Language of document :

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 8. maija spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jadran Dodič/Banka Koper, Alta Invest

(Lieta C-194/18) 1

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Uzņēmumu pāreja – Direktīva 2001/23/EK – 1. panta 1. punkts – Piemērošanas joma – Pārejas konstatēšanas kritēriji – Klientu kopuma pāreja – Bankas visu finanšu pakalpojumu kopuma pāreja biržas brokeru sabiedrībai, nepārņemot personālu)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jadran Dodič

Atbildētājas: Banka Koper, Alta Invest

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka viena uzņēmuma klientu finanšu instrumentu un citu aktīvu pārņemšana, ko sakarā ar šā uzņēmuma darbības izbeigšanu veic otrs uzņēmums atbilstoši saskaņā ar valsts tiesību aktiem obligāti slēdzamam līgumam – pat tad, ja pirmā uzņēmuma klienti var brīvi izvēlēties neuzticēt savu vērtspapīru pārvaldību biržā otrajam uzņēmumam, – var būt uzņēmuma vai tā daļas pāreja, ja ir konstatēta klientu kopuma pārejas esamība; taču to izvērtēt ir iesniedzējtiesas ziņā. Šajā kontekstā ir tā, ka faktiski pārņemtais klientu skaits, pat ja tas ir ļoti liels, pats par sevi nav izšķirošs jautājumā par to, vai darījums ir kvalificējams par “īpašumtiesību pāreju”, un šo kvalificējamību principā neietekmē arī apstāklis, ka pirmais uzņēmums turpina sadarboties ar otro uzņēmumu kā pakļautībā esoša biržas brokeru sabiedrība.

____________

1 OV C 190, 4.6.2018.