Language of document : ECLI:EU:C:2015:576

Lieta C‑106/14

Fédération des entreprises du commerce et de la distribution (FCD)
un

Fédération des magasins de bricolage et de l’aménagement de la maison (FMB)

pret

Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de lʼÉnergie

(Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide un cilvēku veselības aizsardzība – Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) – 7. panta 2. punkts un 33. pants – Izstrādājumos esošas vielas, kas rada ļoti lielas bažas – Paziņošanas un informēšanas pienākumi – Maksimālās robežas 0,1 masas procenta izteiksmē aprēķins

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 10. septembra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Valsts tiesību saderības ar Savienības tiesībām pārbaude – Izslēgšana – Visu Savienības tiesību interpretācijas elementu sniegšana iesniedzējtiesai – Ietveršana

(LESD 267. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Eiropas ķimikāliju aģentūras (ECHA) izstrādātas vadlīnijas – Saistošs raksturs – Neesamība

(LESD 288. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 366/2011, 77. panta 2. punkts)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Izstrādājumi – Jēdziens – Salikts izstrādājums, kurā ietilpst vairāki izgatavoti elementi – Ietveršana – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 366/2011, 3. panta 3. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Vielas, kas rada ļoti lielas bažas – Paziņošanas pienākums –Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 366/2011, 3. panta 4. punkts un 7. panta 2. punkts)

5.        Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Vielas, kas rada ļoti lielas bažas – Paziņošanas pienākums – Vielas, kas rada ļoti lielas bažas, esamība koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 masas procentu – Noteikšana, kas jāveic ražotājam un importētājam

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 366/2011, preambulas 130. apsvērums un 7. panta 2. punkts un 59. panta 1. punkts)

6.        Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Vielas, kas rada ļoti lielas bažas – Paziņošanas pienākums Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 366/2011, 33. pants un 59. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25. punktu)

2.        Ņemot vērā likumdevēja gribu ar Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 366/2011, 77. panta 2. punktu Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) sekretariātam paredzēt pienākumu cita starpā sniegt attiecīgu tehnisku un zinātnisku palīdzību un instrumentus, sekmējot šīs regulas darbību, tāds dokuments kā ECHA vadlīnijas var būt viens no elementiem, ko var ņemt vērā šīs regulas interpretācijā. Katrā ziņā, neraugoties uz REACH regulā reglamentēto ķīmisko vielu aspektu zinātnisko un tehnisko raksturu, šāds dokuments ir vienīgi paskaidrojoša rakstura. Tajā sniegtā minētās regulas normu interpretācija nav normatīva rakstura. Faktiski šis ECHA izstrādātais dokuments nav to Savienības tiesību aktu starpā, kas minēti LESD 288. pantā, un tas nav juridiski saistošs.

(sal. ar 28. punktu)

3.        No Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 366/2011, 3. panta 3. punktā ietvertās “izstrādājuma” definīcijas izriet, ka priekšmeta kvalifikācija par izstrādājumu ir atkarīga no trijiem elementiem. Pirmkārt, izstrādājuma jēdziens attiecas vienīgi uz priekšmetiem, kuri ir “izgatavoti”. Tādējādi šīs jēdziens attiecas vienīgi uz ražotiem priekšmetiem, atšķirībā no priekšmetiem, kuri tādi jau pastāv. Otrkārt, minētās izgatavošanas ietvaros priekšmetam ir jāpiešķir “īpaša forma, virsma vai struktūra”, neskaitot citas īpašības, īpaši fiziskas vai ķīmiskas. Treškārt, šai formai, virsmai vai struktūrai, kas radušās izgatavošanas rezultātā, ir jābūt prevalējošām pār ķīmisko sastāvu, nosakot attiecīgā priekšmeta funkciju.

Attiecībā uz saliktu izstrādājumu, kas sastāv no vairākiem priekšmetiem, kuri atbilst Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā paredzētajiem kritērijiem, ir jāatzīst, ka šajā regulā nav normu, kas konkrēti regulētu šādu situāciju. Šai ziņā tas, vai salikts priekšmets ir kvalificējams par izstrādājumu, ir atkarīgs vienīgi no pārbaudes atbilstoši minētajiem kritērijiem. Līdz ar to izstrādājuma kvalifikācija ir piemērojama ikvienam priekšmetam, kurš atbilst minētā 3. panta 3) punkta kritērijiem, kurš ietilpst saliktā priekšmetā, ja vien pēc izgatavošanas procesa šis priekšmets nekļūst par atkritumiem Direktīvas 2006/12 izpratnē vai nezaudē formu, virsmu vai struktūru, kas vairāk nekā tā ķīmiskais sastāvs nosaka tā funkciju.

(sal. ar 47.–50., 53. un 54. punktu)

4.        Attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 366/2011, 7. panta 2. punktā paredzēto pienākumu paziņot par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, no Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 4. punkta un 7. panta 2. punkta kombinācijas izriet, ka šis izgatavotāja pienākums attiecas tikai uz izstrādājumiem, kurus tas pats ražo vai montē. Savukārt šis pienākums neattiecas uz izstrādājumiem, kurus ir ražojuši citi izgatavotāji, lai arī izgatavotājs tos ir izmantojis kā izejvielas.

(sal. ar 55. un 57. punktu)

5.        Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 366/2011, 7. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā izgatavotājam ir pienākums informēt Eiropas ķimikāliju aģentūru (ECHA) par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, esamību izstrādājumā, ko tas ražo vai montē. Ja šo izstrādājumu pēc tam izmanto cits ražotājs kā ražošanas izejvielu saliktam produktam, šim otrajam izgatavotājam par attiecīgās vielas esamību izstrādājumam ECHA vairs nav jāinformē. Pretējā gadījumā paziņošana dublētos ar šī izstrādājuma izgatavotāja jau veikto paziņojumu. Šāds lieks un nevajadzīgs pienākums būtu grūti savietojams ar samērīguma principu, kura ievērošana ir atgādināta minētās regulas preambulas 130. apsvērumā. Iepriekš izklāstītie apsvērumi ir mutatis mutandis attiecināmi arī uz Regulas 1907/2006 7. panta 2. punktā importētājiem paredzēto paziņošanas pienākumu.

No tā izriet, ka Regulas 1907/2006 7. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā izgatavotājam ir jānosaka, vai tā izgatavotajos izstrādājumos ir atbilstoši šīs regulas 59. panta 1. punktam identificēta viela, kas rada ļoti lielas bažas, koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 masas procentu, un importētājam, kurš importē preci, kas sastāv no vairākiem izstrādājumiem, attiecībā uz katru izstrādājumu ir jānosaka, vai šāda viela tajā ir koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 šī izstrādājuma masas procentu;

(sal. ar 61.–63., 83. punktu un rezolutīvo daļu)

6.        Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 366/2011, 33. pants ir interpretējams tādējādi, ka šīs normas piemērošanas nolūkā tādas preces piegādātājam, kurā ietilpst viens vai vairāki izstrādājumi, kuros ir atbilstoši šīs regulas 59. panta 1. punktam identificēta viela, kas rada ļoti lielas bažas, koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 katra šī izstrādājuma masas procentu, ir pienākums informēt tā saņēmēju un pēc pieprasījuma arī patērētāju par šīs vielas esamību, darot tiem zināmu vismaz attiecīgās vielas nosaukumu.

Ar Regulas Nr. 1907/2006 33.3. pantā paredzēto informēšanas pienākumu nebūtu saderīgi, ja uzskatītu, ka izstrādājuma kā sastāvdaļas iekļaušana kādā saliktā precē pārrautu šī informēšanas pienākuma secīgo pāreju no viena piegādes ķēdes dalībnieka uz otru, jo šis pienākums attiecas tieši uz vielas, kas rada ļoti lielas bažas, esamību izstrādājumā. Taču šajā pantā paredzētā informēšanas pienākuma efektivitāte ir jānodrošina visā piegādes ķēdē līdz pat galapatērētājam. Visā minētajā ķēdē tās secīgajiem dalībniekiem paredzētais informēšanas pienākums seko attiecīgajam izstrādājumam, līdz tas sasniedz galapatērētāju.

(sal. ar 79., 80., 82. un 83. punktu un rezolutīvo daļu)