CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 27. septembrī

Lieta F‑75/07

Colin Brown

un

Alberto Volpato

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2006. gada paaugstināšana amatā – Jaunā karjeras struktūra – Karjeras paildzināšana, ieviešot jaunas pakāpes, kurām agrākajos Civildienesta noteikumos nav ekvivalentu – Civildienesta noteikumu 45. panta, to XIII pielikuma, kā arī no 2005. gada piemērojamo VĪN piemērošana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Lēmumu par paaugstināšanu amatā atpakaļejošs spēks attiecībā uz datumu pirms 2004. gada 1. maija – Pārejas pasākumi – Acīmredzami noraidāma prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru C. Brown un A. Volpato lūdz galvenokārt atcelt lēmumu, ar kuru viņi ir paaugstināti amatā A*9, nevis A*10 pakāpē 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāji un Komisija attiecīgi katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Apstākļi – Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Piemērojamība

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Piemērojamās tiesību normas – 2004. gada paaugstināšana amatā

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 6. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 723/2004 preambulas 37. apsvērums)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana – Pāreja no agrākās uz jauno sistēmu

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Piemērojamās tiesību normas – Karjeras vienotības princips – Savienības tiesībās nenostiprināts princips

5.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Civildienesta noteikumos paredzētu priekšrocību attiecināšana pēc analoģijas – Apstākļi

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 6. panta otrā daļa)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

7.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Pamats par būtisku formas prasību pārkāpumu – Administrācijas kompetence

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantam, ja prasības pieteikums ir acīmredzami pilnībā vai daļēji nepieņemams vai acīmredzami juridiski nepamatots, minētā tiesa, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot motivētu rīkojumu. Šajā tiesību normā norādītā iespēja aptver visas prasības, kas ir acīmredzami noraidāmas ar lietas būtību saistītu iemeslu dēļ.

(skat. 36. un 37. punktu)

2.      Ja civildienesta jomā tiek izdarīts grozījums tiesību aktos, ņemot vērā, ka esošie darbinieki var prasīt apmierināt viņu tiesisko paļāvību un tiesības, kuras iegūtas atbilstoši Civildienesta noteikumiem, kas bija spēkā pirms grozījuma izdarīšanas, likumdevējam var būt nepieciešams pieņemt pārejas noteikumus.

Attiecībā uz karjeru struktūras, uz kuru attieksies ierēdņa paaugstināšanas lēmuma sekas amatā paaugstināšanas gadā pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, noteikšanu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrajā daļā ir nošķirts šī lēmuma pieņemšanas datums un tā piemērošanas datums un apstiprināts piemērošanas datums. Atbilstoši šai tiesību normai attiecībā uz paaugstinājumiem amatā, kas stājušies spēkā pirms 2004. gada 1. maija, jauno Civildienesta noteikumu 45. pantā norādītā augstākā pakāpe tiek noteikta nevis atbilstoši karjeras struktūrai, kas izriet no jaunajiem Civildienesta noteikumiem, bet gan atbilstoši vecajos Civildienesta noteikumos noteiktajai. Tātad šis noteikums ir pārejas noteikums, kas ļauj nodrošināt attiecīgajiem ierēdņiem, ka agrākā karjeru struktūra ir piemērojama paaugstinājumiem amatā, kas stājušies spēkā pirms 2004. gada 1. maija.

Runājot par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrās daļas piemērošanas jomu, šo tiesību normu var piemērot tikai tiem lēmumiem par paaugstināšanu amatā, kas ir pieņemti 2004. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un kas stājušies spēkā pirms 2004. gada 1. maija, un tātad tā nav piemērojama ierēdņiem, kas 2004. gada 30. aprīlī nav tikuši paaugstināti amatā 2004. gada paaugstināšanas amatā ietvaros vai katrā ziņā nav tikuši paaugstināti pirms 2004. gada 1. maija.

Šajā ziņā, tā kā paaugstināšana amatā notiek katru gadu un vienmēr rada atpakaļejošu iedarbību, kas attiecas tikai uz attiecīgo amatā paaugstināšanas gadu, ja iestāde ir nolēmusi piešķirt atpakaļejošu spēku noteiktiem lēmumiem par paaugstināšanu amatā, lai tie stātos spēkā pirms 2004. gada 1. maija, šī izvēle nav nelikumīga, jo tās juridiskais pamatojums ir Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrā daļa.

(skat. 56., 59., 60. un 113. punktu)

3.      Ierēdņi, kas bija paaugstināmi augstākā pakāpē 2004. gada 30. aprīlī pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, bet faktiski tika paaugstināti amatā 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā tajā pašā pakāpē klasificētie ierēdņi, kas bija paaugstināmi augstākā pakāpē 2004. gada 30. aprīlī un faktiski tika paaugstināti 2004. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

Atbilstoši tiesību normām, kurās regulēta ierēdņu karjera, no nopelnu novērtējuma, kas iecēlējinstitūcijai ir jāveic katrā paaugstināšanas amatā gadā, izriet, ka šī novērtējuma beigās amatā tiek paaugstināti tikai tie paaugstināmie ierēdņi, kam ilgtermiņā ir vislielākie nopelni. Šajā ziņā to ierēdņu, kam pēc minētās iestādes uzskata ilgtermiņā ir mazāk nopelnu, un to viņu kolēģu, kas faktiski ir paaugstināti amatā, faktiskā un juridiskā situācija būtiski atšķiras. Pirmie tātad nepieder tai pašai personu grupai, kurai pieder paaugstinātie kolēģi, un nevar prasīt vienlīdzīgu attieksmi.

Turklāt, tā kā Civildienesta noteikumos iestādēm nav piešķirtas pilnvaras pieņemt pārejas noteikumus, lai 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros atkāptos no jaunās karjeras struktūras tūlītējas piemērošanas, ar to, ka iestāde nav noteikusi šādus pasākumus, netiek pārkāpts ne vienlīdzīgas attieksmes, ne tiesību veidot karjeru, ne tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

(skat. 72.–74., 93. un 94. punktu)

4.      Savienības tiesībās nav tieši noteikts ne karjeras vienotības, ne karjeras princips. Turpretim judikatūrā ir noteikts tiesību veidot karjeru princips kā īpašs ierēdņiem piemērojamā vienlīdzīgas attieksmes principa veids.

(skat. 77., 78. un 117. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 5. marts, F‑33/07 Toronjo Benitez/Komisija, 87. un 88. punkts.

5.      Viens no nosacījumiem, lai tiesību norma būtu piemērojama pēc analoģijas, ir tāds, ka juridiskajai sistēmai, kam pieder ieinteresētās personas, ir robs, kas nav saderīgs ar kādu Savienības tiesību vispārējo principu un kas varētu tikt aizpildīts ar norādīto piemērošanu pēc analoģijas.

Tādējādi, tā kā nav konstatēts, ka Civildienesta noteikumu 45. pantam un to XIII pielikumam būtu robs, kas nebūtu saderīgs ar Savienības tiesību vispārējo principu, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrās daļas piemērošana pēc analoģijas lēmumiem par paaugstināšanu amatā, kas pieņemti pēc 2004. gada īstenoto paaugstināšanu amatā ietvaros, ir izslēgta.

Turklāt ir jāņem vērā, ka juridiskā saikne starp ierēdņiem un administrāciju ir civiltiesiska, nevis līgumtiesiska rakstura un ka ierēdņu tiesības un pienākumus likumdevējs var katrā laikā grozīt, ievērojot prasības, kas izriet no Savienības tiesībām.

(skat. 95.–97. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2010. gada 4. marts, C‑496/08 P Angé Serrrano, 82. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑81/09 Marcuccio/Komisija, 55. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑238/11 P.

6.      Iecēlējinstitūcijai nav jānorāda pamatojums lēmumiem par paaugstināšanu amatā attiecībā uz nepaaugstinātajiem ierēdņiem, bet tai ir jāpamato lēmums, ar kuru ir noraidīta nepaaugstināta ierēdņa sūdzība. Šajā ziņā administrācija izpilda prasības norādīt administrācijas lēmumu pamatojumu, ja ierēdnis var novērtēt viņam nelabvēlīga akta pamatotību un iespēju celt prasību Vispārējā tiesā un ja pēdējā minētā var īstenot akta likumības kontroli.

(skat. 124. un 125. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 2. jūnijs, T‑177/03 Strohm/Komisija, 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. septembris, F‑124/07 Behmer/Parlaments, 58. punkts un tajā minētā judikatūra.

7.      Ierēdnim nav tiesiskas intereses celt prasību atcelt lēmumu gadījumā, ja administrācijai nav rīcības brīvības un [tai] ir jārīkojas tā, kā tā to darīja, formas pārkāpumu dēļ, konkrētāk, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma dēļ, jo apstrīdētā lēmuma atcelšanas sekas būtu tikai atceltajam lēmumam pēc būtības identiska lēmuma pieņemšana.

(skat. 132. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, 62. punkts.