CIVILDIENESTA TIESAS
PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2010. gada 10. septembrī

Lieta F‑62/10 R

Jürgen Esders

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Iecelšana citā amatā – Ierēdņu rotācijas noteikumi Komisijas pārstāvniecībās – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Prasības pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko J. Esders, Komisijas Sakaru ģenerāldirektorāta ierēdnis, kurš strādā pārstāvniecībā Vācijā, lūdz apturēt 2010. gada 27. jūlija lēmuma izpildi, ar kuru viņš ir pārcelts uz darbavietu Komisijas mītnē, sākot ar 2010. gada 1. septembri

Nolēmums Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

(LESD 278. un 279. pants; Tiesas Statūtu 39. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Lēmuma par ierēdņa, kurš pirms tam bija amatā Komisijas pārstāvniecībā citā dalībvalstī, pārcelšanu uz darbavietu mītnē piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi

(LESD 278. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu tostarp norāda apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi attiecībā uz steidzamību un pieteikuma šķietamo pamatotību (fumus boni juris) ir kumulatīvi, tādēļ pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida, ja nav izpildīts viens no šiem nosacījumiem. Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā arī veic attiecīgo interešu izsvēršanu. Visas šīs izvērtēšanas gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādo nosacījumu izpilde ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo neviena tiesību norma viņam neparedz iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(skat. 41.–43. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑811. lpp., 18. punkts; 2001. gada 9. augusts, T‑120/01 R De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑783. lpp., 12. un 13. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 31. maijs, F‑38/06 R Bianchi/EIF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑93. lpp., 20. un 22. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms lēmuma pamata tiesvedībā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

Nepietiek tikai ar viena vai vairāku ārstu atzinumu, lai konstatētu, ka, neapturot lēmuma par ierēdņa, kurš pirms tam bijis amatā Komisijas pārstāvniecībā citā dalībvalstī, pārcelšanu uz darbavietu mītnē izpildi, viņam tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Iesniegto medicīnas izziņu autori varēja uzklausīt tikai prasītāja viedokli, un nav pierādīts, ne pat apgalvots, ka viņiem bija pieejama visa nepieciešamā informācija un dokumenti, lai pietiekami saprastu attiecīgo profesionālo kontekstu.

(skat. 45. un 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 25. marts, C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, Recueil, I‑1857. lpp., 62. punkts.

Pirmās instances tiesa: Elkaïm un Mazuel/Komisija, minēts iepriekš, 25. punkts; 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1555. lpp., 27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 14. jūlijs, F‑41/10 R Bermejo Garde/EESK, 55. punkts