EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 11. decembrī

Lieta F‑107/11

Ioannis Ntouvas

pret

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ESPKC)

Civildienests – Līgumdarbinieks – 2010. gada novērtējuma ziņojums – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, ko piemēro EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru I. Ntouvas būtībā lūdz atcelt savu 2010. gada novērtējuma ziņojumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina ESPKC tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu – Līgumdarbinieks, kurš vairs nestrādā attiecīgajā iestādē – Minētā ziņojuma neizplatīšana trešajām personām – Intereses celt prasību saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 43. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 87. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Sākotnējais novērtējuma ziņojuma projekts, ko izstrādājis novērtētājs un apstiprinātājs, un apvienotās novērtējumu komitejas viedoklis – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Līgumdarbinieka novērtējuma ziņojums, neatkarīgi no tā lietderības nākotnē, ir rakstveida un oficiāls pierādījums par attiecīgās personas veiktā darba kvalitāti. Šāds novērtējums nav vienkāršs konkrētajā laikposmā veikto pienākumu apraksts, bet tas ietver arī īpašību, ko novērtējamā persona ir parādījusi, veicot savu profesionālo darbību, vērtējumu. Tādēļ katram ierēdnim ir tiesības uz to, ka par viņa darbu tiek pareizi un taisnīgi sagatavots novērtējums. Līdz ar to atbilstoši tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā darbiniekam ir tiesības sagaidīt, ka tiek atzītas viņa tiesības apstrīdēt par viņu sagatavoto novērtējuma ziņojumu tā satura dēļ vai tādēļ, ka tas nav sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām normām.

Tādējādi fakts, ka darbinieks, pēc tam kad viņš ir cēlis prasību, ar kuru apstrīd novērtējuma ziņojumu, aiziet no darba konkrētajā iestādē un viņa novērtējuma ziņojums netiek izplatīts trešajām personām, nav tāds, lai viņam liktu zaudēt interesi celt prasību par novērtējuma ziņojuma apstrīdēšanu.

(skat. 35. un 36. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑93/08 N/Parlaments, 46. un 47. punkts.

2.      Attiecībā uz tiesību aktiem vai lēmumiem, kuru sagatavošana notiek vairākos posmos, it īpaši iekšējas procedūras laikā, prasību par tiesību akta atcelšanu var celt tikai par pasākumiem, ar kuriem galīgi paredz iestādes nostāju šīs procedūras beigās, bet nevar celt par starplēmumiem, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu. Tādējādi, runājot par ierēdņu vai darbinieku iesniegtu prasību, lēmuma sagatavošanas darbības nav nelabvēlīgas Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, jo, pirmkārt, tās nav pasākumi, kas rada saistošas juridiskas sekas, kas var skart prasītāja intereses, attiecīgajā veidā mainot viņa tiesisko stāvokli, un, otrkārt, tās nav tādi pasākumi, ar kuriem galīgi paredz iestādes nostāju.

Attiecībā uz minēto, tā kā Eiropas aģentūras darbinieka novērtējuma ziņojuma sagatavošana notiek vairākos posmos iekšējas procedūras laikā un tā kā tas sākotnējā novērtējuma ziņojuma, ko izstrādājis novērtētājs un apstiprinātājs, apstrīdēšanas gadījumā kļūst galīgs tikai ar attiecīgās aģentūras direktora pieņemtu lēmumu, pēc apvienotās novērtējumu komitejas viedokļa saņemšanas tikai direktora izdots galīgs novērtējuma ziņojums ir nelabvēlīgs akts, kuru var apstrīdēt. Turpretī sākotnējais novērtējuma ziņojums, ko izstrādājis novērtētājs un apstiprinātājs, kā arī apvienotās novērtējumu komitejas viedoklis ir tikai sagatavošanas pasākumi, kas nav nelabvēlīgi darbiniekam un nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets, tādējādi prasījumi attiecībā uz šiem aktiem nav pieņemami.

(skat. 42.–44. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. septembris, T‑57/92 un T‑75/92 Yorck von Wartenburg/Parlaments, 36. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 6. februāris, T‑246/04 un T‑71/05 Wunenburger/Komisija, 42. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑71/08 N/Parlaments, 27.–30. punkts.

3.      Civildienesta tiesai ar savu vērtējumu nav jāaizstāj to personu novērtējums, kurām ir jāvērtē novērtējamās personas darbs, jo savu ierēdņu un darbinieku darba novērtēšanā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība. Līdz ar to, ja nav pieļauta kļūda faktos, acīmredzama kļūda vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras, Civildienesta tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas izdarītā ierēdņa vai darbinieka profesionālo spēju novērtējuma pamatotību, ja tas ietver kompleksus spriedumus par atbilstību, kuri pēc sava rakstura nav objektīvi pārbaudāmi.

(skat. 78. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑96/04 Cwik/Komisija, 41. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. septembris, F‑4/10 Nastvogel/Padome, 32. punkts.