Language of document : ECLI:EU:T:2012:326

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2012. gada 27. jūnijā (*)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “my baby” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts un starptautiska vārdiskas preču zīmes “MYBABY” un agrāka valsts grafiska preču zīme “mybaby” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Pierādījumu nesniegšana iebildumu procesa valodā – Tiesiskā paļāvība – Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punkts, 20. noteikuma 1. punkts un 98. noteikuma 1. punkts

Lieta T‑523/10

Interkobo sp. z o.o., Lodza [Łódź] (Polija), ko pārstāv R. Skubisz un K. Ziemski, advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Walicka, pārstāve,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

XXXLutz Marken GmbH, Velsa [Wels] (Austrija), ko pārstāv H. Pannen, advokāts,

par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 8. septembra lēmumu lietā R 88/2009‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Interkobo sp. z o.o. un XXXLutz Marken GmbH.

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz], tiesneši I. Labucka un D. Gracijs [D. Gratsias] (referents),

sekretārs E. Kulons [E. Coulon],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 8. novembrī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 24. martā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 17. martā,

ņemot vērā Vispārējās tiesas uzdoto rakstveida jautājumu prasītājai un prasītājas atbildi uz šo jautājumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2011. gada 22. decembrī,

ņemot vērā, ka viena mēneša laikā pēc paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu lietas dalībnieki nav iesnieguši pieteikumu par tiesas sēdes rīkošanu un ka līdz ar to Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta ziņojuma un atbilstoši tās Reglamenta 135.a pantam ir nolēmusi lemt par prasību bez procesa mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2006. gada 10. februārī persona, kas iestājusies lietā, XXXLutz Marken GmbH, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2        Minētais reģistrācijas pieteikums bija sagatavots vācu valodā, un kā otra valoda atbilstoši Regulas Nr. 40/94 115. panta 3. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 119. panta 3. punkts) bija norādīta angļu valoda.

3        Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

Image not found

4        Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 12., 20., 24. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        12. klase: “Transporta līdzekļi; pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”;

–        20. klase: “Mēbeles, spoguļi, rāmji; 20. klasē ietvertie izstrādājumi no koka, korķa, niedrēm, meldriem, klūgām, raga, kaula (arī zivju), ziloņkaula, vaļa vai bruņurupuča ragvielas, gliemežvākiem, dzintara, perlamutra, jūras putām, šo materiālu aizstājējiem vai no plastmasām”;

–        24. klase: “24. klasē ietvertie audumi un tekstilpreces; gultas un galda pārklāji”;

–        28. klase: “Spēles un rotaļlietas; 28. klasē ietvertās vingrošanas un sporta preces; eglīšu rotājumi”.

5        Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2006. gada 28. augusta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 35/2006.

6        2006. gada 28. novembrī prasītāja, Interkobo sp. z o.o., atbilstoši Regulas Nr. 40/94 42. pantam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants) iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šādām precēm: “Spēles un rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces”, kas ietilpst 28. klasē.

7        Iebildumi, kas bija sagatavoti vācu valodā, bija balstīti uz agrāku starptautisku vārdisku preču zīmi “MYBABY”, agrāku Polijas vārdisku preču zīmi “MYBABY” un, visbeidzot, šādu agrāku Polijas grafisku preču zīmi:

Image not found

8        Šīs preču zīmes apzīmēja preces 28. klasē, kas atbilst šādam aprakstam: “Spēles, rotaļlietas un sporta preces”.

9        Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzētajiem pamatiem.

10      Tā kā paziņojumam par iebildumiem izvēlētā valoda atbilda preču zīmes reģistrācijas pieteikuma valodai, šī, proti, vācu valoda, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 115. panta 6. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 119. panta 6. punkts) ir kļuvusi par procesa ITSB valodu.

11      2008. gada 19. novembrī Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, jo uzskatīja, ka pastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās Polijas vārdiskās preču zīmes sajaukšanas iespēja.

12      2009. gada 13. janvārī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

13      Ar 2010. gada 8. septembra lēmumu lietā R 88/2009‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apmierināja apelācijas sūdzību, atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja iebildumus.

14      Tā norādīja, ka prasītāja nav pierādījusi agrākās Polijas vārdiskās preču zīmes aizsardzības apjomu un citu šā sprieduma 7. punktā minēto agrāko preču zīmju, proti, starptautiskās vārdiskās preču zīmes un Polijas grafiskās preču zīmes, pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Tādēļ tā uzskatīja, ka atbilstoši grozītās Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 20. noteikuma 1. punktam iebildumi ir noraidāmi.

 Lietas dalībnieku prasījumi

15      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē;

–        piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā Vispārējā tiesā.

16      ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17      Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

18      Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, proti, Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar tās pašas regulas 19. noteikuma 2. un 3. punktu, pārkāpumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar tās pašas regulas 19. noteikuma 2. un 3. punktu, pārkāpumu

 Ievada piezīmes

19      Savā pirmajā prasības pamatā prasītāja norāda gan uz Regulas Nr. 2868/95 normām, gan uz ITSB izdoto vadlīniju noteikumiem. Līdz ar to vispirms būtu jānoskaidro šo dokumentu tvērums.

–       Par pierādījumiem par agrākas preču zīmes vai agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu iebildumu procesa posmā

20      Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punktu, kas iekļauts II sadaļā ar virsrakstu “Iebildumu un pierādījuma par izmantošanu procedūra [Iebildumu process un izmantošanas pierādījumi]”:

“Ja līdz 19. noteikuma 1. punktā minētā termiņa beigām iebilduma iesniedzēja puse nav pierādījusi tās agrākās [preču] zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu un nav pierādījusi, ka tai ir tiesības [pilnvaras] iesniegt iebildumu, iebildumu noraida kā nepamatotu.”

21      Saskaņā ar tās pašas regulas 19. noteikumu:

“1. Līdz Biroja noteiktam termiņam, kas ilgst vismaz 2 mēnešus no dienas, kad iebilduma procedūru uzskata par uzsāktu [..], Birojs dod iespēju iebilduma iesniedzējai pusei iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumu, vai papildināt faktus, pierādījumus vai argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajā termiņā iebilduma iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu [..]. Jo īpaši iebilduma iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus:

a)      ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, lai pierādītu, ka tā ir iesniegta reģistrācijai vai reģistrēta, iesniedz šādus dokumentus:

i)      ja preču zīme vēl nav reģistrēta, attiecīgās iesnieguma apliecības kopiju vai līdzvērtīgu dokumentu no iestādes, kurai iesniegts preču zīmes pieteikums; vai

ii)      ja preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgā gadījumā pēdējās atjaunošanas apliecības kopiju, kas norāda, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz 1) punktā noteikto termiņu un visus tā pagarinājumus, vai līdzvērtīgus dokumentus no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi;

[..]

3. Informācija un pierādījumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ir valodā, kurā notiek procedūra, vai kopā ar tulkojumu. Tulkojumu iesniedz termiņā, kas noteikts oriģināldokumenta iesniegšanai.

4. Birojs neņem vērā rakstiskus iesniegumus vai dokumentus, vai to daļas, kas Biroja noteiktajā termiņā nav iesniegti vai nav pārtulkoti procedūras valodā.”

22      Saskaņā ar minētās regulas 98. noteikuma 1. punktu, kas iekļauts XI sadaļā ar virsrakstu “Vispārēji noteikumi”:

“Ja iesniedzams dokumenta tulkojums, tulkojumā identificē dokumentu, uz kuru tas attiecas, un tam ir oriģinālā dokumenta uzbūve un saturs. Birojs var pieprasīt, lai līdz tā noteiktam termiņam iesniegtu apliecinājumu, ka tulkojums atbilst oriģinālajam tekstam [..].”

23      No šīm tiesību normām izriet, ka tad, ja Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punktā paredzēto informāciju un pierādījumus iesniedz valodā, kas nav procesa valoda, iebildumu procesa posmā iebildumu iesniedzējam šīs informācijas un pierādījumu iesniegšanai noteiktajā termiņā ir jāiesniedz to tulkojums, kuram ir jāatbilst konkrētām formas un satura prasībām.

24      Pirmkārt, Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punktā ir noteikts, ka informācijai un pierādījumiem, kas nav iesniegti procesa valodā, ir jābūt “kopā ar” tulkojumu. Savukārt šīs regulas 98. noteikuma 1. punktā ir paredzēts, ka tulkojumā “identificē” dokumentu, uz kuru tas attiecas, un tam tostarp ir šī dokumenta “uzbūve”. No šiem diviem noteikumiem, tos aplūkojot kopsakarā, it īpaši izriet, ka Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punktā paredzētās informācijas un pierādījumu tulkojums ir jāsniedz nevis kā vienkāršas piezīmes oriģināldokumentā, bet gan kā viens vai vairāki dokumenti atsevišķi no oriģināldokumenta. Ja šī formas prasība nav ievērota, minēto iebildumu iesniedzēja iesniegto informāciju un pierādījumus nedrīkst ņemt vērā iebildumu procesā.

25      Minētās formas prasības mērķis, pirmkārt, ir ļaut otram iebildumu procesa dalībniekam, kā arī ITSB struktūrvienībām viegli nošķirt oriģināldokumentu no tā tulkojuma un, otrkārt, nodrošināt, lai tulkojums būtu pietiekami skaidrs. Citiem vārdiem sakot, mērķis tostarp ir ļaut iebildumu procesa dalībnieku debates balstīt uz drošiem pamatiem – atbilstoši sacīkstes principam un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principam (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marín (“Chef”), Recueil, II‑2749. lpp., 42. punkts, un 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II‑1845. lpp., 72. punkts).

26      Otrkārt, no Regulas Nr. 2868/95 98. noteikuma 1. punkta, to interpretējot atbilstoši šā sprieduma iepriekšējā punktā izklāstītajiem apsvērumiem, izriet, ka tulkojumam, kas iesniegts – kā tikko teikts – kā atsevišķs dokuments, ir jāatbilst oriģināldokumentam satura ziņā. Gadījumā, ja rodas šaubas par satura atbilstību, ITSB struktūrvienības var pieprasīt attiecīgajam procesa dalībniekam iesniegt apliecinājumu par tulkojuma atbilstību oriģinālajam tekstam.

–       Par pierādījumiem par agrākas preču zīmes vai agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu procesā Apelāciju padomē

27      Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktā, kas iekļauts X sadaļā ar virsrakstu “Apelācijas sūdzības”, ir noteikts, ka, “ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procedūrām departamentā, kas pieņēmis lēmumu, pret kuru ceļ apelāciju, apelācijas procedūrām piemēro mutatis mutandis”. No šīs tiesību normas konkrēti izriet, ka iepriekšējos sprieduma punktos, it īpaši 24. punktā, izklāstītie noteikumi ir mutatis mutandis piemērojami procesā Apelāciju padomē.

–       Par ITSB vadlīnijām

28      Lai sniegtu priekšstatu par savu praksi “Kopienas preču zīmes tiesiskā regulējuma aspektā”, ITSB izdod vadlīnijas, kas adresētas gan tā personālam, gan tā darbā ieinteresētajiem profesionāļiem un kas it īpaši attiecas uz iebildumu procesu.

29      Šādās vadlīnijās vienīgi tiek kodificēts rīcības modelis, ko pats ITSB ierosina izmantot savā darbībā (Vispārējās tiesas 2009. gada 12. maija spriedums lietā T‑410/07 Jurado Hermanos/ITSB (“JURADO”), Krājums, II‑1345. lpp., 20. punkts, un 2010. gada 7. jūlija spriedums lietā T‑124/09 Valigeria Roncato/ITSB – Roncato (“CARLO RONCATO”), Krājumā nav publicēts, 27. punkts). Tādēļ šo vadlīniju noteikumiem kā tādiem nevar tikt dota priekšroka pār Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 normām un tie nevar ietekmēt Eiropas Savienības tiesas sniegto šo normu interpretāciju. Gluži pretēji – šīs vadlīnijas ir jāinterpretē atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 normām.

30      Ņemot vērā šīs ievada piezīmes, ir jāizvērtē prasītājas argumenti attiecībā uz šā sprieduma 7. punktā minēto, pirmkārt, agrāko Polijas preču zīmju un, otrkārt, agrākās starptautiskās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu.

 Par agrāko Polijas vārdisko preču zīmi

31      No procesa ITSB materiāliem, kas Vispārējai tiesai paziņoti atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. panta 3. punktam, izriet, ka, lai pierādītu agrākās Polijas vārdiskās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, prasītāja ITSB struktūrvienībām ir iesniegusi divus dokumentus, vienam no kuriem bija pievienots tulkojums atsevišķā dokumentā.

32      Pirmo no šiem dokumentiem prasītāja iesniedza kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej (Polijas Patentu birojs) datubāzes izvilkuma kopiju. Šis dokuments ir uz vienas lappuses, kuras galvenē ir ievietots Polijas Republikas ģerbonis un pa labi no tā – norāde “Polish Patent Office” (Polijas Patentu birojs). Zem galvenes ir atrodams virsraksts “Industrial property information retrieval” (Izraksts no informācijas attiecībā uz intelektuālo īpašumu) un zem virsraksta – tabula. Šajā tabulā ir sniegti dažādi dati par attiecīgo preču zīmi. Vispirms divās ailēs, kuru virsraksti attiecīgi ir “Kind of right, number and date” (Tiesību veids, numurs un datums) un “Kind of right and number” (Tiesību veids un numurs) ir norādīti skaitļi. Tālāk, ailē ar virsrakstu “Kind of trade mark” (Preču zīmes veids), poļu valodā ir norādīts “slowny” (vārdiska), un, izmantojot treknrakstu, šā vārda tulkojums vācu valodā “wörtlich”. Tai seko divas ailes, kuru virsraksti attiecīgi ir “Persons” (Personas) un “Publications” (Publikācijas). Visbeidzot, ailē ar virsrakstu “Nice classes” (Nicas klases) ir rakstīts teksts poļu valodā “(510) gry, zabawki, artykuły sportowe” (spēles, rotaļlietas, sporta preces) un tā tulkojums vācu valodā, izmantojot treknrakstu, “Spielen, Spielzeugen, Sportartikeln”.

33      Otrais prasītājas iesniegtais dokuments ir reģistrācijas apliecības kopija. Šis dokuments ir uz trīs lappusēm, sagatavots poļu valodā, un tam ir pievienots tulkojums vācu valodā. Pirmās lappuses galvenē ir ievietots Polijas Republikas ģerbonis un zem tā – frāzes “Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej” un “Świadectwa ochronne” (aizsardzības apliecības). Dokumentā pamatdaļā ir sniegts apliecinājums, ka prasītājai piederošā preču zīme, uz kuru attiecas šī apliecība, ir aizsargāta kopš 2002. gada 15. februāra. Otrajā lappusē ir norādīts attiecīgās vārdiskās preču zīmes formulējums, proti, “MYBABY”. Visbeidzot, trešajā lappusē ir sniegti dažādi papildu dati: iesniegšanas datums (Data zgłoszenia), reģistrācijas pieteikuma numurs (Numer zgłoszenia), prioritāte (Pierwszeństwo), lēmuma par aizsardzības tiesību piešķiršanu publicēšanas datums (Data wydania decyzji o udzieleniu prawa ochronnego), aizsardzības tiesību reģistrācijas numurs (numer prawa ochronnego), atsauce uz oficiālā vēstneša, kurā publicēta preču zīme, numuru, kā arī prasītājas firma. Trešās lappuses pēdējā rindā ir vārdi “28 gry, zabawki, artykuły sportowe” (spēles, rotaļlietas, sporta preces), bet pirms tiem – daļēji nesalasāmas norādes. Visas norādes šajā lappusē, izņemot pēdējo rindu, ir pārtulkotas vācu valodā atsevišķā dokumentā.

34      No apstrīdētā lēmuma 12. un 15. punkta izriet, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka neviens no abiem iesniegtajiem dokumentiem neļauj pierādīt agrākās preču zīmes aizsardzības apjomu.

35      Pirmkārt, “izvilkums no datubāzes ar vācu valodā sniegtajām norādēm uz precēm “spēles, rotaļlietas, sporta preces” [..] [neesot] ne [Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej] dokuments, kas būtu pielīdzināms reģistrācijas apliecībai, ne arī šāda dokumenta tulkojums vācu valodā. Apelāciju padomei [neesot] zināms neviens gadījums, kad angļu valodā sagatavotie izvilkumi no [Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej] datubāzes [būtu] daļēji atveidoti vācu valodā. Turklāt, lai gan [Apelāciju padomes ieskatā] vārdi vācu valodā ir saprotami, tajos tomēr [esot] pieļautas gramatiskās kļūdas. Tādējādi [pastāvot] šaubas par to, vai tas ir oriģināldokuments, ko izsniedzis [Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej], vai arī iespraudumus vācu valodā ir ievietojušas kādas trešās personas. Pati [prasītāja] pavadvēstulē [esot] vienkārši informējusi [ITSB], ka preces, uz kurām balstīti iebildumi, proti, “Spielen, Spielzeugen, Sportartikeln”, var redzēt pievienotajā izvilkumā. Apelāciju padomes ieskatā šī ortogrāfijas kļūdu sakritība preču apzīmējumos tāpat [liecinot] par to, ka iespraudumi vācu valodā ir tikuši ievietoti datubāzes izvilkumā jau vēlāk. Šos iespraudumus [nevarot] uzskatīt par datubāzes izvilkuma tulkojumu atbilstoši [Regulas Nr. 2868/95] 19. noteikuma 3. punktam, [..] jo oriģināldokuments un tā tulkojums [neesot] nošķirti” (apstrīdētā lēmuma 14. punkts).

36      Otrkārt, [esot] taisnība, ka reģistrācijas apliecībā ir ietverts “reģistrēto preču un pakalpojumu saraksts, tomēr šis saraksts [neesot] iztulkots vācu valodā”. Proti, “pievienotajā [..] tulkojumā vācu valodā [neesot] minēta neviena prece vai pakalpojums. Tātad tajā [trūkstot] norādes uz precēm un pakalpojumiem, uz kuriem balstīti iebildumi, [lai gan] šāda norāde ir nepieciešama, lai pamatotu iebildumus” (apstrīdētā lēmuma 13. punkts).

37      Ar šo prasību prasītāja apstrīd Apelāciju padomes izdarīto secinājumu. Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nav ievērojusi Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punktu un 19. noteikuma 2. un 3. punktu, tos aplūkojot kopsakarā.

38      Lai izvērtētu šā prasības pamata pamatotību, vispirms ir jāatgādina un jāinterpretē tiesiskie un faktiskie apsvērumi, uz kuriem balstījusies Apelāciju padome.

39      Runājot par šā sprieduma 32. punktā aprakstīto dokumentu, ko prasītāja iesniegusi kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkuma kopiju, no apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā 14. punkta, kura formulējums ir minēts šā sprieduma 35. punktā, izriet, ka Apelāciju padomes ieskatā šajā dokumentā ir ietvertas norādes vācu valodā, lai gan šāda prakse Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej nav raksturīga. Apelāciju padome ir precizējusi, ka šajās norādēs ir pieļautas “gramatiskās kļūdas”, jo vācu vārdi “Spiele”, “Spielzeuge” un “Sportartikel” kļūdaini beidzas ar burtu “n”. No šiem konstatējumiem tā ir izsecinājusi šādas alternatīvas: vai nu minētās norādes ir oriģināldokumenta neatņemama daļa – tad šis dokuments nevar tikt uzskatīts par autentisku, vai arī šīs norādes ir tulkojums, kas iesprausts oriģināldokumentā vēlāk, – tad šis tulkojums neatbilst Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punktā paredzētajām prasībām. Šā iemesla dēļ Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka jebkurā gadījumā attiecīgais dokuments nav jāņem vērā.

40      Saistībā ar šā sprieduma 33. punktā aprakstīto reģistrācijas apliecības kopiju no apstrīdētā lēmuma 13. punkta, kura formulējums ir minēts šā sprieduma 36. punktā, izriet, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šajā apliecības kopijā nav norādīts uz piesauktās agrākās preču zīmes aizsardzības apjomu. Proti, Apelāciju padomes ieskatā tās tulkojums neietver norādi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas apzīmēti ar šo preču zīmi.

41      Galu galā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka neviens no tai iesniegtajiem pierādījumiem nepierāda agrākās preču zīmes aizsardzības apjomu.

42      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šajā pēdējā secinājumā nav pārkāpts Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 19. noteikuma 2. un 3. punktu.

43      Pirmkārt, no procesa ITSB materiāliem izriet, ka šā sprieduma 32. punktā aprakstītajā dokumentā, ko prasītāja iesniegusi kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkuma kopiju, ir ietvertas tikai divas norādes procesa ITSB valodā, t.i., vācu valodā. Runa ir, pirmām kārtām, par vārdu “wörtlich” un, otrām kārtām, par vārdiem “Spielen, Spielzeugen, Sportartikeln” (sic). Taču pati prasītāja prasības pieteikuma 30.–32. punktā atzīst, ka minētās norādes ir tikušas “iespraustas” un ka tās veido nevis neatņemamu oriģināldokumenta sastāvdaļu, bet gan tā tulkojumu. Tomēr šis tulkojums nav iesniegts kā atsevišķs dokuments. Tādējādi tas katrā ziņā neatbilst šā sprieduma 24. punktā atgādinātajiem formas nosacījumiem. Līdz ar to Apelāciju padomei, kurai bija saistošā kompetence, bija jāatsakās ņemt vērā attiecīgo dokumentu.

44      Otrkārt, nav strīda par to, ka – atšķirībā no iepriekšējā punktā minētā dokumenta – šā sprieduma 33. punktā aprakstītā reģistrācijas apliecības kopija, kas sagatavota poļu valodā, procesa ITSB valodā ir tulkota atsevišķā dokumentā. Tomēr no procesa ITSB materiāliem izriet, ka minētajā tulkojumā nav norādītas preces vai pakalpojumi, kas apzīmējami ar agrāko Polijas vārdisko preču zīmi. No Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 4. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 50. noteikumu, izriet, ka tad, ja ITSB tiek iesniegts dokuments valodā, kura nav procesa valoda, Apelāciju padome nedrīkst ņemt vērā šī dokumenta daļas, kuras nav pārtulkotas procesa valodā (šajā ziņā skat. iepriekš 25. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu lietā “BIOMATE”, 74. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 6. novembra spriedumu lietā T‑407/05 SAEME/ITSB – Racke (“REVIAN’s”), Krājums, II‑4385. lpp., 40. punkts). Līdz ar to, ņemot vērā tai iesniegto tulkojumu, Apelāciju padomei bija pamats secināt, ka iepriekš minētajā reģistrācijas apliecības kopijā nav norādīts uz preču zīmes, uz kuru atsaucas prasītāja, aizsardzības apjomu.

45      No diviem iepriekšējiem punktiem izriet, ka Apelāciju padomei bija jākonstatē, ka vienu no tai iesniegtajiem dokumentiem nedrīkst ņemt vērā un ka otrais dokuments neļauj izvērtēt ar agrāko preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjomu. Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka prasītāja nav sniegusi pamatojumu attiecībā uz minētās aizsardzības apjomu.

46      Turklāt šis secinājums nevar tikt atspēkots ne ar vienu no prasītājas argumentiem.

47      Pirmkārt, prasītāja norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkums var būt pierādījums par agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Tā piebilst, ka Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkuma tulkojums procesa valodā bija pilnīgs. Prasītāja uzskata, ka tai nebija jāpārtulko procesa valodā visi oriģināldokumenta elementi un it īpaši tai nebija pienākuma pārtulkot Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkuma galveni, kurā ir “sniegti INID kodi”.

48      Tomēr šie argumenti ir balstīti uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma interpretāciju.

49      Pirmām kārtām, nevienā savas argumentācijas posmā Apelāciju padome nav apstrīdējusi faktu, ka ar Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumu kā tādu var tikt pierādīta Polijas preču zīmes pastāvēšana, spēkā esamība un aizsardzības apjoms.

50      Otrām kārtām, lai gan galu galā Apelāciju padome ir nolēmusi neņemt vērā šā sprieduma 32. punktā aprakstīto dokumentu, ko prasītāja bija iesniegusi kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumu, tas tā ir noticis nevis tādēļ, ka šī izvilkuma tulkojums – kā to apgalvo prasītāja – procesa valodā būtu nepilnīgs, bet gan cita starpā tādēļ, ka tā tulkojums nebija noformēts kā atsevišķs dokuments.

51      Otrkārt, prasītāja norāda, ka datubāzes izvilkuma, ko tā iesniegusi Apelāciju padomei, autentiskums nevarot tikt apstrīdēts tikai tādēļ, ka tam ir pievienota informācija vācu valodā. Gluži pretēji, esot bijis iespējams pārtulkot dokumentu, aprobežojoties ar piezīmju pievienošanu procesa valodā. Katrā ziņā prasītāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tulkošanas metode nevar tikt uzskatīta par “dokumenta un tulkojuma nošķiršanas neesamību”. Pirmām kārtām, informācija vācu valodā esot iesprausta blakus informācijai oriģinālvalodā, nevis šīs pēdējās informācijas vietā. Otrām kārtām, informācija vācu valodā atšķiroties no pārējās informācijas pēc izmantotajiem šriftiem. Visbeidzot, neesot parasti, ka Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkums angļu valodā daļēji ir sagatavots vācu valodā. Līdz ar to tulkojumu vācu valodā varot viegli nodalīt no oriģināldokumenta teksta.

52      Šiem argumentiem nav nekādas nozīmes.

53      Proti, ir taisnība, ka Apelāciju padome ir norādījusi, ka pastāvēja šaubas par to, vai šā sprieduma 32. punktā aprakstītais dokuments, ko prasītāja bija iesniegusi kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumu, ir autentisks. Tomēr, kā atgādināts šā sprieduma 39. punktā, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nav atteikusies ņemt vērā šo dokumentu tikai šā iemesla dēļ. Apelāciju padome ir konstatējusi arī, ka minētajam dokumentam nav pievienots tā tulkojums atsevišķā dokumentā. Kā izriet no šā sprieduma 43. punkta, ar šo pamatojumu vien pietiek, lai attaisnotu lēmumu neņemt vērā attiecīgo dokumentu.

54      Treškārt, prasītāja uzskata, ka tā ir izpildījusi pienākumu pierādīt agrākās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu “ar to vien, ka tā noteiktajā termiņā iesniegusi [Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej] datubāzes izvilkumu, šajā dokumentā sniedzot tulkojumu vācu valodā”.

55      Šis arguments nav pamatots. No šā sprieduma 43. punktā teiktā izriet, ka, lai pierādītu agrākās Polijas vārdiskās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un ar to piešķirtās aizsardzības apjomu, nepietiek iesniegt šā sprieduma 32. punktā aprakstīto dokumentu Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktā paredzētajā termiņā.

56      Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 2868/95 normas nevar tikt interpretētas tādējādi, ka nosacījumi saistībā ar agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu būtu jāpierāda, iesniedzot tikai vienu dokumentu. Tā norāda, ka Apelāciju padomei turklāt esot bijis “jāņem vērā visa” informācija, kas bija ietverta abos tās iesniegtajos dokumentos, proti, Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumā, no vienas puses, un reģistrācijas apliecības kopijā, no otras puses. Šie dokumenti esot savstarpēji papildinoši. Reģistrācijas apliecība pierādot preču zīmes pastāvēšanu un spēkā esamību, savukārt aizsardzības apjomu apliecinot Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkums.

57      Šāda argumentācija ir balstīta uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma interpretāciju. No minētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome nekad nav apgalvojusi, ka agrāku tiesību pastāvēšana, spēkā esamība un aizsardzības apjoms būtu “jāpierāda, iesniedzot tikai vienu dokumentu”. Kā norādīts šā sprieduma 39. un 40. punktā, tā ir tikai konstatējusi, pirmkārt, ka pirmais no diviem prasītājas iesniegtajiem dokumentiem nevar tikt ņemts vērā un, otrkārt, ka otrā dokumenta tulkojumā nav ietverta informācija par agrākās preču zīmes, uz kuru atsaucas prasītāja, aizsardzības apjomu, un līdz ar to šī informācija ir jāuzskata par trūkstošu. Rīkojoties šādi, Apelāciju padome, kā norādīts šā sprieduma 42. un 45. punktā, nav pārkāpusi Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 19. noteikuma 2. un 3. punktu.

 Par agrāko Polijas grafisko preču zīmi

58      No procesa ITSB materiāliem izriet, ka, lai pierādītu ar agrākās Polijas grafiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saistīto tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, prasītāja ITSB struktūrvienībām ir iesniegusi vienu dokumentu. Šis dokuments ticis iesniegts kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkuma kopija. Šis dokuments ir uz vienas lappuses, kuras galvenē ir ievietots Polijas Republikas ģerbonis un pa labi no tā – norāde “Polish Patent Office” (Polijas Patentu birojs). Zem šīs galvenes ir atrodams virsraksts “Industrial property information retrieval” (Izraksts no informācijas attiecībā uz intelektuālo īpašumu) un zem virsraksta – tabula. Šajā tabulā ir sniegti dažādi dati par attiecīgo preču zīmi. Vispirms divās ailēs, kuru virsraksti attiecīgi ir “Kind of right, number and date” (Tiesību veids, numurs un datums) un “Kind of right and number” (Tiesību veids un numurs) ir norādīti skaitļi. Tālāk, ailē ar virsrakstu “Kind of trade mark” (Preču zīmes veids), poļu valodā ir norādīts “slowno‑graficzny” (grafiska), un, izmantojot treknrakstu, šā vārda tulkojums vācu valodā “wörtlich‑grafisch”. Tai seko trīs ailes, kuru virsraksti attiecīgi ir “Persons” (Personas), “Classifications” (Klasifikācijas) un “Publications” (Publikācijas). Visbeidzot, ailē ar virsrakstu “Nice classes” (Nicas klases) ir rakstīts teksts poļu valodā “(510) gry, zabawki, artykuły sportowe” (spēles, rotaļlietas, sporta preces) un tā tulkojums vācu valodā, izmantojot treknrakstu, “Spielen, Spielzeugen, Sportartikeln”.

59      Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka ar šo dokumentu nepietiek, lai pierādītu agrākās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Tā ir norādījusi, ka “tas, kas teikts [..] [saistībā ar agrāko Polijas vārdisko preču zīmi], pēc analoģijas [esot] piemērojams arī šim datubāzes izvilkumam. Tas [neesot] uzskatāms ne par oriģināldokumentu, ne arī par šāda dokumenta tulkojumu [..]” (apstrīdētā lēmuma 17. punkts).

60      Savukārt prasītāja apgalvo, ka minētais secinājums nav pamatots. Tā uzsver, ka tā ITSB noteiktajā termiņā ir iesniegusi Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumu angļu valodā līdz ar tulkojumu vācu valodā, kas bija iestrādāts šajā dokumentā, un pārējā daļā atsaucas uz saviem apsvērumiem saistībā ar agrāko Polijas vārdisko preču zīmi.

61      Tomēr šādiem apgalvojumiem nevar piekrist.

62      No procesa ITSB materiāliem izriet, ka šā sprieduma 58. punktā aprakstītajā dokumentā, ko prasītāja iesniegusi kā Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes izvilkumu, ir ietvertas tikai divas norādes procesa ITSB valodā. Runa ir, pirmām kārtām, par vārdu “wörtlich‑grafisch” un, otrām kārtām, par vārdiem “Spielen, Spielzeugen, Sportartikeln”. Taču no prasības pieteikuma 38. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar tā 30.–32. punktu, netieši, bet noteikti izriet, ka prasītāja ir atzinusi, ka minētās norādes ir tikušas iespraustas minētajā dokumentā un tātad veido tā tulkojumu. Tomēr šis tulkojums nav iesniegts kā atsevišķs dokuments. Tādējādi tas katrā ziņā neatbilst šā sprieduma 24. punktā atgādinātajiem formas nosacījumiem. Līdz ar to Apelāciju padomei, kurai bija saistošā kompetence, bija jāatsakās ņemt vērā attiecīgo dokumentu. Tātad Apelāciju padome varēja vienīgi secināt, ka ne ar Polijas grafiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saistīto tiesību pastāvēšana, ne to spēkā esamība, ne arī to aizsardzības apjoms nav tikuši pierādīti.

63      Šajā sakarā ir jāuzsver, ka šāds secinājums nevar tikt atspēkots ne ar vienu no argumentiem, ko prasītāja izvirzījusi saistībā ar agrāko Polijas vārdisko preču zīmi (skat. šā sprieduma 47.–55. punktu).

 Par agrāko starptautisko preču zīmi

64      No procesa ITSB materiāliem izriet, ka, lai pierādītu agrākās starptautiskās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, prasītāja ITSB struktūrvienībām ir iesniegusi vienu dokumentu. Runa ir par dokumentu, ko prasītāja aprakstījusi kā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (PIĪO) datubāzes izvilkuma kopiju. Tā izskatās kā tipogrāfiski iespiestu norāžu saraksts, kas izvietots uz papīra lapas, kurā nav galvenes. Cita starpā tajā pēc skaitļa “541” ir atrodama norāde “Reproduction of the mark where the mark is represented in standard characters” (Preču zīmes attēls, kurā preču zīme ir atveidota ar standarta burtiem) un pēc skaitļa “511” – šādas norādes: “28 Games and playthings, sporting articles. Jeux et jouets, articles de sport. Spielen und Spielzeugen, Sportartikeln”.

65      Apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka šis dokuments nevar tikt uzskatīts par PIĪO izdotu dokumentu. Proti, minētajā dokumentā esot ietvertas piezīmes vācu valodā, bet tas neatbilstot PIĪO praksei.

66      Turklāt minētā lēmuma 20. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka “vācu vārdu iekļaušana neatbilst tulkošanas prasībām, jo nav ievērota prasība nošķirt oriģināldokumentu un tā tulkojumu”.

67      Šajos apstākļos tā ir secinājusi, ka tai iesniegtais dokuments nevar tikt ņemts vērā, jo tas nav uzskatāms par pierādījumu Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē un tajā nav ievērotas prasības, kādas attiecībā uz tulkošanu ir paredzētas tās pašas regulas 19. noteikuma 3. punktā.

68      Ir jāapstiprina šis Apelāciju padomes secinājums.

69      No procesa ITSB materiāliem izriet, ka šā sprieduma 64. punktā aprakstītajā dokumentā, ko prasītāja iesniegusi kā PIĪO datubāzes izvilkuma kopiju, ir ietverta tikai viena norāde procesa ITSB valodā. Tie ir vārdi “Spielen und Spielzeugen, Sportartikeln”. No prasības pieteikuma 42.–44. punkta izriet, ka prasītāja ir atzinusi, ka minētais dokuments ir ticis “papildināts” ar “informāciju vācu valodā”, kas veido “tulkojumu”. Tomēr šis tulkojums nav iesniegts kā atsevišķs dokuments. Tādējādi tas katrā ziņā neatbilst šā sprieduma 24. punktā atgādinātajiem formas nosacījumiem.

70      Līdz ar to Apelāciju padomei, kurai bija saistošā kompetence, bija jāatsakās ņemt vērā attiecīgo dokumentu. Tātad šajā kontekstā Apelāciju padome varēja vienīgi secināt, ka ne agrākās starptautiskās preču zīmes pastāvēšana, ne tās spēkā esamība, ne arī tās aizsardzības apjoms nav tikuši pierādīti.

71      Ir jāuzsver, ka ne ar vienu no četriem prasītājas izvirzītajiem argumentiem nevar tikt atspēkots šis secinājums.

72      Ar pirmo argumentu prasītāja norāda, ka tā ITSB noteiktajā termiņā ir iesniegusi izvilkumu no oficiālās SIĪO datubāzes, konkrēti, no datubāzes “Madrid express database”, tam pievienojot šajā dokumentā iestrādāto tulkojumu vācu valodā. Prasītājas ieskatā šis dokuments, ņemot vērā tā formu, esot bijis jāidentificē kā SIĪO izdots dokuments. Izvilkumi no datubāzes Madrid express database tiekot sagatavoti saskaņā ar vienotu shēmu, kas Apelāciju padomei esot zināma un kurai atbilstot iesniegtais datubāzes izvilkums.

73      Ar otro argumentu prasītāja apgalvo, ka neesot bijis iespējams apstrīdēt tās iesniegtā dokumenta autentiskumu, pamatojoties uz to vien, ka tajā ir ietverta informācija vācu valodā. Tā uzskata, ka no Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punkta izriet, ka dokumentu var pārtulkot, aprobežojoties ar piezīmju iekļaušanu tajā.

74      Ar trešo argumentu prasītāja apgalvo, ka Regulā Nr. 2868/95 nav noteikts, kādā formā ir jābūt šim izvilkumam. Tādēļ tā uzskata, ka nevar tikt pieprasīts ievērot konkrētu formu.

75      Tomēr šiem trīs argumentiem nav nozīmes.

76      Patiešām ir taisnība, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šā sprieduma 64. punktā aprakstītais dokuments nav autentisks. Tomēr, kā atgādināts šā sprieduma 66. punktā, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nav atteikusies ņemt vērā šo dokumentu tikai šā iemesla dēļ vien. Apelāciju padome ir konstatējusi arī, ka minētajam dokumentam nav pievienots tā tulkojums atsevišķā dokumentā. Kā izriet no šā sprieduma 70. punkta, ar šo pamatojumu, kura pamatotība nevar tikt lietderīgi atspēkota ne ar vienu no trīs iepriekš minētajiem argumentiem, pietiek, lai attaisnotu lēmumu neņemt vērā attiecīgo dokumentu.

77      Ar ceturto argumentu prasītāja norāda, ka saskaņā ar ITSB izdotajām vadlīnijām (vadlīniju C.1 daļas 32. lappuse redakcijā angļu valodā) izvilkums no šīs datubāzes var būt pierādījums par agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu.

78      Tomēr ir jākonstatē, ka šis arguments ir balstīts uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma interpretāciju.

79      Nevienā savas argumentācijas posmā Apelāciju padome nav apstrīdējusi faktu, ka ar autentisku PIĪO datubāzes izvilkumu kā tādu var tikt pierādīta starptautiskās preču zīmes pastāvēšana, spēkā esamība un aizsardzības apjoms.

80      Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.

81      Turklāt šis secinājums nevar tikt atspēkots, šā prasības pamata pamatojumam atsaucoties uz ITSB izdotajām vadlīnijām, kuras – kā atgādināts šā sprieduma 29. punktā – ir jāinterpretē atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 normām.

 Par otro pamatu – tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

82      Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Prasītāja uzskata, ka pirms šā lēmuma pieņemšanas tā – ņemot vērā norādes, ko sniedzis ITSB, tostarp savās vadlīnijās, – leģitīmi varēja pieņemt, ka ar tās ITSB iesniegtajiem dokumentiem pietiek, lai pierādītu tās agrāko preču zīmju pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu.

83      Pirms četru šā prasības pamata pamatošanai izvirzīto argumentu izvērtēšanas ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības principa aizsardzību ir katrai privātpersonai situācijā, kad Kopienas iestādes, tostarp sniedzot tai precīzus solījumus, ir radījušas tai pamatotas cerības (Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑182/03 un C‑217/03 Beļģija un Forum 187/Komisija, Krājums, I‑5479. lpp., 147. punkts, un 2007. gada 25. oktobra spriedums lietā C‑167/06 P Komninou u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 63. punkts; skat. iepriekš 25. punktā minēto spriedumu lietā “BIOMATE”, 80. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā sakarā ir jāprecizē, pirmkārt, ka par šādiem solījumiem uzskata jebkādā veidā paziņotu precīzu, beznosacījumu un saskaņotu informāciju (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā Komninou u.c./Komisija, 63. punkts, un Tiesas 2010. gada 16. decembra spriedums lietā C‑537/08 P Kahla Thüringen Porzellan/Komisija, Krājums, I‑12917. lpp., 63. punkts) un, otrkārt, ka solījumi, kuros nav ņemtas vērā piemērojamās Savienības tiesību normas, nevar radīt pamatotas cerības (šajā ziņā skat. Tiesas 1986. gada 6. februāra spriedumu lietā 162/84 Vlachou/Revīzijas palāta, Recueil, 481. lpp., 6. punkts; Vispārējās tiesas 2002. gada 5. novembra spriedumu lietā T‑205/01 Ronsse/Komisija, RecueilFP, I‑A‑211. un II‑1065. lpp., 54. punkts; 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑329/03 Ricci/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑69. un II‑315. lpp., 79. punkts, un 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 64. punkts).

 Par pirmo argumentu

84      Ar pirmo argumentu prasītāja norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 noteikumiem visi pierādījumi, ko tā iesniegusi ITSB, bija jāņem vērā.

85      Pirmkārt, minētā regula it īpaši ļaujot pierādīt agrāko preču zīmju reģistrāciju vai tās pagarināšanu, izmantojot Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej datubāzes vai SIĪO datubāzes izvilkumus. Otrkārt, iebildumu procesā iebildumu iesniedzēja, “pamatojot savus iebildumus, esot varējusi iesniegt papildu dokumentus attiecībā uz agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un [aizsardzības] apjomu (ar nosacījumu, ka tiek ievērots noteiktais termiņš)”. Treškārt, ITSB struktūrvienībām iesniegto dokumentu tulkojumam procesa valodā neesot bijis obligāti jābūt stingri noteiktā formā. Ceturtkārt, iebildumu procesā iebildumu iesniedzēja esot varējusi iesniegt “papildu tulkojumus attiecībā uz tām pašām agrākajām tiesībām (ar nosacījumu, ka tiek ievērots noteiktais termiņš)”. Piektkārt, neesot bijuši “jāpaskaidro procesa valodā visi ar agrākajām tiesībām saistīto dokumentu elementi”.

86      Šis arguments, kuram turklāt nav nozīmes, lai pierādītu, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, un ar kuru būtībā ir tikai pārformulēts pirmais prasības pamats, tomēr ir jānoraida.

87      No šā sprieduma 45., 62. un 70. punkta izriet, ka atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 noteikumiem Apelāciju padomei bija jākonstatē, ka trīs no tai iesniegtajiem dokumentiem nedrīkst ņemt vērā un ka ceturtais dokuments neļauj izvērtēt ar vienu no preču zīmēm, uz kurām atsaucas prasītāja, piešķirtās aizsardzības apjomu.

 Par otro argumentu

88      Ar savu otro argumentu prasītāja, izmantojot hipersaites, atsaucas uz diviem dažādiem dokumentiem. Pirmais dokuments atbilst ITSB vadlīnijām “galīgajā redakcijā” angļu valodā, kas datēta ar “2007. gada novembri”. Otrais prasītājas norādītais dokuments ir konsolidētā ITSB vadlīniju redakcija angļu valodā ar virsrakstu “Manual of Trade Mark Practice”. Šis dokuments ietver ne tikai ITSB vadlīniju tekstu, kas atbilst “2007. gada novembra” “galīgajai redakcijai”, bet arī vēlākus ITSB vadlīniju grozījumus.

89      Prasītāja apgalvo, ka, ja ITSB būtu ievērojis savas vadlīnijas, tam būtu bijis jāņem vērā piedāvātie pierādījumi, ko tā bija uzrādījusi iebildumu procesa posmā.

90      Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka šajās vadlīnijās ir noteikts, ka “nacionālo biroju” oficiālo datubāzu izvilkumus var izmantot kā pierādījumus par agrākām tiesībām, uz kurām atsaucas iebildumu pamatošanai (vadlīniju C.1 daļas 32. un 35. lappuse; šā sprieduma 88. punktā minētās “Manual of Trade Mark Practice” 37. un 38. lappuse).

91      Otrkārt, šīs vadlīnijas atļaujot ikvienam procesa ITSB dalībniekam “iesniegt citus ar agrākām tiesībām saistītus dokumentus, kas papildina jau iesniegtos dokumentus” (šā sprieduma 88. punktā minētās “Manual of Trade Mark Practice” 38. lappuse). Citiem vārdiem sakot, nosacījumi attiecībā uz agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu neesot obligāti bijuši jāpierāda, iesniedzot tikai vienu dokumentu.

92      Treškārt, šajās vadlīnijās neesot noteikts pienākums pārtulkot iebildumu procesa valodā “visus dokumentu, kas ir agrāko tiesību (agrāku preču zīmju) pierādījumi, elementus”. It īpaši tajās neesot prasīts iesniegt tulkojumu vai “skaidrojumu” par “INID kodiem” un “nacionāliem kodiem” (vadlīniju C.1 daļas 34. lappuse; šā sprieduma 88. punktā minētās “Manual of Trade Mark Practice” 41. lappuse).

93      Ceturtkārt, vadlīnijās esot norādīts, ka nav nekāda pienākuma iesniegt “datus, kas attiecas uz agrākām tiesībām, patstāvīgā dokumentā (proti, kādā dokumentā atsevišķi no tulkojamā dokumenta)” redakcijā procesa valodā (vadlīniju C.1 daļas 37. lappuse; šā sprieduma 88. punktā minētās “Manual of Trade Mark Practice” 44. lappuse).

94      Šie argumenti tomēr ir jānoraida.

95      Ir taisnība, ka, neraugoties uz to, ka ITSB vadlīnijām kā tādām nevar tikt dota priekšroka pār Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 normām (skat. šā sprieduma 29. punktu), uz šīm vadlīnijām var lietderīgi atsaukties Savienības tiesā, pamatojot prasības pamatu par tāda vispārēja tiesību principa pārkāpumu kā tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ja vien šīs vadlīnijas it īpaši sniedz precīzu, beznosacījumu un saskanīgu informāciju administratīvajā procesā iesaistītajai personai un ja tajās ir ievērotas Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 normas.

96      Tomēr šā sprieduma 88. punktā minētā ITSB vadlīniju “galīgā redakcija” izriet no ITSB priekšsēdētāja 2007. gada 29. novembra lēmuma EX‑07‑6 par vadlīniju pieņemšanu attiecībā uz procesiem ITSB, kas ticis publicēts ITSB “2007. gada Oficiālajā Tiešsaistes Vēstnesī”. Pirmkārt, no procesa ITSB materiāliem, it īpaši no prasītājas 2007. gada 20. jūlija vēstules, izriet, ka dokumenti, ar kuriem prasītāja bija iecerējusi pierādīt tās agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, ITSB Iebildumu nodaļai tika iesniegti pirms 2007. gada 29. novembra. Otrkārt, prasītāja nesniedz pamatojumu apgalvojumam, ka pirms 2007. gada 29. novembra tās minētajā ITSB vadlīniju “galīgajā redakcijā” paredzētie noteikumi bija piemērojami. Šajos apstākļos minētie noteikumi nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas varētu radīt prasītājai kādas cerības attiecībā uz iepriekš minēto dokumentu pieļaujamību.

97      Katrā ziņā ir jāuzsver, pirmkārt, ka prasītājas argumenti daļēji ir balstīti uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma interpretāciju. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja (skat. šā sprieduma 90. punktu), Apelāciju padome nekad nav norādījusi, ka valsts iestādes datubāzu izvilkumi nevar tikt iesniegti iebildumu pamatošanai. Tāpat pretēji tam, ko liek domāt prasītāja (skat. šā sprieduma 91. punktu), nevienā savas argumentācijas posmā Apelāciju padome nav norādījusi, ka pierādījumi par tiesību vai preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu būtu jāsniedz, uzrādot tikai vienu dokumentu.

98      Otrkārt, no prasītājas minētās ITSB vadlīniju C.1 daļas redakcijas angļu valodā 31. lappuses izriet, ka šīs daļas C.II punktā ar virsrakstu “Pierādījumi par agrāku tiesību pastāvēšanu un spēkā esamību” ir paredzēts:

“Pierādījumi par [iebildumu iesniedzēja norādīto agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu] ir jāsniedz procesa valodā vai tiem jāpievieno tulkojums.”

99      No prasītājas minētās ITSB vadlīniju C.1 daļas redakcijas angļu valodā 36. un 37. lappuses izriet, ka šīs daļas C.II.2. punktā ar virsrakstu “Preču zīmes reģistrācijas pierādījumu tulkojumi” ir paredzēts:

“[..] Iebildumu iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem [..], kā arī ikvienam citam iesniegtajam dokumentam vai apliecībai [..] ir jābūt sagatavotiem procesa valodā vai arī tiem jāpievieno tulkojums [..].

98. noteikuma 1. punktā ir noteikts, ka tulkojumam ir oriģināldokumenta uzbūve un saturs. Principā ir jāpārtulko viss dokuments, ievērojot secību.

It īpaši nav pieņemams tulkojums, kas attiecas tikai uz daļām, ko iebildumu iesniedzējs uzskata par “svarīgām”, vai daļām, ko reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs “diez vai var saprast” [..]

Tulkošana ir jāveic patstāvīgi, un to nevar veidot citu dokumentu izvilkumu apkopojums [..].

Tomēr ITSB pieļauj tulkojuma neesamību attiecībā uz informāciju apliecības galvenē (piemēram, “iesniegšanas datums”, “krāsa(‑s)”), ciktāl tos apzīmē ar standarta nacionāliem kodiem vai INID kodiem.

Iebildumu iesniedzējam nav jātulko procesa valodā INID kodu vai nacionālo kodu skaidrojumi.

Administratīvās norādes, kurām nav nozīmes, un elementi, kuri neietekmē lietu, nav jātulko [..].

[ITSB] pieņem jebkuras personas sagatavotus vienkāršus tulkojumus. [..] [ITSB] pat pieņem rokrakstā izdarītas piezīmes oriģinālo apliecību kopijās, kas norāda uz dažādu elementu nozīmi procesa valodā, protams, ar nosacījumu, ka šīs piezīmes ir pilnīgas un salasāmas [..].”

100    Apgalvojot – kā atgādināts šā sprieduma 92. punktā – ka ITSB vadlīnijās nav noteikts pienākums pārtulkot iebildumu procesa valodā “visus dokumentu, kas ir agrāko tiesību (agrāku preču zīmju) pierādījumi, elementus”, prasītāja ir kļūdaini interpretējusi iepriekšējos punktos minētos noteikumus. Proti, ar minētajiem noteikumiem principā iebildumu iesniedzējam tiek paredzēts pienākums pilnībā pārtulkot pierādījumus, kas iesniegti nevis procesa valodā, bet kādā citā valodā, un tajos ir paredzētas atkāpes no šāda pienākuma vienīgi attiecībā uz “administratīvajām norādēm, kurām nav nozīmes”, “elementiem, kuri neietekmē lietu” un “INID kodu vai nacionālo kodu skaidrojumiem”. Turklāt ir jānorāda, ka argumentam, ka ar minētajām vadlīnijām netiekot prasīts iesniegt “INID kodu” vai “nacionālo kodu” tulkojumu vai “skaidrojumu”, nav nekādas nozīmes šajā lietā, jo Apelāciju padome nav izvirzījusi šādu prasību.

101    Treškārt, kā atgādināts šā sprieduma 99. punktā, ITSB vadlīniju C.1 daļas C.II.2. punkta – redakcijā, uz kuru atsaucas prasītāja, – beigās ir paredzēts, ka ITSB “pieņem jebkuras personas sagatavotus vienkāršus tulkojumus” un “pat pieņem rokrakstā izdarītas piezīmes oriģinālo apliecību kopijās, kas norāda uz dažādu elementu nozīmi procesa valodā, protams, ar nosacījumu, ka šīs piezīmes ir pilnīgas un salasāmas”.

102    Kā izriet no šā sprieduma 93. punkta, prasītāja uzskata, ka šie noteikumi norāda uz to, ka ITSB piekrīt ņemt vērā tulkojumus, kas nav sagatavoti kā “patstāvīgs” dokuments, proti, kā dokuments, kas nav oriģināldokuments. Tādējādi, pēc prasītājas domām, Apelāciju padome, atsakoties ņemt vērā trīs dokumentus, ko tā bija iesniegusi iebildumu procesa posmā – tādēļ ka tiem nebija pievienots tulkojums dokumentā atsevišķi no oriģināldokumenta –, neesot ievērojusi ITSB vadlīnijas un līdz ar to esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

103    Tomēr ir jākonstatē, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka tie būtu piemērojami pirms 2007. gada 29. novembra, t.i., pirms šā sprieduma 96. punktā minētā ITSB priekšsēdētāja lēmuma pieņemšanas datuma, šā sprieduma 101. punktā citētie ITSB vadlīniju C.1 daļas C.II.2. punkta noteikumi nevarēja radīt prasītājai pamatotas cerības šā sprieduma 83. punktā minētās judikatūras izpratnē.

104    Ir taisnība, ka šie noteikumi, ja tos aplūko atsevišķi, varētu likt atbalstīt prasītājas piedāvāto interpretāciju (skat. šā sprieduma 102. punktu). Tomēr attiecībā uz tiem var sniegt arī citu interpretāciju, kas atbilst Regulas Nr. 2868/95 tekstam un mērķiem. Saskaņā ar šo pēdējo interpretāciju, ja tiek iesniegts oriģināldokuments, kas sagatavots nevis procesa valodā, bet kādā citā valodā, ITSB pieļauj, ka tajā varētu tikt izdarītas piezīmes, lai atvieglotu tā tulkojuma, kas savukārt ir iesniegts atsevišķā dokumentā, lasīšanu un kontroli. Turklāt tikai šāda interpretācija ir saderīga ar citām ITSB vadlīnijās sniegtajām norādēm. Proti, tās liek domāt, ka piedāvāto pierādījumu tulkojumam ir jābūt atsevišķā dokumentā. Kā atgādināts šā sprieduma 98. un 99. punktā, minēto vadlīniju C.1 daļas C.II. un C.II.2. punktā ir norādīts, ka Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punktā paredzētā informācija un pierādījumi ir jāiesniedz procesa valodā vai arī tiem ir “jāpievieno” tulkojums. Turklāt C.II.2. punktā, kurā pie tam ir atkārtots Regulas Nr. 2868/95 98. noteikuma 1. punkta formulējums, ir precizēts, ka “tulkojumam ir oriģināldokumenta uzbūve un saturs”. Visbeidzot, tajā pašā punktā ir piebilsts, ka “tulkošana ir jāveic patstāvīgi un to nevar veidot citu dokumentu izvilkumu apkopojums”.

105    Turklāt ITSB vadlīniju C.1 daļas C.II.2. punktā sniegtās norādes – kā tās interpretējusi prasītāja – neatbilst informācijai, ko šajā lietā ITSB sniedzis prasītājai. Proti, no procesa ITSB materiāliem izriet, ka ar 2007. gada 19. marta vēstuli, kas adresēta prasītājai iebildumu procesā, ITSB nepārprotami ir norādījis, ka ikviens dokumenta, kas nav sagatavots procesa valodā, tulkojums ir jāiesniedz “kā atsevišķs dokuments” un tam ir jābūt oriģināldokumenta uzbūvei un saturam. Tāpat no procesa ITSB materiāliem izriet, ka 2007. gada 20. jūlija faksa sūtījumā prasītāja ir minējusi ITSB 2007. gada 19. marta “pieprasījumu”. Tā kā no procesa ITSB materiāliem neizriet, ka ITSB 2007. gada 19. martā būtu nosūtījis prasītājai kādu citu vēstuli, nevis iepriekš minēto, šāda norāde liecina par to, ka prasītāja patiešām ir saņēmusi šo vēstuli. Šajos apstākļos prasītājai kā uzmanīgam un saprātīgam uzņēmējam bija jāapzinās, ka varētu izrādīties, ka tās ITSB vadlīniju interpretācija ir kļūdaina un ka kāda no ITSB struktūrvienībām varētu veikt pasākumus, kas būtu pretrunā tās interesēm.

106    Līdz ar to prasītājai nav pamata apgalvot, ka Apelāciju padome, atsakoties ņemt vērā prasītājas iesniegtos datubāzu izvilkumus, tādēļ ka to tulkojums nebija iesniegts kā atsevišķs dokuments, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

 Par trešo argumentu

107    Ar trešo argumentu prasītāja apgalvo, ka tai bija pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā Iebildumu nodaļas lēmumu, tā pienācīgi bija pierādījusi agrākās Polijas vārdiskās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Tādējādi prasītāja netieši, bet noteikti apgalvo, ka Iebildumu nodaļas lēmums ir radījis tai pamatotas cerības šā sprieduma 83. punktā minētās judikatūras izpratnē.

108    Šis arguments tomēr ir noraidāms.

109    No Regulas Nr. 207/2009 63. panta 1. punkta izriet, ka pēc apelācijas sūdzības izvērtēšanas pēc būtības Apelāciju padomei ir jālemj par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var “darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu”, t.i., šajā lietā pati pieņemt lēmumu par iebildumiem, tos noraidot vai atzīstot par pamatotiem, tādējādi apstiprinot vai atceļot apstrīdēto lēmumu. Citiem vārdiem sakot, sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilnīga iebildumu izvērtēšana pēc būtības gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan faktiem (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 56. un 57. punkts).

110    No tā izriet, ka Iebildumu nodaļas lēmums, tāds kā šā sprieduma 11. punktā minētais, nevar tikt pielīdzināts Savienības administrācijas rīcībai, kas iebildumu iesniedzējam varētu radīt pamatotas cerības.

 Par ceturto argumentu

111    Ar ceturto argumentu prasītāja uzsver, ka pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Apelāciju padome nebija norādījusi uz prasītājas iesniegto pierādījumu nepietiekamību. Prasītāja apgalvo, ka šajos apstākļos, nepastāvot šaubām par Iebildumu nodaļas lēmuma tiesiskumu, tā nevarēja “paredzēt, ka būs jāiesniedz apspriešanai [..] jauni dokumenti par tās agrākajām tiesībām”.

112    Šis arguments tomēr ir jānoraida.

113    Pirmkārt, šā sprieduma 109. punktā izklāstīto iemeslu dēļ apstāklis, ka Apelāciju padome prasītājai nav darījusi zināmu, ka tā plāno no jauna izskatīt dažus Iebildumu nodaļas sniegtos vērtējumus, vien nav uzskatāms par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

114    Otrkārt, prasītājai katrā ziņā nav pamata apgalvot, ka tai nebija nekādu iemeslu sniegt Apelāciju padomei jaunus pierādījumus. No procesa ITSB materiāliem izriet, ka procesā Apelāciju padomē persona, kas iestājusies lietā, cita starpā ir norādījusi, ka aizsardzība, kas piešķirta ar katru no prasītājas minētajām preču zīmēm, nav “pietiekami pierādīta”.

115    No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais prasības pamats ir noraidāms un ka tātad prasība ir jānoraida kā nepamatota.

 Par tiesāšanās izdevumiem

116    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Interkobo sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Czúcz

Labucka

Gratsias

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 27. jūnijā.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.