Language of document : ECLI:EU:C:2020:1042

Lieta C416/20 PPU

TR

(Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas orderis – 4.a panta 1. punkts – Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm – Izpildes nosacījumi – Fakultatīvas neizpildīšanas pamati – Izņēmumi – Obligāta izpilde – Aizmuguriski piespriests sods – Pie kriminālatbildības sauktās personas bēgšana – Direktīva (ES) 2016/343 – 8. un 9. pants – Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā – Prasības aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā – Pārbaude, nododot notiesāto personu

1.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Savstarpējās atzīšanas princips – Piemērojamība

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 6. apsvērums un 1. panta 2. punkts, 3., 4., 4.a un 5. pants)

(skat. 30. un 32. punktu)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamati – Orderis, kas izsniegts aizmuguriski piespriesta soda izpildei – Notiesātās personas bēgšana iepriekšējās izmeklēšanas laikā – Minētā ordera neizpildīšana, nesaņemot izsniegšanas dalībvalsts garantijas par to, ka tiks ievērotas Direktīvā 2016/343 paredzētās tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna – Nepieļaujamība – Iespēja izsniegšanas dalībvalsts tiesās atsaukties uz to, ka nav ievērotas šīs direktīvas normas, kurām piemīt tieša iedarbība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/343 8. un 9. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

(skat. 36., 37., 39., 40., 45., 46., 54. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)

3.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamati – Orderis, kas izsniegts aizmuguriski piespriesta soda izpildei – Iespēja izpildīt orderi, neraugoties uz apstākļiem, kas saistīti ar fakultatīvas neizpildīšanas pamatiem – Nosacījumi – Personas tiesību uz aizstāvību pārkāpuma neesamība tās nodošanas gadījumā – Vērtējuma elementi

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4a. panta 1. punkts)

(skat. 50.–52. punktu)


Rezumējums

Nevar atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, ja konkrētā persona ir radījusi šķēršļus tam, lai saņemtu pavēsti, un tiesvedībā nav piedalījusies, jo ir aizbēgusi uz izpildes dalībvalsti, pamatojoties tikai uz to, ka izpildes dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka tiks ievērotas šīs personas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna

Tas neko nemaina izsniegšanas dalībvalsts pienākumā ievērot Savienības tiesību normas, kas garantē tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna

Rumānijā divās atsevišķās tiesvedībās tika sākta kriminālvajāšana pret TR, kas ir Rumānijas valstspiederīgais. Tā kā konkrētā persona bija aizbēgusi uz Vāciju, tiesvedības pirmajā instancē, kā arī apelācijas instancē, kas attiecās uz viņu, notika bez viņa klātbūtnes. Tomēr viņam bija zināms vismaz par vienu no šīm tiesvedībām, kurā viņa izraudzīti advokāti viņu pārstāvēja pirmajā instancē un tiesas izraudzīti advokāti – apelācijas instancē. Tiesvedībās ir piespriesti divi brīvības atņemšanas sodi. To izpildei Rumānijas iestādes izdeva Eiropas apcietināšanas orderus (turpmāk tekstā – “EAO”). Kopš 2020. gada 31. marta TR, kas atrodas Hamburgā (Vācija), ir liegta brīvība.

2020. gada 28. maijā Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) nolēma, ka EAO ir izpildāms. TR pret to iebilda, atsaucoties uz Rumānijas iestāžu atteikumu garantēt, ka konkrētie kriminālprocesi tiks izskatīti no jauna, kas viņa ieskatā neatbilst apsūdzēto personu tiesībām klātienē piedalīties tiesvedībās, kuras uz tām attiecas (1), un nepiedalīšanās gadījumā – viņu tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna (2). Tādējādi Vācijas tiesai ir jāizlemj, vai TR nodošana ir likumīga, pamatojoties uz valsts tiesību normām, ar ko ir ieviests pamatlēmuma par EAO (3) 4.a pants. Saskaņā ar šo pantu izpildes tiesu iestādei ir iespēja atteikt konkrētajai personai aizmuguriski piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildei izdota EAO izpildīšanu, izņemot tikai izsmeļoši uzskaitītos gadījumus. Šajā kontekstā šī tiesa nolēma uzdot Tiesai jautājumu par iespējamo ietekmi, kāda varētu būt prasību neievērošanai izsniegšanas dalībvalstī saistībā ar tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna, ņemot vērā, kas šis apstāklis nav saistāms ar kādu no 4.a pantā paredzētajiem gadījumiem.

Tiesas vērtējums

Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesa nospriež, ka saskaņā ar pamatlēmuma par EAO 4.a pantu izpildes tiesu iestāde nevar atteikties izpildīt EAO tikai tāpēc, ka tai nav apliecinājuma, ka, nododot personu izsniegšanas dalībvalstij, tiks ievērotas konkrētās personas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna (4), lai gan šī persona ir aizbēgusi uz izpildes dalībvalsti – un tas ir traucējis tai izsniegt pavēsti – un nav arī piedalījusies tiesvedībā.

Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Tiesa atgādina, ka gadījumi, kad dalībvalstis var atteikties izpildīt EAO, ir izsmeļoši noteikti (5) un izpildes tiesu iestāde EAO izpildīšanu nevar pakļaut citiem nosacījumiem.

Pēc šī precizējuma Tiesa, pirmkārt, norāda, ka konkrētās personas nepiedalīšanās tiesvedībā, kurā tai ir piespriests sods, pamatojoties uz kuru pēc tam attiecībā uz šo personu ir izdots EAO, ir šī EAO fakultatīvas neizpildīšanas pamats. Tomēr kopš pamatlēmuma par EAO grozīšanas (6) šī pamata tvērums ir sašaurināts, jo 4.a pantā ir izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad šāda EAO izpildīšana ir uzskatāma par tādu, ar ko netiek apdraudētas tiesības uz aizstāvību. Šādos gadījumos izpildes tiesu iestādei tātad ir jāizpilda EAO. Tas tā it īpaši ir tad, kad konkrētā persona ir zinājusi par paredzēto lietas izskatīšanu, ir pilnvarojusi vai nu pašas, vai valsts izraudzītu juriskonsultu un šis juriskonsults šo personu arī ir aizstāvējis (7).

Otrkārt, Tiesa apstiprina – tas, ka izsniegšanas dalībvalsts neievērotu Savienības tiesību normas, kas garantē tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, nevar būt šķērslis EAO izpildīšanai, neapejot pamatlēmumā par EAO izveidoto sistēmu. Tomēr Tiesa uzsver, ka tas nekādi neietekmē izsniegšanas dalībvalsts pienākumu ievērot šīs tiesību normas. Tādējādi, ja šī dalībvalsts tiešām noteiktajā termiņā nav transponējusi šīs tiesību normas vai ir transponējusi tās nepareizi, konkrētā persona nodošanas gadījumā šīs dalībvalsts tiesās var atsaukties uz tiesību normām, kurām ir tieša iedarbība.

Treškārt, Tiesa uzsver to, ka pārbaudītais pamats ir fakultatīvas neizpildīšanas pamats. Tādējādi, ja izpildes tiesu iestāde uzskatītu, ka tās izskatīšanā esošajā lietā nav kāda no gadījumiem, kad ir izslēgta iespēja atteikties izpildīt aizmuguriski pieņemta notiesājoša sprieduma izpildei izsniegtu EAO, tā var ņemt vērā citus apstākļus, lai gūtu pārliecību par to, ka konkrētās personas nodošana neietver tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Attiecīgajā gadījumā tā tātad varēs veikt šīs personas nodošanu. Šajā ziņā Tiesa norāda, ka izpildes tiesu iestāde var ņemt vērā konkrētās personas rīcību. Tās vērtējuma ietvaros nozīme ir it īpaši tam, ka konkrētā persona ir mēģinājusi izvairīties no informācijas par kriminālprocesu izsniegšanas, vai arī tam, ka tā ir izvairījusies no jebkādas saziņas ar tiesas izraudzītajiem advokātiem.


1      Šīs tiesības ir paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts), ar ko nostiprina konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2016/343”), 8. pantā. Tomēr dalībvalstis, ievērojot dažus nosacījumus, var paredzēt, ka lietas izskatīšana var notikt bez attiecīgās personas klātbūtnes.


2      Šīs tiesības ir paredzētas Direktīvas 2016/343 9. pantā.


3      Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.), kas grozīts ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (OV 2009, L 81, 24. lpp.).


4      Atbilstoši Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantā noteiktajam.


5      Pamatlēmumā par EAO ir nošķirti 3. pantā uzskaitītie obligātas neizpildīšanas gadījumi un 4. un 4.a pantā uzskaitītie fakultatīvas neizpildīšanas gadījumi.


6      Sākotnējā redakcijā šis pamats bija paredzēts 5. panta 1. punktā. Šī tiesību norma tika atcelta ar Pamatlēmumu 2009/299 un pamatlēmumā par EAO aizstāta ar 4.a pantu.


7      Pamatlēmuma par EAO 4.a panta 1. punkta b) apakšpunkts.