EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2012. gada 22. martā

Lieta F‑143/11 R

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Marcuccio it īpaši lūdz apturēt tā Komisijas lēmuma piemērošanu, ar ko noraidīts viņa 2011. gada 16. augusta vēstulē ietvertais lūgums par summas EUR 3316,31 apmērā samaksu, lai atlīdzinātu tiesāšanās izdevumus, kas radušies lietā, kurā tika taisīts Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedums lietā F‑81/09 Marcuccio/Komisija (par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑238/11 P)

Nolēmums Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu noregulējumu ir cita starpā jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesim tāpat ir jāveic attiecīgo interešu izvērtēšana.

Visas šīs pārbaudes gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašam brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādu nosacījumu izpilde ir jāpārbauda, kā arī šīs pārbaudes kārtību, jo nevienā tiesību normā viņam nav paredzēta iepriekš noteikta analīzes shēma, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 10.–12. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑104/10 R de Pretis Cagnodo un Trampuz de Pretis Cagnodo/Komisija, 16. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma par lietas būtību iedarbību. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka tie, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, ir jāveic un tiem ir jāstājas spēkā pirms nolēmuma pieņemšanas pamatlietā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

(skat. 14. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch-Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.