CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 14. septembrī

Lieta F‑52/09

Delfina Da Silva Pinto Branco

pret

Eiropas Savienības Tiesu

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudāmais ierēdnis – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Tiesības uz aizstāvību – Spēju novērtējums – Pārbaude tiesā

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Da Silva Pinto Branco k‑dze galvenokārt lūdz atcelt Tiesas 2008. gada 24. oktobra lēmumu par viņas atlaišanu pārbaudes laika beigās, kā arī piespriest šai iestādei viņai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņai esot nodarīts ar šo atlaišanu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Ierēdņa pārbaudes laikā veiktie pasākumi – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 34., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Lūgums uzklausīt pārbaudāmo ierēdni un novērtētāju – Atteikums – Tiesību uz aizstāvību principa neievērošana un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses un pienākuma sniegt palīdzību neizpilde – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants un 34. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums – Pārbaudāmā ierēdņa spēju novērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

1.      Nelabvēlīgi ir tikai tādi akti vai pasākumi ar juridiski saistošu iedarbību, kas var tieši un tūlītēji skart prasītāja intereses, noteiktā veidā grozot tā tiesisko situāciju. Ja tiesību akti vai lēmumi tiek sagatavoti vairākos posmos, citstarp iekšējas procedūras noslēgumā, par apstrīdamiem aktiem principā ir atzīstami tikai tie pasākumi, kuros tiek pausta iestādes galīgā nostāja šīs procedūras noslēgumā, nevis galīgā lēmuma sagatavošanai domātie pagaidu pasākumi. Tādējādi saistībā ar ierēdņu pārsūdzībām lēmumu sagatavojoši akti nav nelabvēlīgi akti Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Tā tas ir lēmumu par pārbaudāmā ierēdņa atlaišanu pamatojošu pārbaudes laika ziņojumu un ziņojumu komitejas atzinuma gadījumā.

(skat. 32.–34. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. jūnijs, T‑69/92 Seghers/Padome, Recueil, II‑651. lpp., 28. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑324/02 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑337. un II‑1657. lpp., 28. punkts; 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑95. un II‑A‑2‑441. lpp., 36. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑95/04 Lavagnoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑121. un II‑A‑2‑569. lpp., 33. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 24. maijs, F‑27/06 un F‑75/06 Lofaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑155. un II‑A‑1‑835. lpp., 58. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijas atteikšanās saistībā ar pārbaudāmā ierēdņa atlaišanu apmierināt lūgumu uzklausīt šo ierēdni, kā arī novērtētāju nav uzskatāma nedz par tiesību uz aizstāvību principa un sacīkstes principa neievērošanu, nedz par pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpildi vai Civildienesta noteikumu 24. panta pārkāpumu.

Proti, no tiesību uz aizstāvību principa, kāds tas ir noteikts Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punktā, nevar izrietēt vispārīgs iecēlējinstitūcijas pienākums uzklausīt pārbaudāmo ierēdni pirms lēmuma par atlaišanu pieņemšanas, pat ja ziņojumu komiteja to ir atzinusi par vēlamu.

Savukārt pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kas atspoguļo līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kurus attiecībās starp publiskās varas iestādi un civildienestā strādājošajiem rada Civildienesta noteikumi, nozīmē, ka administrācija, lemjot par ierēdņa stāvokli, ņem vērā visus faktorus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un ka, to darot, tā ņem vērā ne vien dienesta, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Tā tas ir gadījumā, kad tās rīcībā ir pārbaudes laika ziņojumi, kā arī ieinteresētās personas par šiem ziņojumiem paustie apsvērumi, proti, informācija gan par dienesta interesēm, gan par attiecīgā pārbaudāmā ierēdņa interesēm.

Visbeidzot, ar Civildienesta noteikumu 24. pantā iestādei noteikto palīdzības sniegšanas pienākumu ir paredzēts aizstāvēt ierēdņus pret trešo personu rīcību, nevis pašas administrācijas izdotiem aktiem, kuru kontrole ir regulēta citās Civildienesta noteikumu normās.

(skat. 50.–53. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1973. gada 12. jūlijs, 10/72 un 47/72 di Pillo/Komisija, Recueil, 763. lpp., 16. punkts; 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, 551. lpp., 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. marts, T‑96/95 Rozand‑Lambiotte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑35. un II‑97. lpp., 120. punkts.

3.      Pārbaudes laika mērķis ir ļaut administrācijai konkrēti spriest par pārbaudāmā ierēdņa piemērotību konkrētajam amatam, par attieksmi, ar kādu tas pilda savus pienākumus, un par tā sniegumu dienestam. Pārbaudes laika beigās administrācijai jāspēj spriest par to, vai pārbaudāmais ierēdnis ir pelnījis tikt pastāvīgi iecelts amatā, uz kuru tas pretendē, un tai nav saistošs vērtējums, kas veikts, pieņemot darbā. Lai to izlemtu, vispusīgi ir jāizvērtē pārbaudāmā ierēdņa īpašības un uzvedība, ņemot vērā gan pozitīvos, gan negatīvos pārbaudes laikā iezīmējušos faktorus.

Administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu pārbaudāmā ierēdņa spējas un veikumu no dienesta interešu viedokļa. Tādēļ jautājumā par pārbaudes laika iznākumu un uz galīgu pieņemšanu civildienestā pretendējošā kandidāta spējām Civildienesta tiesai nenākas iestāžu veikto vērtējumu aizstāt ar savējo, ja vien vērtējums nav acīmredzami kļūdains vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 59. un 61. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Rozand‑Lambiotte/Komisija, minēts iepriekš, 112. punkts.

Tiesa: 1983. gada 17. novembris, 290/82 Tréfois/Tiesa, Recueil, 3751. lpp., 24. punkts.