavošanas formu, vafeļu, vafeļu radziņu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2016. gada 30. marta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 59/2016.
5 2016. gada 23. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad Regulas 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētājiem precēm.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrākām Vācijas grafiskām preču zīmēm, kas sākotnēji bija reģistrētas attiecībā uz precēm “kafija, kafijas aizstājēji; no kafijas izgatavoti produkti; dzērieni uz kafijas pamata; tēja, kakao; no kakao izgatavoti produkti; dzērieni uz kakao pamata; dzērieni uz šokolādes pamata; visas iepriekš minētās preces arī šķīstošu produktu veidā”, kas ietilpst 30. klasē (turpmāk tekstā – “sākotnējais preču saraksts”). Pēc Deutsches Patent‑ und Markenamt (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs) 2008. gada 29. septembra lēmuma par daļēju atzīšanu par spēkā neesošu agrāko Vācijas grafisko preču zīmju reģistrācija tika ierobežota ar precēm “kafija, produkti un dzērieni uz kafijas pamata, kas ietver kafiju; pulveris dzērienu uz kakao pamata pagatavošanai”, kuras ietilpst 30. klasē (turpmāk tekstā – “grozītais preču saraksts”). Šīs agrākās preču zīmes ir šādas:
– zemāk attēlotā agrāka Vācijas grafiska preču zīme, kas tika pieteikta reģistrācijai 2007. gada 17. janvārī un reģistrēta 2007. gada 29. martā ar numuru 30702839:
– zemāk attēlotā agrāka Vācijas grafiska preču zīme, kas tika pieteikta reģistrācijai 2007. gada 17. janvārī un reģistrēta 2007. gada 29. martā ar numuru 30702840:
7 Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 Ar 2017. gada 10. maija lēmumu Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, pamatojot savu lēmumu ar preču, kuras ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, grozīto sarakstu.
9 2017. gada 6. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants) iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 Ar 2018. gada 31. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas pirmā padome daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu.
11 Šajā ziņā Apelācijas padome uzskatīja, ka attiecīgā teritorija ir Vācija un ka konkrētā sabiedrības daļa atbilst plašai sabiedrībai, kas ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga un kurai ir vidējs uzmanības līmenis.
12 Saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu salīdzinājumu Apelācijas padome uzskatīja, ka “saldumi, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumi”, kas ietilpst 30. klasē, un preces, uz kuram attiecas sākotnējais preču saraksts, kuras aptver agrākās preču zīmes, ir identiskas vai līdzīgas. Apelācijas padome arī būtībā uzskatīja, ka pakalpojumi, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir līdzīgi precēm, uz kuram attiecas sākotnējais preču saraksts, kuras aptver agrākās preču zīmes, izņemot “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības, cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīmeklī” pakalpojumus, kuri ir atšķirīgi.
13 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka minēto apzīmējumu atšķirtspējīgais elements ir kopējais vārds “moreno” un ka no vizuālā viedokļa tie ir līdzīgi un no fonētiskā viedokļa – ļoti līdzīgi vai pat identiski; konceptuālajam aspektam konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumā neesot nekādas lomas.
14 Līdz ar to Apelācijas padome secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē un atbilst šādam aprakstam: “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība, cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”.
15 2018. gada 15. novembrī Apelācijas padome, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 102. pantu, pieņēma lēmumu ar nosaukumu “labojums”, kas tika paziņots 2018. gada 11. decembrī (turpmāk tekstā – “2018. gada 15. novembra labojums”). Tādējādi tā aizstāja sākotnējo preču sarakstu ar grozīto preču sarakstu, kuras ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm.
16 Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. punkts ar 2018. gada 15. novembra labojumu netika grozīts.
Lietas dalībnieku prasījumi
17 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ EUIPO atkārtotai izskatīšanai;
– vai grozīt apstrīdēto lēmumu, “nosakot, ka nav relatīvu atteikuma pamatu atteikt reģistrēt [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi attiecībā uz visām 30. un 35. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem un ka preču zīme ir jāreģistrē”;
– “attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem pieņemt nolēmumu [tai] par labu”.
18 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
20 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja norāda, ka 2018. gada 15. novembra labojums esot ticis pieņemts, pārsniedzot Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkta piemērošanas jomu, un izvirza vienu pamatu par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka esot ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un tiesiskās drošības princips.
Par prasības pieņemamību
21 Persona, kas iestājusies lietā, atsaucas uz prasības nepieņemamību, neizvirzot iebildi par nepieņemamību atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantam, pamatodamās uz to, ka prasītājas prasījumi esot pretrunā principam, saskaņā ar kuru tiem ir jābūt “skaidriem un viennozīmīgiem”. Tā uzskata, ka šajā lietā neesot iespējams zināt, kāds ir prasītājas prasījums.
22 Šajā lietā ir jākonstatē, ka prasība atbilst Reglamenta 177. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajām skaidrības un precizitātes prasībām, jo ir pilnībā saprotams, kā prasītāja lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu un attiecīgā gadījumā – grozīt minēto lēmumu.
23 Tādējādi prasība ir jāatzīst par pieņemamu.
Par prasības pieteikuma pielikumu no A.3 līdz A.27, kas pirmo reizi ir iesniegti Vispārējā tiesā, pieņemamību
24 EUIPO norāda, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi attiecībā uz vārda “moreno” izmantošanu tirgū esot nepieņemami, jo tie esot jauni, ievērojot, ka tie neesot bijuši Apelācijas padomes rīcībā, tai pieņemot apstrīdēto lēmumu.
25 Persona, kas iestājusies lietā, tieši izvirza iebildi par nepieņemamību, jo prasītāja dokumentus, kas ir ietverti prasības pieteikuma pielikumos no A.3 līdz A.27, pirmo reizi esot iesniegusi Vispārējā tiesā.
26 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu EUIPO Apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri tai ir iesniegti pirmo reizi (skat. spriedumu, 2014. gada 12. marts, Tubes Radiatori/ITSB – Antrax It (Radiators), T‑315/12, nav publicēts, EU:T:2014:115, 27. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Šajā lietā prasītāja ir iesniegusi izvilkumu no vairākām datubāzēm, tādām kā EUIPO datubāze (pielikumi A.3, A.11 un no A.21 līdz A.24), Vācijas Patentu un preču zīmju biroja datubāze (pielikumi A.4 un A.5), Lietuvos Respublikos valstybinis patentų biuras (Lietuvas Republikas Valsts patentu birojs, Lietuva) datubāze (pielikums A.19) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) datubāze (pielikumi A.6, no A.16 līdz A.18, A.20 un no A.25 līdz A.27), izdrukas, tiešsaistes vārdnīcu izdrukas (pielikumi no A.7 līdz A.9), tiešsaistes enciklopēdijas “Wikipedia” vienas lapas izdruku (pielikums A.10), kā arī tīmekļvietņu lapu izdrukas (pielikumi no A.12 līdz A.15).
28 Tātad ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem nekādi neizriet, ka prasītāja būtu iesniegusi iepriekš minētos pierādījumus procesā EUIPO instancēs, lai pierādītu sajaukšanas iespējas esamību, no kā izriet, ka tie ir tikuši pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā un līdz ar to tie ir jāatzīst par nepieņemamiem, izņemot tos, kas ir ietverti pielikumos no A.3 līdz A.6.
29 Proti, lai gan dokumenti, kas ir ietverti pielikumos no A.3 līdz A.6, ir jauni pierādījumi, tomēr nevar iebilst, ka prasītāja ir iesniegusi izvilkumus no EUIPO (pielikums A.3), Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (pielikumi A.4 un A.5) un WIPO datubāzēm (pielikums A.6), lai apgalvotu, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta kļūda, salīdzinot preces un pakalpojumus, kā arī novērtējot sajaukšanas iespēju, ņemot vērā preču sarakstu, attiecībā uz kurām ir reģistrētas agrākās preču zīmes, jo tā ir kļūda, kura nebija konstatējama pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
30 No tā izriet, ka prasības pieteikuma pielikumi no A.3 līdz A.6 ir jāatzīst par pieņemamiem.
Par preču saraksta aizvietošanu apstrīdētajā lēmumā un 2018. gada 15. novembra labojumu
31 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome esot minējusi preču, ko aptver agrākās preču zīmes, sākotnējo sarakstu, lai gan izvilkumos no WIPO un Vācijas Patentu un preču zīmju biroja datubāzēm esot norādīts grozītais preču saraksts, un tā uzskata, ka tas esot Regulas Nr. 207/2009 tiesību normu pārkāpums. Savā 2019. gada 20. februāra atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotu jautājumu prasītāja norāda, ka Apelācijas padome neesot varējusi balstīties uz Regulas 2017/1001 102. pantu, lai pieņemtu 2018. gada 15. novembra labojumu. Prasītāja norāda, ka preču saraksta aizstāšana nevarot tikt uzskatīta par acīmredzamu kļūdu vai izlaidumu, ka tā ietekmējot Apelācijas padomes veiktās analīzes precizitāti, ka tā radot ietekmi uz pamatojumu, kā arī apstrīdētā lēmuma pamatotību un ka aizstāšana esot tikusi veikta, pārsniedzot Regulas Nr. 2017/1001 102. panta piemērošanas jomu.
32 EUIPO atzīst, ka ir ņēmis vērā preču sākotnējo preču sarakstu, nevis to preču sarakstu, attiecībā uz kurām agrākās preču zīmes ir reģistrētas pēc ierobežošanas. Tomēr EUIPO norāda, ka šī pārrakstīšanās kļūda, kas ir labota ar 2018. gada 15. novembra labojumu, nekādi neietekmējot Apelācijas padomes izmantoto argumentāciju, kā arī secinājumus, jo “produkti, kas ir izgatavoti no kafijas”, esot identiski iekļauti sākotnējā preču sarakstā, kuras ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, un grozītajā preču sarakstā.
33 Persona, kas iestājusies lietā, savā atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu atzīst, ka sākotnējais preču saraksts un grozītais preču saraksts esot atšķirīgi. Lai gan tas tā ir, persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šī kļūda neietekmējot nedz Apelācijas padomes argumentāciju, nedz secinājumu.
34 Regulas 2017/1001 102. panta 1. punktā ir noteikts, ka EUIPO pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma savos lēmumos labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās vai tehniskas kļūdas, ko tas ir pieļāvis, reģistrējot Eiropas Savienības preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju.
35 Šajā lietā ir jānorāda, ka ar 2018. gada 15. novembra labojumu nekādi netika grozīts pamatojums attiecībā uz teritorijas norobežošanu, konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu, kā arī tas, kas ir saistīts ar apzīmējumu salīdzinājumu.
36 Ar 2018. gada 15. novembra labojumu apstrīdētā lēmuma 3. punktā vienīgi tika iekļauta atsauce uz preču, ko aptver agrākās preču zīmes, saraksta ierobežojumu, un ar minēto labojumu tika aizstāta tikai norāde uz precēm, kas faktiski atbilst grozītajam preču sarakstam, saistībā ar preču un pakalpojumu salīdzinājumu apstrīdētā lēmuma 18., 19. un 25. punktā, kā arī saistībā ar sajaukšanas iespēju minētā lēmuma 40. punktā.
37 Ir jākonstatē, ka, pirmkārt, 30. klasē ietilpstošo un ar agrākajām preču zīmēm apzīmēto preču saraksta aizstāšanu nevar kvalificēt ne kā lingvistisku, ne arī kā transkripcijas kļūdu, jo, kas attiecas uz šo pēdējo minēto, Apelācijas padome ir izvērtējusi attiecīgo preču identiskumu vai līdzību, ņemot vērā sākotnējo preču sarakstu, ko aptver agrākās preču zīmes. Turklāt ar 2018. gada 15. novembra labojumu no apstrīdētā lēmuma netika izņemtas visas norādes attiecībā uz sākotnējo preču sarakstu. Par to liecina apstrīdētā lēmuma 20. punktā veiktā atsauce uz tādām precēm kā tēja, kad Apelācijas padome norāda, ka zāļu tēja var ietilpt ar preču zīmi apzīmēto preču izgatavošanā, kā arī atsauce uz 7. un 8. pielikumu attiecībā uz šokolādi un saistībā ar pierādījumiem, ko prasītāja ir sniegusi, lai pierādītu attiecīgo preču un pakalpojumu identiskuma vai līdzības esamību.
38 Otrkārt, pretēji tam, ko EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, ir norādījusi tiesas sēdē, kļūda, kas ir izraisījusi ar agrākajām preču zīmēm aptverto preču saraksta aizstāšanu, neatbilst arī acīmredzamai pārskatīšanās kļūdai, jo Apelācijas padome attiecīgo preču identiskumu vai līdzību ir pārbaudījusi attiecībā uz visām precēm, uz kurām attiecas sākotnējā preču saraksta formulējums, tādām kā tēja (skat. iepriekš šī sprieduma 37. punktu).
39 Treškārt, tehniskas kļūdas kvalifikācija, kas pamatotu atsauci uz Regulas 2017/1001 102. pantu, arī ir jānoraida, jo šajā lietā kļūda attiecas nevis uz Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju vai tās publicēšanu, bet uz preču, attiecībā uz kurām agrākās preču zīmes faktiski ir tikušas reģistrētas, nepareizu ņemšanu vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā.
40 No tā izriet, ka 2018. gada 15. novembra labojuma pieņemšana neiekļaujas tajos Regulas 2017/1001 102. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos, kad apelācijas padomes var labot savus lēmumus. Tādējādi tam nav nekāda tiesiskā pamata (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 22. novembris, mPAY24/ITSB – Ultra (“MPAY24”), T‑275/10, nav publicēts, EU:T:2011:683, 25. punkts).
41 Ņemot vērā šos konstatējumus, apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir jāpārbauda, neņemot vērā grozījumus, kas tajā ir izdarīti ar 2018. gada 15. novembra labojumu.
42 Runājot par EUIPO tiesas sēdē izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru, pat pieņemot, ka Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā būtu pieļāvusi kļūdu, tā nevarot būt pamats minētā lēmuma atcelšanai, jo tai neesot bijusi nekāda ietekme uz rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 3. jūnijs, Giovanni Cosmetics/ITSB – Vasconcelos & Gonçalves (“GIOVANNI GALLI”), T‑559/13, EU:T:2015:353, 135. punkts un tajā minētā judikatūra), tas ir jānoraida turpmāk norādīto iemeslu dēļ.
43 Kafija un dzērieni uz kafijas pamata ir norādīti abos preču sarakstos, izmantojot identisku formulējumu, un produkti, kas ir izgatavoti no kafijas, ir norādīti minētajos sarakstos, izmantojot analoģisku formulējumu, no kā izriet, ka izmantotā argumentācija, veiktais vērtējums un secinājums attiecībā uz minētajām precēm apstrīdētajā lēmumā tāpat ir identisks. Kas attiecas tieši uz “pulveri dzērienu uz kakao pamata pagatavošanai”, kurš ir iekļauts grozītajā preču sarakstā, ir jāatzīst, ka ar to tiek apvienota daļa no precēm attiecībā uz “dzērieniem uz kakao pamata” un kakao šķīstošu produktu veidā (pašsaprotams attiecībā uz dzērieniem).
44 No tā izriet, ka grozītais preču saraksts ir ierobežotāks un tas ir pilnībā ietverts apstrīdētajā lēmumā ietvertajā sākotnējā preču sarakstā.
45 Tā kā Apelācijas padome savu vērtējumu ir balstījusi uz visām sākotnējā sarakstā ietilpstošajām precēm, tā ir lēmusi ultra petita, savā sajaukšanas iespējas vērtējuma analīzē ņemot vērā citas preces, nevis tās, attiecībā uz kurām ir tikušas reģistrētas agrākās preču zīmes, proti, “kafijas aizstājējus; tēju, kakao; preces, kas ir izgatavotas no kakao; dzērienus uz šokolādes pamata; visas iepriekš minētās preces arī šķīstošu produktu veidā”, izņemot kakao attiecībā uz pēdējām minētajām precēm.
46 No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tajā ir konstatēta sajaukšanas iespējas esamība attiecībā uz citām precēm, kas nav tās, attiecībā uz kurām ir tikušas reģistrētas agrākās preču zīmes.
47 Turklāt prasītājas izvirzītais pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, ir jāpārbauda, ņemot vērā tikai preces, attiecībā uz kurām faktiski ir tikušas reģistrētas agrākās preču zīmes.
Par pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
48 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu par “agrākām preču zīmēm” uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
49 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgas preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. spriedumu, 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
50 Ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd iepriekš 11. punktā minētos Apelācijas padomes vērtējumus attiecībā uz vērā ņemamās teritorijas norobežošanu, kā arī konkrētās sabiedrības daļas definīciju.
Par attiecīgo preču un pakalpojumu salīdzinājumu
51 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā visus faktorus, kam ir nozīme, veicot preču salīdzinājuma pārbaudi, un ka līdz ar to tā esot kļūdaini secinājusi, ka 30. klasē ietilpstošās preces ir identiskas vai līdzīgas. Tā apgalvo, ka preces esot atšķirīgas, ievērojot, ka, pirmkārt, tās, uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir paredzētas ēšanai, kamēr tās, ko aptver agrākās preču zīmes, ir paredzētas dzeršanai, un, otrkārt, vafeles, mīklas izstrādājumi un saldumi var tikt veidoti no vairākām sastāvdaļām, starp kurām kakao vai kafija nav galvenā sastāvdaļa. Tā uzskata, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā Iebildumu nodaļas lēmuma pamatojumu, kurā ir norādītas tostarp atšķirības attiecībā uz preču raksturu un paredzēto nolūku. Turklāt tā norāda, ka attiecīgās preces esot atšķirīgas, jo apstāklis, ka gatavām precēm, tādām kā vafeles, saldumi vai konditorejas izstrādājumi, tiek pievienots kakao vai aromatizētājs uz kakao vai kafijas pamata, automātiski nenozīmējot, ka minētās preces tiktu tirgotas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Šāds pieņēmums pārsniegtu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomu. Visbeidzot tā piebilst, ka attiecīgās preces esot pilnībā atšķirīgas pārtikas preces, kuras nav atrodamas tiešā tuvumā, it īpaši lielveikalu plauktos, un ka precēm, kā arī pakalpojumiem varot būt vai nu tie paši izplatīšanas kanāli, vai arī varot tikt izmantoti atšķirīgi izplatīšanas kanāli.
52 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
53 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi nozīmīgie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, paredzēto nolūku, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Vērā ņemami var būt arī citi faktori, tādi kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. spriedumu, 2007. gada 11. jūlijs, El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), T‑443/05, EU:T:2007:219, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Turklāt ir nospriests, ka gadījumā, ja ar agrāku preču zīmi aptverto preču sastāvā ietilpst preces, ko aptver reģistrācijai pieteikta preču zīme, šīs preces ir jāuzskata par identiskām (skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, “ARTHUR ET FELICIE”, T‑346/04, EU:T:2005:420, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
55 Judikatūrā ir arī precizēts, ka apstāklis, ka attiecīgas preces bieži tiek pārdotas vienos un tajos pašos specializētos pārdošanas punktos, var veicināt to, ka konkrētais patērētājs uztver starp šīm precēm pastāvošās ciešās saiknes, un pastiprināt iespaidu, ka par to ražošanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. jūlijs, “PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”, T‑443/05, EU:T:2007:219, 50. punkts).
– Par 30. klasē ietilpstošo preču salīdzinājumu
56 Attiecībā uz līdzību starp precēm, kas ietilpst 30. klasē un uz ko attiecas konfliktējošie apzīmējumi, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir secinājusi, ka tās ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas.
57 Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka vispirms specifikācija attiecībā uz produktiem, kas ir izgatavoti no kafijas, un produktiem, kas ir izgatavoti no kakao, reģistrācijas pieteikumā attiecas uz gataviem pārtikas produktiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir kafija vai šokolāde; turpinot – “saldumi, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumi”, kuru galvenā sastāvdaļa ir kafija vai kakao, var tikt uzskatīti par kakao vai produktiem, kas ir izgatavoti no kakao, un visbeidzot produktu, kas ir izgatavoti no kafijas, un produktu, kas ir izgatavoti no kakao, specifikācija iekļauj preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kuras galvenā sastāvdaļa ir kafija vai kakao, un ka šajā ziņā šīs preces var tikt uzskatītas par identiskām.
58 Lai gan, protams, “produkti, kas ir izgatavoti no kafijas”, ir “saldumu, konfekšu, vafeļu, vafeļu caurulīšu, miltu konditorejas izstrādājumu” pamatelementi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. septembris, Eddy’s Snack Company/EUIPO – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Eddy’s Snackcompany”), T‑652/17, nav publicēts, EU:T:2018:564, 34. un 35. punkts), jo tie var tikt iekļauti šo preču izgatavošanā, lai piešķirtu tām zināmu garšu, pat ja tie nebūtu galvenā sastāvdaļa, tomēr ir jāuzskata, ka “produkti, kas ir izgatavoti no kafijas”, ietver “saldumus, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumus” vienīgi tad, ja galvenā sastāvdaļa ir kafija, tā ka pirmie minētie veido plašāku vispārēju norādi vai kategoriju nekā otrie minētie.
59 No tā izriet, ka Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi par preču, uz kurām attiecas konfliktējošie apzīmējumi, identiskumu, ciktāl ar agrākajām preču zīmēm aptvertās preces ietver preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
60 Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka citas preces, uz kurām attiecas agrākās preču zīmes un kuras atbilst dzērieniem vai produktiem, kurus izmanto dzērienu pagatavošanai vai kā sastāvdaļas, kas pārtikas produktiem ļauj pievienot smaržu vai garšu, ir līdzīgas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām precēm, jo tās ir papildinošas, ievērojot, ka tās bieži tiek patērētas, pārdotas vai pasniegtas kopā un ka konkrētā sabiedrības daļa ļoti regulāri paredz tos iegādāties vienlaicīgi.
61 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka papildinošas preces vai pakalpojumi ir tādi, starp kuriem pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viens no tiem ir nepieciešams vai būtisks otra lietošanai, no kā izriet, ka patērētāji var uzskatīt, ka par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums. Pēc definīcijas precēm, kas ir adresētas dažādām sabiedrības daļām, nevar būt papildinošs raksturs (skat. spriedumu, 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, EU:T:2009:14, 57. un 58. punkts un tajos minētā judikatūra).
62 Protams, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir pamatoti uzskatījusi, ka, ņemot vērā to raksturu un mērķi, preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, atšķiras no precēm, ko aptver agrākās preču zīmes. Ja “saldumi, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumi” ir cieti pārtikas produkti, kas tiek patērēti, lai remdētu izsalkumu vai lai reaģētu uz vēlmi ēst saldinātus produktus, kafija, dzērieni uz kafijas pamata vai pulveris dzērienu uz kakao pamata pagatavošanai ir šķidri pārtikas produkti vai tādi, ko izmanto, lai izgatavotu šķidrus pārtikas produktus, kurus patērē, lai remdētu slāpes vai arī tāpēc, lai apmierinātu vajadzību pēc kofeīna vai vēlmi pēc kakao, kas ir iekļauts dzērienos uz kakao pamata (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 28. oktobris, Monster Energy/ITSB – Home Focus (“MoMo Monsters”), T‑736/14, nav publicēts, EU:T:2015:809, 23. un 25. punkts).
63 Attiecībā uz šo preču papildinošo raksturu ir jānorāda, ka, lai gan saldumus, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes un miltu konditorejas izstrādājumus var papildināt ar dzērieniem, to patēriņš nav nedz nepieciešams, nedz arī būtisks kafijas, dzērienu uz kafijas pamata vai pulvera dzērienu uz kakao pamata pagatavošanai patēriņam vai otrādi, pat ja konkrētā sabiedrības daļa varētu tos patērēt kopā (spriedums, 2015. gada 28. oktobris, “MoMo Monsters”, T‑736/14, nav publicēts, EU:T:2015:809, 28. un 29. punkts).
64 Tomēr, runājot par izplatīšanas kanāliem, ir jākonstatē, kā to norāda EUIPO, ka prasītāja atzīst, ka attiecīgās preces var tikt izplatītas, izmantojot tos pašus izplatīšanas kanālus, un neapstrīd, ka tās ir paredzētas tiem pašiem patērētājiem. Turklāt preces, ko aptver attiecīgās preču zīmes, parasti, it īpaši lielveikalos, tiek uzrādītas tajos pašos nodalījumos vai tuvumā, tādējādi ir iespējams, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatītu, ka tās var būt no tiem pašiem ražotājiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 26. aprīlis, Franmax/EUIPO – Ehrmann (“Dino”), T‑21/15, nav publicēts, EU:T:2016:241, 27. punkts).
65 No tā izriet, ka Apelācijas padomes vērtējums, kurā tā secina par līdzību starp precēm “saldumi, konfektes, vafeles, vafeļu caurulītes, miltu konditorejas izstrādājumi” un “kafija, dzērieni uz kafijas pamata vai pulveris dzērienu uz kakao pamata pagatavošanai”, ir jāapstiprina.
– Par 30. klasē ietilpstošo preču un 35. klasē ietilpstošo pakalpojumu salīdzinājumu
66 Attiecībā uz līdzību starp 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas ir aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un 30. klasē ietilpstošajām precēm, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā ir uzskatījusi, ka pastāv vāja līdzības pakāpe starp “konfekšu, vafeļu, vafeļu radziņu mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību; konfekšu izstrādājumu, vafeļu, vafeļu radziņu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību tīmeklī” un “no kafijas izgatavotiem produktiem; no kakao izgatavotiem produktiem”, jo pēdējās minētās ietver preces, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kuru galvenā sastāvdaļa vai garša ir kafija vai kakao.
67 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu un Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jābūt norādītiem izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, kā arī kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta un ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību, attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 22. jūnijs, Biogena Naturprodukte/EUIPO (“ZUM wohl”), T‑236/16, EU:T:2017:416, 11. punkts un tajā minētā judikatūra).
68 Ir jākonstatē, kā to ir darījis EUIPO, ka prasītāja vispārīgi apgalvo, ka nav nekādas līdzības starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, papildus – nolūkā pamatot savu apgalvojumu – nenorādot nekādus argumentus, ar kuriem varētu apstrīdēt Apelācijas padomes vērtējumu attiecībā uz konkrēto salīdzinājumu starp pakalpojumiem, kas ir aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un precēm, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm.
69 No tā izriet, ka šis apgalvojums neatbilst Reglamenta prasībām un ka tādējādi iebildums ir jāatzīst par nepieņemamu iepriekš 67. punktā minētās judikatūras izpratnē.
Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
70 Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
71 Divu preču zīmju līdzības vērtējums nevar tikt veikts, ņemot vērā tikai kādu vienu kombinētās preču zīmes sastāvdaļu un salīdzinot to ar otru preču zīmi. Turpretī salīdzinājums ir jāveic, attiecīgo preču zīmju izvērtēšanā katru no tām aplūkojot kopumā, kas neizslēdz, ka zināmos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radītajā kopiespaidā var dominēt viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējums var tikt veikts, pamatojoties tikai uz dominējošo sastāvdaļu (spriedums, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 42. punkts, un 2007. gada 20. septembris, Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:539, 43. punkts). Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, tā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopiespaidā nav nozīmīgas (spriedums, 2007. gada 20. septembris, Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:539, 43. punkts).
72 Šo apsvērumu gaismā ir jāizvērtē konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājums.
73 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver četrus nedaudz stilizētus vārdiskus elementus, tas ir, “flis” zelta krāsā, “happy” dzeltenā krāsā, kā arī “moreno” un “choco” baltā krāsā. Apzīmējums ietver arī grafiskus elementus, tādus kā, piemēram, fons, kurš ietver kastaņbrūnas krāsas gradācijas ar gaišāku nokrāsu augšējā daļā un tumšāku nokrāsu apakšējā daļā, kā arī zelta krāsas kronis, kurš ir novietots virs vārdiskā elementa “flis” un pa kreisi no vārda “happy”.
74 Agrākās preču zīmes ietver tikai vienu vārdisku elementu “moreno”. Agrākā preču zīme Nr. 30702839 ietver minēto vārdisko elementu pelēkā krāsā uz melna fona, kuru norobežo pelēkas malas. Runājot par agrāko preču zīmi Nr. 30702840, tā ietver šo pašu vārdisko elementu ar pirmo un pēdējo burtiem “m” un “o”, kuri ir lielāki par pārējiem burtiem, kā arī divus grafiskus elementus, kuri attēlo divas vertikālas līnijas, kas ir novietotas galos.
– Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējīgo un dominējošo elementu identificēšanu
75 Prasītāja būtībā norāda, ka dominējošais elements esot nevis vārdiskais elements “moreno”, bet gan zelta krāsas kronis, kas ir novietots reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma centrā, jo minētais kronis esot arī divu Eiropas Savienības grafisku preču zīmju, kuras ir reģistrētas uz prasītājas vārda un no kurām viena ir tādā pašā krāsā un otrā – melnā krāsā, aizsardzības priekšmets. Prasītāja norāda, ka šis kronis esot nevis nenozīmīgs elements, bet, gluži pretēji, apzīmējuma atšķirtspējīgais elements, kas norāda uz tā īpašnieci, proti, prasītāju, un ka papildus tam, ka kronis ir dominējošais elements, tas ar savu zelta krāsu tiekot izcelts uz tumšā melna un kastaņkrāsas fona.
76 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
77 Vērtējot preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šī elementa izteiktākā vai mazāk izteiktā spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko preču zīme reģistrēta, kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo vērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes saistībā ar to, vai tas ir vai nav kādā ziņā aprakstošs saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme (spriedums, 2016. gada 8. novembris, For Tune/EUIPO – Gastwerk Hotel Hamburg (“fortune”), T‑579/15, nav publicēts, EU:T:2016:644, 34. punkts).
78 Turklāt, ja preču zīme sastāv no vārdiskiem elementiem un grafiskiem elementiem, pirmie minētie principā ir atšķirtspējīgāki nekā otrie minētie, jo vidusmēra patērētājam būs vieglāk atsaukties uz attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, minot vārdiskos elementus, nevis aprakstot šīs preču zīmes grafiskos elementus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. marts, Borrajo Canelo/ITSB – Tecnoazúcar (“PALMA MULATA”), T‑381/12, nav publicēts, EU:T:2014:119, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Attiecībā uz kombinētas preču zīmes viena vai vairāku elementu dominējošo raksturu it īpaši ir jāņem vērā katra šī elementa raksturīgās iezīmes salīdzinājumā ar citu elementu raksturīgajām iezīmēm. Turklāt papildus var tikt ņemts vērā dažādo sastāvdaļu attiecīgais izvietojums kombinētas preču zīmes struktūrā (spriedums, 2002. gada 23. oktobris, Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), T‑6/01, EU:T:2002:261, 35. punkts).
80 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, tāpat kā to ir darījusi Apelācijas padome un EUIPO, ka vārds “moreno” ir reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējīgais elements, jo šim vārdam vācu valodā nav nekādas nozīmes. Ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru vārdiskajam elementam “moreno” spāņu valodā esot nozīme, kuru vācu valodā runājošā sabiedrības daļa, kā tiek norādīts, varot uztvert no minētā vārdiska elementa, nevar atspēkot šo secinājumu, jo, kā to atzīst prasītāja, spāņu valoda plašā vāciski runājošā sabiedrībā tikpat kā nav zināma un minētais arguments nav nekādi pamatots. Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tas ir konstatēts iepriekš 28. punktā, ka prasītājas sava argumenta pamatojumam izvirzītie pierādījumi ir tikuši atzīti par nepieņemamiem.
81 Turklāt ir jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums, kas ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 33. punktā un ko prasītāja neapstrīd, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa vārdus “happy” un “choco” (atsaucoties uz vācu valodas vārdu “Schokolade”) uztvertu attiecīgi kā baudu, ko rada ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto preču patēriņa fakts, un kā attiecīgo preču galveno sastāvdaļu vai pamata garšu. Līdz ar to ir jāuzskata, pirmkārt, ka vārdiskais elements “choco” ir netieša norāde, ciktāl tas skaidri norāda uz šokolādi vai tās saīsinājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 25. janvāris, Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató/EUIPO – Hollandimpex Kereskedelmi és Szolgáltató (“Choco Love”), T‑325/15, nav publicēts, EU:T:2017:29, 57. punkts), un, otrkārt, ka elementam “happy” ir vāja atšķirtspēja.
82 Attiecībā uz grafiskajiem elementiem ir jākonstatē, ka fons, gan aplūkojot tā ģeometrisko formu, gan arī kastaņbrūnas krāsas gradācijas, pat ja tās var radīt atsauci uz kafijas vai šokolādes krāsu, ir banāls un nevar piesaistīt konkrētās sabiedrības daļas uzmanību.
83 Turklāt nevar piekrist prasītājas argumentam, kas būtībā ir vērsts uz to, lai pierādītu, ka kronim ir atšķirtspēja, jo uz to attiecas divas agrākās Eiropas Savienības grafisku preču zīmju reģistrācijas Nr. 008328346 un Nr. 015001266.
84 Ir jānorāda, ka grafiskās preču zīmes Nr. 008328346 un Nr. 015001266 veido vārdiskais elements “flis”, tas ir, daļa no prasītājas komercnosaukuma, un grafiskais elements, tāds kā attiecīgi melnas krāsas kronis un zelta krāsas kronis.
85 Šajā ziņā ir jānorāda, ka apzīmējums, kas veido iepriekš minētās grafiskās preču zīmes, ir pilnībā ietverts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Tomēr, ja zem kroņa novietotais vārds “flis” nav skaidri uztverams, no kā izriet, ka konkrētā sabiedrības daļa tam nepievērsīs nekādu īpašu uzmanību, ir jānorāda, ka zelta krāsas kroņa atšķirtspēja ir jāvērtē, ņemot vērā šajā lietā reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma kopējo iespaidu. Kā to norāda EUIPO, konkrētā sabiedrības daļa minēto kroni uztvers kā tādu, kam ir slavinošs raksturs, nevis kā tādu, kas liecina par preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi, identificējot tos kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma.
86 Līdz ar to ir jāapstiprina Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 32. un 33. punktā veiktais vērtējums, saskaņā ar kuru būtībā, pirmkārt, vārdiskais elements “moreno” ir atšķirtspējīgais elements, vārds “choco” ir netieša norāde un vārdiskajam elementam “happy” ir vāja atšķirtspēja, un, otrkārt, grafiskajiem elementiem nav atšķirtspējas, izņemot elementu, kas attēlo zelta kroni, kurš tomēr ir cildinošs un kuram līdz ar to tas nav īpašas atšķirtspējas. Turklāt ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma kopējā iespaidā vārds “flis” paliks nepamanīts.
87 Otrkārt, ir jāapstiprina apstrīdētā lēmuma 33. un 34. punktā Apelācijas padomes veiktais vērtējums, saskaņā ar kuru vārds “moreno”, ņemot vērā, no vienas puses, tā centrālo vietu apzīmējumā un, no otras puses, tā simbolu lielumu, kas ir nozīmīgāks nekā pārējo elementu “happy” un “choco” simbolu gadījumā, ir reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma dominējošais elements. Turklāt šo secinājumu nevar atspēkot ar grafiskajiem elementiem, jo apzīmējuma kopējā iespaidā fons, kurš atspoguļo kastaņbrūnas krāsas gradācijas, un apzīmējuma augšējā kreisajā daļā novietotais kronis attiecīgi rada nenozīmīgu un sekundāru iespaidu.
88 Tādējādi apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā nav pieļauta kļūda.
– Par vizuālo līdzību
89 Prasītāja norāda, ka konfliktējošie apzīmējumi, pat ja tiem ir kopīgs vārdiskais elements “moreno”, neesot līdzīgi, jo tie atšķiroties pēc to īpašībām, to struktūras, to stilizācijas, kā arī krāsu kombinācijas. Šajā ziņā tā norāda, ka reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā vārdu “happy” un “choco” un zelta krāsas kroņa esamība, brūnas, melnas, baltas, zelta vai dzeltenas krāsas izmantošana, kā arī burta “m” stilizācija vārdiskajā elementā “moreno” radot atšķirību no agrākajām preču zīmēm.
90 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
91 Izskatāmajā lietā agrākās preču zīmes sastāv tikai no vārda “moreno”, savukārt reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver četrus vārdiskus elementus, proti, “flis”, “happy”, “moreno” un “choco”, ieskaitot agrākajos apzīmējumos izmantoto vārdisko elementu.
92 Tātad konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīga burtu secība un tie ir izvietoti tāda pašā kārtībā, tas ir, “m”, “o”, “r”, “e”, “n” un “o”, līdz ar to šis daļējais identiskums konkrētās sabiedrības daļas uztverē var radīt zināmu līdzības iespaidu no vizuālā viedokļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. decembris, Tomasz KawałkoTrofeum/EUIPO – Ferrero (“KINDERPRAMS”), T‑115/18, nav publicēts, EU:T:2018:882, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).
93 Šajā ziņā, lai gan tam, ka katrā konfliktējošajā apzīmējumā ir iekļauti vairāki burti, kas atrodas tādā pašā secībā, var būt zināma nozīme, vērtējot vizuālo līdzību starp diviem konfliktējošajiem apzīmējumiem (spriedums, 2016. gada 20. oktobris, Clover Canyon/EUIPO – Kaipa Sportswear (“CLOVER CANYON”), T‑693/15, nav publicēts, EU:T:2016:620, 29. punkts), fakts, ka agrākais apzīmējums ir pilnībā iekļauts reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā, pastiprina minēto apzīmējumu vizuālo līdzību (spriedums, 2011. gada 15. jūnijs, Graf‑Syteco/ITSB – Teco Electric & Machinery (“SYTECO”), T‑229/10, nav publicēts, EU:T:2011:273, 34. punkts).
94 Proti, apstākļi, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido atšķirīgs vārdu skaits un, otrkārt, vārds “moreno” atrodas izteiciena “flis happy moreno choco” centrā, nav pietiekami, lai neitralizētu jebkādu vizuālo līdzību, ņemot vērā vārda “moreno” sešu burtu sakritību un agrāko preču zīmju vienīgā vārdiskā elementa iekļaušanu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Turklāt vārdiskais elements “flis”, kurš ir novietots zem zelta kroņa, ir gandrīz neievērojams un paliks nepamanīts.
95 Ņemot vērā katra no konfliktējošajiem apzīmējumiem kopējo iespaidu, ar grafiskajiem elementiem nevar atspēkot šo vērtējumu. Proti, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautais fons, kas atspoguļo kastaņbrūnas krāsas gradācijas, kā arī melnais fons, kas ir norādīts tikai iepriekš 6. punkta pirmajā ievilkumā minētajā agrākajā preču zīmē Nr. 30702839, ir nenozīmīgi un tie neietekmē konkrēto sabiedrības daļu, jo runa ir par parastām formām un krāsām, kurām nav nekādas oriģinalitātes. Otrkārt, pretēji tam, ko norāda prasītāja, zelta krāsas kronis, ievērojot tā relatīvi mazo izmēru, salīdzinot ar citiem vārdiskiem un grafiskiem elementiem, kā arī tās novietojumu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes augšējā kreisajā daļā, rada otršķirīgu nozīmi; turklāt konkrētā sabiedrības daļa pievērš lielāku uzmanību vārdiskajiem elementiem. Treškārt, runājot par pēdējiem minētajiem, ir jākonstatē, ka pelēkā un baltā krāsa, kā arī burtu rakstība nav īpaši ievērojama.
96 No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 35. un 37. punktā norādītais Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi no vizuālā viedokļa ir līdzīgi, ir jāapstiprina, pamatojoties uz to, pirmkārt, ka vārdiskā elementa “moreno” sakritība nevar tikt kompensēta ar apzīmējumu dekoratīvā rakstura atšķirībām un, otrkārt, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements attēlo vienīgo agrāko preču zīmju vārdisko elementu.
97 Līdz ar to Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi no vizuālā viedokļa ir līdzīgi.
– Par fonētisko līdzību
98 Prasītāja apgalvo, ka konfliktējošie apzīmējumi no fonētiskā viedokļa neesot līdzīgi, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietverot trīs vārdus, septiņas zilbes un sešpadsmit burtus, savukārt agrākās preču zīmes ietverot tikai vienu vārdu, trīs zilbes un sešus burtus. Prasītāja uzskata, ka šī atšķirība ietekmējot apzīmējumu nosaukuma ritmu un intonāciju.
99 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
100 Ir jāatgādina, ka kombinēta apzīmējuma fonētiskais attēlojums atbilst visu tā vārdisku elementu fonētiskajam attēlojumam neatkarīgi no to grafiskajām īpatnībām, kas drīzāk attiecas uz apzīmējuma analīzi no vizuālā viedokļa. Tādējādi agrāka apzīmējuma grafiskie elementi nav jāņem vērā, lai salīdzinātu konfliktējošos apzīmējumus no fonētiskā viedokļa (skat. spriedumu, 2015. gada 15. oktobris, Wolverine International/ITSB – BH Stores (“cushe”), T‑642/13, nav publicēts, EU:T:2015:781, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
101 Pat ja konfliktējošo apzīmējumu garums ir atšķirīgs un tos veido atšķirīgs vārdu skaits, to radītais kopējais iespaids liek konstatēt, ka tiem, ņemot vērā to kopīgo elementu, ir fonētiskā līdzība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, COR Sitzmöbel Helmut Lübke/ITSB – El Corte Inglés (“COR”), T‑214/09, nav publicēts, EU:T:2011:612, 63. punkts).
102 Apstāklis, ka zilbju skaits konfliktējošajos apzīmējumos ir atšķirīgs, nav pietiekams, lai noraidītu līdzību starp preču zīmēm, jo tā ir jāizvērtē, pamatojoties uz kopējo iespaidu, kas rodas, tos izrunājot pilnībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 28. oktobris, Farmeco/ITSB – Allergan (“BOTUMAX”), T‑131/09, nav publicēts, EU:T:2010:458, 39. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedumu, 2012. gada 13. jūnijs, XXXLutz Marken/ITSB – Meyer Manufacturing (“CIRCON”), T‑542/10, nav publicēts, EU:T:2012:294, 50. punkts).
103 Vispirms, kā tas izriet no šī sprieduma 85. punkta, konkrētā sabiedrības daļa vārdisko elementu “flis” neizrunās, jo tam ir grūti uztverams raksturs.
104 Izskatāmajā lietā citi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskie elementi, tos aplūkojot kopumā, ietver kopā septiņas zilbes, kas ir sagrupētas trīs vārdos, proti, “hap”, “py”, “mo”, “re”, “no”, “cho” un “co”, savukārt agrākās preču zīmes ietver to pašu vienu vārdisko elementu, ko veido trīs zilbes, proti, “mo”, “re” un “no”.
105 Ir jākonstatē, ka, pat ja konfliktējošiem apzīmējumiem tādēļ, ka tie ietver atšķirīgu vārdu skaitu, ir atšķirīga zilbju struktūra, tie ir līdzīgi, jo vienīgais vārdiskais elements “moreno”, kas veido agrākās preču zīmes, ir ietverts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un tiek izrunāts identiskā veidā un atbilstoši tādai pašai intonācijai, kā rezultātā vārdiskie elementi “happy” un “choco” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē nevar neitralizēt šo fonētisko līdzību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 8. novembris, T‑579/15, nav publicēts, EU:T:2016:644, 49. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 17. oktobris, Szabados/EUIPO – Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (“MicroSepar”), T‑788/17, nav publicēts, EU:T:2018:691, 31. un 32. punkts).
106 Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 36. un 37. punktā Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi no fonētiskā viedokļa ir ļoti līdzīgi.
– Par konceptuālo līdzību
107 Prasītāja apgalvo, ka, pat ja vārdam “moreno” vācu valodā nav īpašas nozīmes, Vācijas vidusmēra patērētājs ļoti labi saprotot, ka vārds “moreno” spāņu valodā nozīmē “kastaņbrūns”, un tādējādi tam rastos atsauce uz produktu, kas ir izgatavoti no kakao vai kafijas un kas tiek apzīmēti ar agrākajām preču zīmēm, kastaņbrūno krāsu. Šajā ziņā tā pamato savu argumentāciju, norādot, ka, pirmkārt, spāņu esot viena no valodām, kas visvairāk tiek izmantota pasaulē, un, otrkārt, Vācijas vidusmēra patērētājam esot zināmas spāņu valodas zināšanas, piemēram, saistībā ar viņa profesionālo vidi, hobijiem, vispārējām zināšanām vai interesēm.
108 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
109 Šajā lietā nav strīda par to, ka vārdam “moreno” vācu valodā nav nozīmes un ka vārdiskajiem elementiem “happy”, kā arī “choco” attiecīgi ir vāja atšķirtspēja un netiešas norādes raksturs, tādējādi Apelācijas padomes vērtējums, kas būtībā ir veikts apstrīdētā lēmuma 36. un 37. punktā, šajā ziņā nav kļūdains.
110 Turklāt nevar piekrist prasītājas argumentam, kas ir vērsts uz to, lai apgalvotu, ka konkrētā sabiedrības daļa varot saprast, ka vārds “moreno” spāņu valodā nozīmē “kastaņbrūns”, un tādējādi tai rastos atsauce uz produktiem, kuri tiek apzīmēti ar agrākajām preču zīmēm.
111 Proti, pirmkārt, ir jāatgādina, ka prasības pieteikuma pielikumi A.9. un A.10., kas attiecīgi atbilst izdrukām no spāņu–angļu tiešsaistes vārdnīcas un tiešsaistes enciklopēdijas “Wikipedia” vienas lapas izdrukai, iepriekš 28. punktā minēto iemeslu dēļ ir tikuši atzīti par nepieņemamiem. Tā kā šie pierādījumi ir aizklāti un neatkarīgi no to pierādījuma spēka, ir jānorāda, ka prasītāja nav pietiekami pierādījusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai, ko veido Vācijas vidusmēra patērētājs, būtu pietiekamas spāņu valodas zināšanas, lai identificētu vārdu “moreno” kā tādu, kas nozīmē “kastaņbrūns”.
112 Otrkārt, nav pierādīts, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdisko elementu “moreno” uztvertu kā tādu, kuram konfliktējošajos apzīmējumos ir skaidra nozīme, un tādējādi atklātu saikni starp šo vārdu un, pirmkārt, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajiem precēm, kā arī pakalpojumiem un, otrkārt, ar agrākajām preču zīmēm aptvertajām precēm.
113 No tā izriet, ka šajā lietā nevar veikt nekādu konceptuālu salīdzinājumu.
114 No visām iepriekš minētajām norādēm izriet, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi.
Par sajaukšanas iespēju
115 Prasītāja apgalvo, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās atšķirības izslēdzot jebkādu sajaukšanas iespēju no patērētāja puses, un tā uzsver, ka salīdzinājums ir jāveic arī, pamatojoties uz atšķirtspējīgiem un dominējošiem elementiem. Šajā ziņā tā uzskata, ka agrākajām preču zīmēm neesot atšķirtspējas, un Apelācijas padome esot to skaidri ignorējusi, veicot sajaukšanas iespējas pārbaudi, jo, minot piemērus savas argumentācijas atbalstam, prasītāja norāda, ka citi ražotāji bieži izmantojot [šo] vārdisko elementu, lai apzīmētu saldumu vai preču un pakalpojumu, kas ietilpst 30. un 35. klasē, veidu. Tā piebilst – ja Vispārējā tiesa apstiprinātu apstrīdēto lēmumu, personai, kas iestājusies lietā, būtu pamats celt prasības tiesā pret uzņēmējiem, kuri izmanto vārdu “moreno”, lai apzīmētu pārtikas produktu. Turklāt tā norāda, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā tās iesniegtos pierādījumus un ka tā neesot pietiekami pamatojusi iemeslus, kuru dēļ iebildumi ir tikuši apmierināti.
116 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
117 Sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums paredz vērā ņemamo faktoru, it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzības, zināmu savstarpēju saistību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu vāju līdzības pakāpi var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (spriedumi, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 17. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 74. punkts).
118 Šajā lietā agrāko preču zīmju vājas atšķirtspējas atzīšana neliedz konstatēt sajaukšanas iespējas esamību. Lai gan, protams, sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrāko preču zīmju atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1998. gada 29. septembris, C‑39/97, Canon, EU:C:1998:442, 24. punkts), tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Tātad, pat ja agrākai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja var pastāvēt, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, uz kuriem tie attiecas, līdzības dēļ (skat. spriedumu, 2007. gada 13. decembris, Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), T‑134/06, EU:T:2007:387, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).
119 It īpaši attiecībā uz agrāko preču zīmju atšķirtspēju ir jāatgādina, ka iebildumu procesā un lai netiktu pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ir jāatzīst zināma valsts preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, atšķirtspējas pakāpe (spriedums, 2012. gada 24. maijs, Formula One Licensing/ITSB, C‑196/11 P, EU:C:2012:314, 47. punkts). Šajā ziņā ir jākonstatē, ka apzīmējuma raksturošana, kvalificējot to kā aprakstošu vai sugas vārdu, ir līdzvērtīga šī apzīmējuma atšķirtspējas noliegšanai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 24. maijs, Formula One Licensing/ITSB, C‑196/11 P, EU:C:2012:314, 41. punkts).
120 Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 35. punktā veiktais Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru vārds “moreno” ir agrāko preču zīmju atšķirtspējīgais elements, kuram vācu valodā nav nozīmes, turklāt grafiskie elementi ir uzskatāmi par nenozīmīgiem vai otršķirīgiem, ir jāapstiprina, un to nevar apstrīdēt ar prasītājas argumentāciju, kura ir vērsta uz to, lai pierādītu, ka agrākajām preču zīmēm nav atšķirtspējas.
121 Tādējādi, ņemot vērā to preču sarakstu, attiecībā uz kurām ir faktiski reģistrētas agrākās preču zīmes, Apelācijas padome, ņemot vērā iepriekš 117. punktā atgādināto savstarpējas saistības principu, ir pamatoti secinājusi, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja, izņemot 35. klasē ietilpstošos pakalpojumus, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kuri atbilst šādam aprakstam: “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība; cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”. Proti, konkrētā sabiedrības daļa var uzskatīt, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai vismaz ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, jo, pirmkārt, attiecīgās preces un pakalpojumi ir daļēji identiski un daļēji līdzīgi un, otrkārt, konfliktējošajiem apzīmējumiem, aplūkojot kopumā, ir līdzības no vizuālā un fonētiskā viedokļa.
122 Prasītājas arguments, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā tās prasības pieteikumā iesniegtos pierādījumus, nav atbalstāms, jo, kā tas izriet no šī sprieduma 28. punkta, šie pierādījumi pirmo reizi ir tikuši iesniegti Vispārējā tiesā un ir atzīti par nepieņemamiem. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jānorāda, ka Apelācijas padome ir pietiekami izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja.
Par iebildumu attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu
123 Prasītāja būtībā apgalvo, ka EUIPO lēmumpieņemšanas praksei esot būtisks raksturs, jo tā ļaujot iepriekš paredzēt tā darbības un izvērtēt reģistrācijas pieteikuma pozitīvā iznākuma iespēju. Tā norāda, ka šajā lietā apstrīdētā lēmuma sekas esot tādas, ka turpmāk vairs nevar tikt reģistrēta neviena preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “moreno”, jo pastāv sajaukšanas iespēja ar agrākajām preču zīmēm. Šajā ziņā prasītāja iesniedz divu iebildumu procesu (Nr. B 2 706 78 un B 2 734 861) piemērus, kuros EUIPO bija nolēmis noraidīt iebildumus kopumā sakarā ar agrākas preču zīmes atšķirtspējas neesamību, lai pierādītu, ka agrākā EUIPO lēmumpieņemšanas prakse, ņemot vērā tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un tiesiskās drošības principu, liecina par labu pieteiktās preču zīmes reģistrācijai.
124 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
125 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi par apzīmējuma reģistrāciju par Eiropas Savienības preču zīmi, kas apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009, ietilpst saistošās kompetences, nevis rīcības brīvības jomā. Tādēļ apzīmējuma spēja tikt reģistrētam kā Eiropas Savienības preču zīmei ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to interpretējušas Eiropas Savienības tiesas, nevis pamatojoties uz apelācijas padomju iepriekšējo praksi (skat. spriedumu, 2017. gada 14. novembris, Claranet Europe/EUIPO – Claro (“claranet”), T‑129/16, nav publicēts, EU:T:2017:800, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).
126 Turklāt, lai gan EUIPO ir jāņem vērā jau pieņemtie lēmumi un ir īpaši jāpievērš uzmanība jautājumam par to, ir vai nav jālemj tādā pašā ziņā, tiesiskuma principa ievērošana prasa, lai visu reģistrācijas pieteikumu izskatīšana būtu stingra un pilnīga un lai tā tiktu veikta katrā konkrētā gadījumā, jo apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas ir piemērojami katra konkrēta gadījuma faktisko apstākļu kontekstā (spriedums, 2019. gada 16. janvāris, Polija/Stock Polska sp. z o.o. un EUIPO, C‑162/17 P, nav publicēts, EU:C:2019:27, 60. punkts).
127 Izskatāmajā lietā, tā kā Apelācijas padome ir veikusi pilnīgu un konkrētu sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamības vērtējumu, lai daļēji atteiktu pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz agrākiem EUIPO lēmumiem, lai apstrīdētu secinājumu, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija nav saderīga ar Regulu Nr. 207/2009 (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. novembris, “claranet”, T‑129/16, nav publicēts, EU:T:2017:800, 97. punkts un tajā minētā judikatūra).
128 No visiem iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka attiecībā uz preču, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, grozīto sarakstu prasība ir jānoraida.
Par otro prasījumu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma grozīšanu
129 Ir jāatgādina, ka no Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas Nr. 2017/1001 72. panta 3. punktam atzītajām grozīšanas pilnvarām neizriet, ka tai tiktu piešķirtas pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelācijas padomei bija jāpieņem (skat. spriedumu, 2017. gada 16. maijs, Airhole Facemasks/EUIPO – sindustrysurf (“AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT”), T‑107/16, EU:T:2017:335, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
130 Šajā lietā ir jānorāda, ka Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā ir paudusi savu nostāju saistībā ar sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību, ņemot vērā preču, kuras ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, sākotnējo sarakstu, no kā izriet, ka Vispārējai tiesai šajā aspektā ir pilnvaras grozīt minēto lēmumu.
131 No iepriekš 12.–14. un 48.–128. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padomei ir bijis jākonstatē, ka pretēji tam, ko bija uzskatījusi Iebildumu nodaļa, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, izņemot 35. klasē ietilpstošos pakalpojumus, kuri ir aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un atbilst šādam aprakstam: “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība; cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”.
132 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvaru īstenošanas nosacījumi ir izpildīti un ka iebildumi ir jāapmierina attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta reģistrācija, izņemot iepriekš 131. punktā minētos pakalpojumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
133 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.
134 Izskatāmajā lietā prasītājai, EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir attiecīgi daļēji nelabvēlīgs, ciktāl apstrīdētais lēmums ir daļēji atcelts. Līdz ar to ir pamats lemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 31. maija lēmumu lietā R 1464/2017‑1, ciktāl ar to ir atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz šādām precēm: “kafijas aizstājēji; tēja, kakao; preces, kas ir izgatavotas no kakao; dzērieni uz šokolādes pamata; visas iepriekš minētās preces arī šķīstošu produktu veidā”, izņemot kakao attiecībā uz pēdējām minētajām precēm.
2) Apmierināt iebildumus attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikuma norādītajām precēm un pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē un atbilst šādam aprakstam: “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība; cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”.
3) Pārējā daļā prasību noraidīt.
4) Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 24. oktobrī.
[Paraksti]