Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 20. novembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-401/16 un T-443/16 Spānija/Komisija

(Lieta C-635/20 P)

Tiesvedības valodas – spāņu un itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara, D. Milanowska, T. Lilamand un N. Ruiz García)

Pārējās lietas dalībnieces: Itālijas Republika, Spānijas Karaliste

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

ja Tiesa uzskatītu, ka lieta ir izskatāmā stāvoklī, noraidīt pirmajā instancē celto prasību kā nepamatotu;

piespriest Itālijas Republikai un Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija ir izvirzījusi trīs pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvota tiesību kļūda, interpretējot Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punktu un pienākumu norādīt pamatojumu, kā arī pienākuma norādīt Vispārējās tiesas nolēmumu pamatojumu neizpilde.

Šis pamats sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka ir pieļauta tiesību kļūda un nav izpildīts pienākums norādīt Vispārējās tiesas nolēmumu pamatojumu saistībā ar kandidātu tūlītējas darbotiesspējas mērķi. Pirmā daļa skar pārsūdzētā sprieduma 157. un 181.–183. punktu.

Otrā daļa attiecas uz Komisijas nesamērīgā pierādīšanas pienākuma definīciju un tiesību kļūdu, definējot pienākumu norādīt konkursa paziņojumu pamatojumu. Otrā daļa skar pārsūdzētā sprieduma 133. punkta pēdējo teikumu, 158. un 164. punktu, 167. punkta pēdējo teikumu, 180.–183., 201. un 205. punktu.

Trešā daļa attiecas uz tiesību kļūdu, mēģinot atrast juridiski saistošu aktu Komisijas iesniegtajos iekšējos noteikumos. Šī daļa skar pārsūdzētā sprieduma 152.–155. punktu.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi noteiktu skaitu sagrozījumu, novērtējot pierādījumus, un tiesību kļūdu.

Pirmais sagrozījums attiecas uz Komisijas priekšsēdētāja paziņojuma novērtējumu un tā apstiprinājuma novērtējumu, ko Vispārējā tiesa veikusi pārsūdzētā sprieduma 132.–137. un 158. punktā.

Otrais sagrozījums attiecas uz Komisijas iekšējā reglamenta un tā īstenošanas noteikumu novērtējumu pārsūdzētā sprieduma 139. un 140. punktā.

Trešais sagrozījums attiecas uz Darbības procedūru rokasgrāmatā ietvertās sadaļas par lingvistiskajām prasībām atkarībā no pieņemšanas procedūras novērtējumu, kas veikts pārsūdzētā sprieduma 165.–169. punktā.

Ceturtais sagrozījums attiecas uz trijos iepriekšējos punktos minēto dokumentu vispārīgu neizvērtēšanu un skar pārsūdzētā sprieduma 152.–157. un 159. punktu.

Piektais sagrozījums attiecas uz paziņojuma SEC(2006)1489 final novērtējumu pārsūdzētā sprieduma 160.–163. punktā.

Sestais sagrozījums attiecas uz to dokumentu izvērtēšanu, kas ir saistīti ar valodām, kuras tiek izmantotas dienestos, kuros kandidātus ir paredzēts nodarbināt, kā arī uz tiesību kļūdu. Tas skar pārsūdzētā sprieduma 180.–185. un 188.–196. punktu.

Visbeidzot trešais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz Vispārējās tiesas veiktā kandidātu saziņas valodu vērtējuma prettiesisko raksturu. Šis pamats skar pārsūdzētā sprieduma 231.–236. punktu.

____________