Language of document : ECLI:EU:F:2008:141

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS (trešā palāta) RĪKOJUMS

2008. gada 12. novembrī (*)

Civildienests – Tehniskais asistents – Iebilde par kompetences neesamību – Iebilde par nepieņemamību – Civildienesta tiesas kompetences neesamība

Lietā F‑88/07

par prasību, kas ir celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam,

Juan Luís Domínguez González, ar dzīvesvietu Žirona [Gerona] (Spānija), ko sākotnēji pārstāvēja R. Nikolaci Angelatss [R. Nicolazzi Angelats], advokāts, pēc tam – R. Nikolaci Angelatss [R. Nicolazzi Angelats] un M. K. Ollers Hils [M.‑C. Oller Gil], advokāti,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall] un L. Losano Palasiosa [L. Lozano Palacios], pārstāvji,

atbildētāja.

CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: tiesas priekšsēdētājs P. Mahonijs [P. Mahoney] (referents), tiesneši I. Boruta [I. Boruta] un H. Tagars [H. Tagaras],

sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],

ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 18. jūnija tiesas sēdi,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Civildienesta tiesas kancelejā 2007. gada 29. augustā, Domingess Gonsaless [Domínguez González] lūdz piespriest Eiropas Kopienu Komisijai samaksāt viņam EUR 20 310,68 kā atlīdzību par viņam nodarītajiem zaudējumiem, izbeidzot viņa darba līgumu pēc medicīniskās pārbaudes sakarā ar pieņemšanu darbā.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Saskaņā ar EKL 235. pantu “[Eiropas Kopienu] Tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma novēršanu, ko paredz [EKL] 288. panta otrā daļa”.

3        Atbilstoši EKL 236. pantam, “ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz [Eiropas Kopienu] Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, Tiesas jurisdikcijā ir visas domstarpības starp Kopienu un tās darbiniekiem”.

4        EKL 238. pantā ir noteikts, ka “Tiesas kompetencē ir sniegt spriedumus saskaņā ar visām šķīrējklauzulām, kas ietvertas publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kurus noslēgusi Kopiena vai kuri noslēgti tās vārdā”.

5        EKL 282. pantā ir noteikts:

“Visās dalībvalstīs Kopienai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām; tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā. Šajā nolūkā Kopienu pārstāv Komisija.”

6        EKL 288. panta otrajā daļā ir noteikts šādi:

“Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Kopiena saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Kopienas iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.”

7        Kopienu Tiesas Statūtu 46. pantā ir noteikts:

“Lietas pret Kopienām sakarā ar ārpuslīgumu saistībām nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc notikuma, kas ļāvis lietu ierosināt. [..]”

8        Kopienu Tiesas Statūtu pielikuma 1. pantā ir noteikts:

“Eiropas Savienības Civildienesta tiesas [..] kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Kopienām un to darbiniekiem, kas minētas EKL [..] 236. pantā un EAEK [..] 152. pantā, tostarp domstarpības starp visām struktūrām vai aģentūrām un to darbiniekiem, attiecībā uz kuriem [Kopienu] Tiesai piešķirta jurisdikcija.”

9        Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII sadaļa ar nosaukumu “Apelācijas” ietver 91. pantu, kurā ir noteikts, ka “[..] Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir jebkurš strīds starp Kopienām un jebkuru personu, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi [..]”.

10      Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “agrākā Nodarbināšanas kārtība” vai “Nodarbināšanas kārtība”) 1. panta redakcijā, kas bija spēkā prasītāja līguma noslēgšanas brīdī, ir noteikts:

“Šī nodarbināšanas kārtība attiecas uz darbiniekiem, kurus Kopienas pieņēmušas darbā saskaņā ar līgumu.

Šādi darbinieki ir:

–      pagaidu darbinieki;

–      palīgdarbinieki;

–      vietējie darbinieki;

–      īpašie padomdevēji.”

11      Saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 2. pantu:

“Šajā nodarbināšanas kārtībā “pagaidu darbinieki” ir:

a)      darbinieki, kas pieņemti darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā un kuru budžeta lēmējinstitūcijas ir klasificējušas kā pagaidu amatu;

b)      darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgu amatu, kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā;

c)      darbinieki, kas nav Kopienu ierēdņi, kuri pieņemti darbā, lai palīdzētu personai, kura ieņem kādu no Kopienu dibināšanas līgumos vai Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi paredzētajiem amatiem, vai kādas Kopienu iestādes vai struktūras vēlētajam priekšsēdētājam vai kādas Eiropas Parlamenta politiskās grupas priekšsēdētājam;

d)      darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgu amatu, ko finansē no apropriācijām pētniecībai un ieguldījumiem un kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā.”

12      Saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 3. pantu:

“Šajā nodarbināšanas kārtībā “palīgdarbinieki” ir:

a)      darbinieki, kas pieņemti darbā atbilstoši 52. pantam, lai veiktu pienākumus iestādē uz pilnu slodzi vai pusslodzi, bet kas nav iecelti amatā, kas iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā;

b)      darbinieki, kas pieņemti darbā pēc tam, kad ir pārbaudītas iespējas iecelt pagaidu amatā kādu no iestādes ierēdņiem, lai aizstātu atsevišķas personas, kuras pašlaik nav spējīgas veikt savus pienākumus [..]”.

13      Saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 4. pantu:

“Šajā nodarbināšanas kārtībā “vietējie darbinieki” ir darbinieki, kuri saskaņā ar vietējo praksi ir pieņemti darbā manuālu vai dienesta pienākumu izpildei un kuri ir iecelti amatā, kas nav iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, un kuru atalgojumu izmaksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas šajā budžeta iedaļā. Izņēmuma kārtā par vietējiem darbiniekiem var uzskatīt arī darbiniekus, kas pieņemti darbā atbildīgu pienākumu veikšanai Eiropas Kopienu Komisijas preses un informācijas birojos.

Darba vietās ārpus Kopienas valstīm darbiniekus, kas pieņemti darbā pienākumu veikšanai, kas nav minēti pirmajā daļā un kurus dienesta interesēs nevar uzdot veikt ierēdnim vai citam 1. pantā minētajam darbiniekam, var uzskatīt par vietējiem darbiniekiem.”

14      Saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 5. pantu:

“Šajā nodarbināšanas kārtībā “īpašais padomdevējs” ir persona, kas, savas īpašās kvalifikācijas dēļ un neņemot vērā algotu darbu citā statusā, ir pieņemta darbā, lai regulāri vai noteiktu laiku palīdzētu kādai no Kopienu iestādēm, un kuras atalgojumu izmaksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas iestādes, kurā tā strādā, budžeta iedaļā.”

15      Agrākās Nodarbināšanas kārtības 79. pants nosaka:

“Saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem vietējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, jo īpaši:

a)      viņu darbā pieņemšanas veidu un viņu darba līgumu izbeigšanu,

b)      atvaļinājumu un

c)      atalgojumu,

katra iestāde nosaka saskaņā ar šiem noteikumiem un praksi vietā, kurā tie veic savus pienākumus.”

16      Agrākās Nodarbināšanas kārtības 81. pants nosaka:

“1. Visus strīdus starp kādu no iestādēm un dalībvalstīs nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem iesniedz kompetentai tiesai saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā vietā, kurā attiecīgais darbinieks veic savus pienākumus.

2. Visus strīdus starp kādu no iestādēm un trešās valstīs nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem iesniedz šķīrējinstitūcijai saskaņā ar nosacījumiem, kas iekļauti darba līguma šķīrējklauzulā.”

17      Atbilstoši 122. pantam Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā redakcijā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā (turpmāk tekstā – “jaunā Nodarbināšanas kārtība” vai “Nodarbināšanas kārtība”), visus strīdus starp kādu no iestādēm un trešās valstīs nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem iesniedz šķīrējinstitūcijai saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti vietējā darbinieka līguma šķīrējklauzulā.

18      Saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 46., 73. un 83. pantu Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta noteikumi pēc analoģijas ir piemērojami pagaidu darbiniekiem, palīgdarbiniekiem un īpašiem padomdevējiem. No jaunās Nodarbināšanas kārtības 46., 73., 117. un 124. panta izriet, ka Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants pēc analoģijas ir piemērojami pagaidu darbiniekiem, palīgdarbiniekiem, vietējiem darbiniekiem un īpašiem padomdevējiem.

19      3. pants Vispārējos noteikumos, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem sadarbības projektos trešo valstu interesēs un Eiropas Kopienas humanitārās vai pārtikas palīdzības ietvaros (turpmāk tekstā – “Vispārējie noteikumi, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem”), nosaka šādi:

“Persona tiek pieņemta darbā ar uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu atbilstoši līguma nosacījumiem.

[..]

Ņemot vērā kontekstu, kurā tiek veikta tehniskās palīdzības misija, tās ieviešanā un finansējumā iesaistīto cilvēku lielo skaitu un tās mērķi – noteiktā termiņā tikt aizstātai ar saņēmējas valsts pašas līdzekļiem un potenciālu –, tehniskās palīdzības uzdevums, kā zināms, ietver precīzu un nejaušu elementu attiecībā uz tās novērtējumu un ilgumu, kuru nenosaka nedz darba devējs, nedz darbinieks. Šis tehniskās palīdzības uzdevums līdz ar to neietilpst parastajā nodarbinātības kontekstā un tātad par to var noslēgt tikai līgumu uz noteiktu, ierobežotu laiku, kas nav automātiski pagarināms, jo iepriekš minētie apstākļi vajadzības gadījumā var pamatot vairākus sekojošus līgumus uz noteiktu laiku.

Gadījumā, ja saņēmējas valsts tehniskās palīdzības nepieciešamības un Kopienu līdzekļu novērtējums ļauj noslēgt vairākus līgumus atšķirīgiem uzdevumiem, neskatoties uz šo pēctecīgo līgumu biežumu un/vai detaļām un iespējamo pārtraukumu ilgumu, darbinieka acīmredzamā uzdevuma turpināšana nevar pārveidot līguma būtību, radot uz nenoteiktu laiku noslēgtu līgumu. Līguma puses atzīst, ka īpašā tehniskās palīdzības misijas daba un tās nejaušais raksturs attiecas uz tām tādā pašā veidā un tās piekrīt ietekmei uz šo pušu līgumisko saistību raksturu.

Līgumslēdzējs cita starpā atzīst, ka šajos apstākļos Komisija kā darba devējs nevar tam nodrošināt pastāvīgu darbu un ka šis aspekts ir ņemts vērā, nosakot atalgojuma līmeni.

Šī atzīšana ir līguma būtisks nosacījums.

[..].” [Neoficiāls tulkojums]

20      Vispārējo noteikumu, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, 8. pants ir izteikts šādi:

“Līgumslēdzēja pienākums ir ļaut Komisijas apstiprinātam ārstam veikt medicīnisko pārbaudi un vakcināciju, par ko var lemt šis ārsts. [..]

Šo līgumu Komisija var lauzt tad, ja līgumslēdzējs ir atzīts par neatbilstošu [tehniskā asistenta] pienākumu veikšanai.”

 Prāvas rašanās fakti

21      1999. gada 30. jūnijā prasītājs parakstīja “darba līgumu” ar Eiropas Kopienu, ko pārstāvēja Komisija, lai veiktu “tehniskā asistenta” pienākumus Kongo Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā humānās palīdzības ietvaros, ko īsteno Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojs (ECHO).

22      No 1998. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 30. jūnijam prasītājs bija nodarbināts tādā pašā tehniskā asistenta statusā Kolumbijā.

23      Prasītāja 1999. gada 30. jūnijā noslēgtajam darba līgumam tika pievienoti trīs pielikumi. I pielikums ietvēra vispārīgos noteikumus, ko piemēro tehnisko asistentu darba līgumiem un kas bija piemērojami atbilstoši prasītāja darba līguma 3. punktam. II pielikums noteica finanšu nosacījumus attiecībā uz šo darba līgumu, bet III pielikums precizēja viņam uzticēto pienākumu apjomu.

24      Prasītāja darba līguma 5. panta pirmā daļa bija izteikta šādi:

“Šo līgumu reglamentē Beļģijas tiesības un citu starpā 1978. gada 3. jūlija likums par darba līgumiem, tostarp noteikumi ar darba līguma izbeigšanu, ko dara viena no līguma pusēm.”

25      Prasītāja darba līguma 6. pantā ir ietverta šāda klauzula:

“Visi strīdi starp līgumslēdzējām pusēm vai to prasījumi vienai pret otru, kas ir pamatoti ar šo līgumu un kurus nav bijis iespējams atrisināt mierizlīguma ceļā, jāiesniedz Briseles tiesām.”

26      Prasītāja darba līguma 7. punktā cita starpā ir noteikts, ka Vispārējo noteikumu, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, 8. pants tiek grozīts šādi:

“Medicīniskā pārbaude: ja Komisijas apstiprināta ārsta veiktas medicīniskās pārbaudes rezultāts ir negatīvs, tad darba līgums tiek uzreiz izbeigts.”

27      Prasītāja darba līguma III pielikumā ir noteikts viņam piešķirtās misijas apjoms. Šī pielikuma 2.1. punktā noteikts, ka prasītājam uzdotie vispārējie pienākumi ir novērtēt vispārējo humāno situāciju Kongo Republikā un Kongo Demokrātiskās Republikas rietumos, novērtēt iedzīvotāju vajadzības, sniegt padomu ECHO tās palīdzības plānošanā un nodrošināt atbilstošu uzraudzību pār Komisijas finansēto programmu izpildi. Īpašie prasītāja pienākumi ietvēra vajadzību analīzi, novērtējumu, kā arī plānošanu (III pielikuma 2.2.1. punkts), izvēles, uzraudzības un koordinācijas uzdevumu (III pielikuma 2.2.2. punkts), kā arī pienākumu koordinēt saskaņā ar attīstības darbībām (III pielikuma 2.2.3. punkts).

28      1999. gada 1. jūlijā prasītājs pie ārsta G., kas ir “Briseles medicīniskā centra” [Medical Centre of Brussels] ārsts, izgāja medicīnisko pārbaudi sakarā ar pieņemšanu darbā.

29      1999. gada 9. jūlijā ārsts G. izsniedza atzinumu, kurā tas izteicas stingrus iebildumus par prasītāja iespējām veikt paredzēto misiju Kongo Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā un uzskatīja prasītāju par “nepiemērotu misijas rakstura, ilguma un vietas dēļ”.

30      Prasītājs ieradās Kinšasā [Kinshasa] (Kongo Demokrātiskā Republika) 1999. gada 15. jūlijā.

31      1999. gada 16. jūlijā prasītājs saņēma telefona zvanu no Komisijas, kurā nepaskaidrojot tika paziņots, ka viņam steidzami jāatgriežas Briselē.

32      Prasītājs atgriezās Briselē 1999. gada 20. jūlijā. Tajā pašā dienā Komisija viņam paziņoja par tā darba līguma tūlītēju laušanu, piemērojot šī līguma 7. pantu un Vispārējo noteikumu, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, 8. pantu.

33      1999. gada 5. augustā prasītājs nosūtīja vēstuli Palīdzības trešām valstīm pārvaldīšanas kopējā Relex dienesta direktoram, kurā viņš norādīja, ka kļūdas pēc bija iesniedzis ārstam G. nevis savu pēdējo elektrokardiogrammu, kas tika veikta 1999. gada februārī un kura bija pilnīgi normāla, bet 1999. gada janvāra elektrokardiogrammu, proti, to, kura tika taisīta īsi pēc trombozes, kuru viņš pārcieta 1998. gada decembrī. Ņemot vērā šo kļūdu, prasītājs lūdza veikt jaunu medicīnisko pārbaudi, kurai viņš apņēmās iesniegt testus un novērtējumus, kas tiktu novērtēti kā atbilstoši.

34      Ar 1999. gada 18. augusta vēstuli prasītājs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Ombuds vairākkārt sazinājās ar Komisiju.

35      Ar 2001. gada 14. jūnija lēmumu par prasītāja sūdzību Ombuds secināja, ka tas, ka ieinteresētā persona netika atkārtoti medicīniski pārbaudīta pirms darba līguma noslēgšanas, bija slikta pārvaldība. Tāpat tas norādīja, ka, tā kā Komisija atsakās izmaksāt jebkādu kompensāciju prasītājam un vienoties par strīda mierizlīgumu, vienīgais iespējamais veids ir vērsties kompetentā tiesā. Pēc Ombuda domām, tikai tiesa varētu “ņemt vērā lietas dalībnieku paziņojumus, uzklausīt to argumentus, aplūkot tos saskaņā ar atbilstošiem valsts likumiem un novērtēt atšķirīgos pierādījumus par jebkuru strīda jautājumu”.

36      2001. gada 3. jūlijā prasītājs lūdza konsultāciju Beļģijas advokātam N. Advokāts viņam atbildēja, ka prasība, pamatojoties uz “darba līgumu”, būtu jāceļ gada laikā pēc līgumisko attiecību izbeigšanās. Šajā lietā N. uzskatīja, ka prasību būtu vajadzējis celt, vēlākais, 2000. gada 19. jūlijā.

37      2002. gada 29. jūlijā prasītājs vērsās Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā.

38      2003. gada 9. oktobrī Parlamenta Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs nosūtīja vēstuli Ombudam, kurā tas norādīja, ka Lūgumrakstu komitejas locekļi izsaka savu sašutumu par to, ka, lai gan Ombuds secināja sliktas pārvaldības gadījumu, tomēr Komisija nav ņēmusi vērā Ombuda ieteikumu rast draudzīgu strīda risinājumu, un ka ECHO direkcija vēlāk nepiedāvāja nekādu darbu lūgumraksta iesniedzējam.

39      2005. gada 20. maijā prasītājs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

40      2005. gada 8. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas kanceleja norādīja prasītājam, ka šai tiesai ir jurisdikcija tikai prasībās pret Eiropas Padomes dalībvalstīm un nevis prasībās pret Kopienu iestādēm. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesas kanceleja ieteica prasītājam vērsties Kopienu Tiesā.

41      Pēc vēstules, ko prasītājs nosūtīja Kopienu Tiesas kancelejai nenoteiktā datumā, tā ar 2005. gada 21. decembra vēstuli paziņoja prasītājam, ka specializētā tiesa ar Kopienu Civildienestu saistītos jautājumos ir Civildienesta tiesa.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

42      Ar atsevišķu dokumentu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 28. janvārī, Komisija saskaņā ar [Civildienesta tiesas] Reglamenta 78. pantu izteica pret šo prasību iebildi par kompetences neesamību un nepieņemamību.

43      Prasītājs 2008. gada 22. februārī pa faksu iesniedza savus apsvērumus par iebildi par kompetences neesamību un nepieņemamību (oriģināls tika iesniegts šī paša gada 25. februārī).

44      Atbilstoši [Civildienesta tiesas] Reglamenta 78. pantam, ja viens lietas dalībnieks vēršas tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par nepieņemamību vai kompetences neesamību, neaplūkojot lietu pēc būtības, pieteikumu iesniedz kā atsevišķu dokumentu. Tiklīdz pieteikums ir iesniegts, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var rakstveidā iesniegt prasījumus un izvirzītos faktiskos un tiesību argumentus. Ja vien Civildienesta tiesa nelemj citādi, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos.

45      Šajā lietā Civildienesta tiesa uzskatīja, ka ir jāorganizē tiesas sēde par Komisijas iesniegto lūgumu atbilstoši [Civildienesta tiesas] Reglamenta 78. pantam.

46      Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        piespriest Komisijai izmaksāt viņam EUR 20 310,68 kā zaudējumu, kas viņam tika radīti ar darba līguma laušanu, atlīdzību;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

47      Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepieņemamu;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt savus tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Lietas dalībnieku argumenti

48      Komisija uzskata, pirmkārt, ka Civildienesta tiesa esot nekompetenta izskatīt šo prasību. Darba tiesiskās attiecības starp iestādi un prasītāju reglamentējot Beļģijas tiesību akti, un tās jāizskata Briseles tiesām. Tiesas sēdē Komisija iesniedza Briseles Darba tiesas [Tribunal du travail de Bruxelles] 18. palātas 2008. gada 23. aprīļa spriedumu lietā M./Komisija, kurā prasītāja, kura bija pieņemta darbā par tehnisko asistenti ECHO sniegtās humānās palīdzības ietvaros, lūdza pārkvalificēt savu tehniskās asistentes līgumu, kurš bija noslēgts uz noteiktu laiku, par līgumu, kas ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Briseles Darba tiesa izskatīja lietu pēc būtības atbilstoši tam, kā tas jau ir nospriests citās tehnisko asistentu ierosinātās lietās, kas pierādot, ka šī tiesa esot sevi atzinusi par kompetentu šāda veida strīdos.

49      Komisija uzskata, otrkārt, ka prasība esot acīmredzami nepieņemama nokavējuma dēļ, jo prasītāja darba līgums tika lauzts 1999. gada 20. jūlijā, bet šī prasība ir celta 2007. gada 29. augustā.

50      Prasītājs norāda, pirmkārt, ka viņš esot jāuzskata par darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtību. Viņš uzskata, ka līguma punkts, ar kuru viņa darba līgums tiek pakļauts Beļģijas tiesībām, ir “negodīga klauzula”. Viņš uzskata, ka prasību būtu jākvalificē kā prasība par ārpuslīgumisku atbildību, jo ar to ir lūgts atlīdzināt zaudējumus, kurus radījusi Kopienu iestāde. Līdz ar to Civildienesta tiesa esot kompetenta, neskarot Briseles tiesu kompetenci, kas ir noteikta prasītāja 1999. gada 30. jūnijā parakstītajā darba līgumā.

51      Otrkārt, prasītājs apstrīd Komisijas argumentu, ka prasība esot novēlota. Viņš norāda, ka viņa vēršanās Ombudā, Parlamenta Lūgumrakstu komitejā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā esot pārtraukusi prasības noilguma termiņu. Līdz ar to viņa prasība par ārpuslīgumisko atbildību ir celta piecu gadu laikā, kas ir noteikts Kopienu Tiesas Statūtu 46. pantā.

 Civildienesta tiesas vērtējums

52      Lai gan šajā lietā pastāv nopietnas šaubas par prasības pieņemamību, Civildienesta tiesa nevar pārbaudīt šo jautājumu, vispirms nepārbaudot, vai tā ir kompetenta.

53      Šajā lietā no tehniskā asistenta darba līguma, kas ir noslēgts starp prasītāju un Komisiju, 5. un 6. panta izriet, ka līgums ir pakļauts Beļģijas tiesībām un Briseles tiesu kompetencei.

54      Tomēr, tā kā Civildienesta tiesas kompetencē ir sabiedriskā kārtība (Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūnija spriedums lietā T‑174/95 Svenska Journalistförbundet/Padome, Recueil, II‑2289. lpp., 80. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 10. jūlija rīkojums lietā T‑387/00 Comitato organizzatore del convegno internazionale/Komisija, Recueil, II‑3031. lpp., 36. punkts), šis jautājums nevar tikt atrisināts, pamatojoties tikai uz minētā darba līguma noteikumiem.

55      Turklāt Civildienesta tiesas kompetenci ir jānovērtē, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus nolēmuma pieņemšanas dienā.

56      Civildienesta tiesas kompetence ir noteikta un definēta EKL 236. pantā un EAEKL 152. pantā, Kopienu Tiesas Statūtu pielikuma 1. pantā, Civildienesta noteikumu 91. pantā, kā arī jaunās Nodarbināšanas kārtības 46., 73., 117. un 124. pantā.

57      EKL 236. pantā ir paredzēts, ka Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir visas domstarpības starp Kopienu un tās darbiniekiem, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība.

58      Atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. pantam, kas iekļauts šo noteikumu VII sadaļā, Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir jebkurš strīds starp Kopienu un personu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi.

59      Atbilstoši agrākās Nodarbināšanas kārtības 46., 73. un 83. pantam, kā arī jaunās Nodarbināšanas kārtības 46., 73. un 124. pantam Civildienesta noteikumu VII sadaļas normas par pārsūdzību ir piemērojamas pēc analoģijas arī citiem, ne tikai vietējiem darbiniekiem.

60      No agrākās Nodarbināšanas kārtības 81. panta 2. punkta un jaunās Nodarbināšanas kārtības 122. panta izriet, ka domstarpības starp iestādi un vietējo darbinieku, kurš ir dienestā trešā valstī, ir risināmas šķīrējtiesas instancē saskaņā ar nosacījumiem, kas ir noteikti darbinieka darba līguma šķīrējklauzulā.

61      Nav strīda par to, ka prasītājs nav ierēdnis vai cita persona, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, un ka viņš nav noslēdzis darbinieka līgumu ar Komisiju.

62      Tomēr tiesas sēdē prasītājs norādīja, ka viņa līguma pakļaušana Beļģijas tiesību aktiem ir “negodīga klauzula” un ka, neskatoties uz šo klauzulu, viņš ir jāuzskata par darbinieku agrākās Nodarbināšanas kārtības izpratnē.

63      Lai gan tiesas sēdes sagatavošanas ziņojumā prasītājam tika uzdots jautājums, viņš neprecizēja, kurā darbinieku kategorijā, viņaprāt, viņš būtu bijis jāpieņem darbā. Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja prasība var būt tikai par viņu kā darbinieku, kas nav vietējais darbinieks, jo vietējā darbinieka statuss nerada pamatu Civildienesta tiesas jurisdikcijai un lūgumam piemērot Kopienas tiesības saskaņā ar agrākās Nodarbināšanas kārtības 81. panta 2. punktu un jaunās Nodarbināšanas kārtības 122. pantu.

64      Atbilstoši pastāvīgai judikatūrai ne tikai tās personas, kas ir ierēdņi vai cita veida, nevis vietējie darbinieki, bet arī tās, kas uzskata, ka viņām piemīt šī statusa īpašības, var apstrīdēt Kopienu Tiesā tām nelabvēlīgu lēmumu (Tiesas 1975. gada 11. marta spriedums lietā 65/74 Porrini u.c., Recueil, 319. lpp., 13. punkts; 1979. gada 5. aprīļa spriedums lietā 116/78 Bellintani u.c./Komisija, Recueil, 1585. lpp., 6. punkts, un 1985. gada 20. jūnija spriedums lietā 123/84 Klein/Komisija, Recueil, 1907. lpp., 10. punkts; Pirmās instances tiesas 1999. gada 19. jūlija spriedums lietā T‑74/98 Mammarella/Komisija, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑797. lpp., 16. punkts).

65      Šīs judikatūras uzdevums ir precizēt, ka Kopienu tiesai vismaz ir jurisdikcija pārbaudīt, pirmkārt, vai tā faktiski ir kompetenta spriest par strīda pieņemamību un pamatotību.

66      Līdz ar to, lai noteiktu šo kompetenci, ir jāpārbauda, vai prasītāju faktiski varēja uzskatīt par personu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, vai par citas kategorijas darbinieku, kas nav vietējais darbinieks.

67      Kā tika minēts iepriekš, prasītājs norāda tam piemītošās cita darbinieka, nevis vietējā darbinieka īpašības, pat ja viņš neapstrīd, ka viņš nebija noslēdzis darbinieka līgumu ar Komisiju.

68      Tā kā EKL 236. panta, Kopienu Tiesas Statūtu pielikuma 1. panta, Civildienesta noteikumu 91. panta, agrākās Nodarbināšanas kartības 46., 73. un 83. panta, kā arī jaunās Nodarbināšanas kartības 46., 73. un 124. panta kopsakarā iestādes, kas ir atbildētāja, iespējamā agrākās Nodarbināšanas kārtības 1., 2., 3. un 5. panta piemērošanas jomas pārkāpuma rezultātā strīds vairs nebūtu Kopienu tiesu jurisdikcijā, lai gan, kā tika atgādināts iepriekš, tiesu jurisdikcijas normas ir sabiedriskās kārtības normas, ir jāpārbauda, pat pēc tiesas pašas iniciatīvas, vai Komisija nav pārkāpusi minēto tiesību normu piemērošanas jomu.

69      Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka ārpus ļoti specifiskiem un pienācīgi pamatotiem gadījumiem uz darba tiesiskajām attiecībām starp Eiropas Kopienu un tās personāla dalībniekiem attiecas Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība. Tiesa ar saistošiem nosacījumiem ir ierobežojusi tiesības pieņemt personas darbā uz līguma pamata ārpus Nodarbināšanas kārtības (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Klein/Komisija un Tiesas 1985. gada 11. jūlija spriedumu lietā 43/84 Maag/Komisija, Recueil, 2581. lpp.).

70      Turklāt minētajā judikatūrā ir precizēts, ka Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība nav izsmeļošs tiesisks regulējums, kas aizliegtu pieņemt darbā personas ārpus šādi izveidotā tiesiskā regulējuma. Tieši pretēji, Kopienai EKL 282. un 238. pantā atzītās tiesības stāties darba tiesiskajās attiecībās, kuras ir pakļautas kādas dalībvalsts tiesībām, attiecas uz tiesībām noslēgt darba līgumus vai pakalpojumu sniegšanas līgumus. Šajos apstākļos personas pieņemšana darbā, noslēdzot līgumu ar tiešu atsauci uz valsts likumu, ir uzskatāma par pretlikumīgu tikai tādos gadījumos, kad iestāde atbildētāja definētu ieinteresētās personas darba nosacījumus, nevis balstoties uz dienesta vajadzībām, bet lai izvairītos no Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības normu piemērošanas, šādā veidā pārkāpjot procedūru (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Mammarella/Komisija, 39. un 40. punkts un tajos minētā judikatūra).

71      Tādējādi vispirms ir jānosaka, vai darba tiesiskās attiecības starp prasītāju un Komisiju ieinteresētās personas līguma parakstīšanas dienā varēja ietvert vienā no trijām Kopienu tiesībām pakļauto līgumu kategorijām, pār kurām Nodarbināšanas kārtība jurisdikciju piešķir Kopienu tiesām (šajā izpratnē skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Maag/Komisija), proti, pirmkārt, pagaidu darbinieku, otrkārt, palīgdarbinieku un, treškārt, īpašo padomdevēju līgumos.

72      Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka Civildienesta noteikumu normas ietver precīzu terminoloģiju, kuras piemērošana pēc analoģijas tieši neparedzētos gadījumos nav atļauta, un tas pats attiecas uz Nodarbināšanas kārtības normām (iepriekš minētais spriedums lietā Klein/Komisija, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

73      Pirmkārt, pagaidu darbinieku it īpaši raksturo tas, ka tas ieņem pastāvīgu amatu Kopienu administrācijas dienestā (iepriekš minētais spriedums lietā Maag/Komisija, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

74      Kā ir skaidri precizēts Vispārējo noteikumu, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, 3. pantā, palīdzības misijas trešām valstīm ir ierobežotas un neparedzamas attiecībā uz to attīstību un ilgumu.

75      Tādējādi Komisija pamatoti varēja uzskatīt, ka pagaidu darbinieka līgums nav atbilstošs juridiskais pamats, lai pieņemtu darbā darbiniekus, kuriem tiks uzticētas humanitārās palīdzības konkrētās un neparedzamās misijas.

76      Otrkārt, atbilstoši agrākās Nodarbināšanas kārtības 52. pantam faktiskais palīgdarbinieka nodarbināšanas ilgums, ieskaitot iespējamo viņa līguma atjaunošanu, nevar pārsniegt aizstāšanas, kas jānodrošina darbiniekam, ilgumu, ja darbinieks tika pieņemts darbā, lai aizvietotu ierēdni vai pagaidu darbinieku, kas uz laiku nevar pildīt savus pienākumus, nedz arī vienu gadu visos citos gadījumos.

77      Pastāvīgajā judikatūrā ir precizēts, ka palīgdarbinieka līgumam raksturīgs ir šādas nodarbinātības pagaidu raksturs, jo šo līgumu var izmantot vienīgi, lai īslaicīgi aizstātu kādu vai lai nodrošinātu īslaicīgu vai steidzamu vajadzību radītu vai skaidri nedefinētu administratīvo uzdevumu izpildi. Tā kā šīs kārtības mērķis ir gadījuma rakstura personālam veikt pienākumus, kas to rakstura vai ierēdņa neesamības dēļ ir pagaidu pienākumi, šo kārtību nevar izmantot ļaunprātīgi, lai vienai personai uz ilgu laiku uzticētu pastāvīgus pienākumus (iepriekš minētais spriedums lietā Maag/Komisija, 18. un 19. punkts un tajos minētā judikatūra).

78      Pirmkārt, prasītājs neaizvietoja ierēdni vai pagaidu darbinieku, kurš īslaicīgi nevarētu pildīt savus pienākumus, un, otrkārt, lai gan konkrētas tehniskās palīdzības misijas trešām valstīm var būt pārejošas vai atbilst steidzamai vajadzībai, nevar izslēgt, ka citās misijās ir jānodrošina palīdzība ilgāk nekā viena gada garumā.

79      Līdz ar to Komisija leģitīmi varēja uzskatīt, ka palīgdarbinieka līgums nav atbilstošs juridisks pamats, lai pieņemtu darbā darbiniekus, kuriem tiktu uzticētas konkrētas humānās palīdzības misijas.

80      Treškārt, agrākās Nodarbināšanas kārtības V sadaļā ir paredzēta iespēja pieņemt darbā īpašos padomdevējus.

81      No paša nosaukuma “īpašais padomdevējs” izriet, ka ieinteresētajai personai ir jāsniedz padomdevēja pakalpojumi.

82      No prasītāja amata apraksta, kas iekļauts viņa darba līguma III pielikumā, izriet, ka viņam uzticētie pienākumi bija vispārīgāki un pārsniedza padomdevēja pakalpojumu sniegšanu. Daļa no pienākumiem, ko viņš uzņēmās, bija novērošanas, koordinēšanas un plānošanas pienākumi.

83      Turklāt agrākās Nodarbināšanas kārtības 5. pantā ir noteikts, ka īpašais padomdevējs tiek pieņemts darbā “viņa īpašās kvalifikācijas dēļ un neskatoties uz citām profesionālām darbībām”.

84      No lietas materiāliem neizriet, ka prasītājam būtu īpaša kvalifikācija.

85      Līdz ar to Komisijai nebūtu jāpārmet, ka tā uzskatīja, ka īpašiem padomdevējiem piemērojamās juridiskās normas nebija atbilstošas, lai prasītāju pieņemtu darbā humānās palīdzības misijas ietvaros.

86      Tādējādi agrākā Nodarbināšanas kārtība darbinieku, kas nav vietējie darbinieki, līgumos nesniedza nevienu pietiekami fleksiblu iespēju, lai apmierinātu Komisijas vajadzības personāla ziņā konkrētu misiju, kurām ir humānās palīdzības trešām valstīm raksturs, veikšanai.

87      Tomēr, lai pārbaudītu, vai Komisija nav pieļāvusi procedūras pārkāpumu, nepietiek tikai ar konstatējumu, ka tā leģitīmi varēja uzskatīt, ka dažādie Nodarbināšanas kartībā paredzētie līgumu veidi, kuri ir pakļauti Kopienu tiesu jurisdikcijai, nebija piemēroti to darbinieku situācijai, kuriem tā vēlējās uzticēt konkrētas humānās palīdzības misijas, bet ir arī jāpārbauda, vai prasītājam piedāvātie darba apstākļi atbilda minimālajām sociālajām prasībām, kas pastāv jebkurā tiesiskā valstī.

88      Šajā sakarā it īpaši no finansiālajiem nosacījumiem, kas ir piemērojami darba līgumam, izriet, ka prasītāja atalgojuma līmeni varēja uzskatīt par relatīvi paaugstinātu, jo, ja līgums tiktu izpildīts, viņš būtu saņēmis ikmēneša pamata atalgojumu EUR 5442,98. Vispārējo noteikumu, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, 3. pantā turklāt ir skaidri precizēts, ka, ņemot vērā tehniskās palīdzības misijas raksturu, Komisija nevar nodrošināt savam darbiniekam pastāvīga rakstura darbu un ka šis aspekts ir ņemts vērā atalgojuma līmenī. Ja prasītāja līgums tiktu izpildīts, viņš papildus būtu saņēmis ģimenes pabalstu, apgādājamā bērna pabalstu, pabalstu saistībā ar dzīves apstākļiem, kā arī avansā samaksātu dienas naudu par pagaidu dzīves vietu. Viņam būtu medicīniskā apdrošināšana, kā arī pensijas apdrošināšana. Viņš varētu atsaukties uz šīm tiesībām valsts tiesās, ja viņa līgumā būtu ietverta klauzula, ar kuru jurisdikcija ir piešķirta Briseles tiesām. Šajā sakarā jāuzsver, kā to norādīja Komisija tiesas sēdē, ka, ja pastāv šāda klauzula, tad Briseles Darba tiesa sevi faktiski ir atzinusi par kompetentu izskatīt prasības, kuras ir cēluši tehniskie asistenti par viņu tehniskā asistenta darba līguma izpildi. Visbeidzot, prasītāja darba līgums, kā arī Vispārējie noteikumi, ko piemēro uz noteiktu laiku noslēgtiem tehnisko asistentu darba līgumiem, viņam noteica pienākumu iziet medicīnisko pārbaudi sakarā ar pieņemšanu darbā, kas ir vēl jo svarīgāka garantija, jo prasītājam tika uzdots veikt misiju trešā valstī.

89      Šajos apstākļos prasītāja darba līgumu, kas ir pakļauts Beļģijas tiesībām un ar kuru jurisdikcija ir piešķirta Briseles tiesām, nevar analizēt kā tādu, kas ir noslēgts nevis dienesta interešu vajadzībām, bet ar nolūku izvairīties no Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības normu piemērošanas. Tātad prasītāja pieņemšana darbā, pamatojoties uz šādu darba līgumu, kas ir pakļauts Beļģijas tiesībām, nav uzskatāma par tādu, kas rada procedūras pārkāpumu, kura rezultātā tiktu pārkāptas tiesu jurisdikcijas normas.

90      Līdz ar to no visa iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā EKL 236. panta, Kopienu Tiesas Statūtu pielikuma 1. panta, Civildienesta noteikumu 91. panta, agrākās Nodarbināšanas kārtības 46., 73. un 83. panta, kā arī jaunās Nodarbināšanas kārtības 46., 73. un 124. panta noteikumus, Civildienesta tiesa nav kompetenta izskatīt prasību.

 Par tiesāšanās izdevumiem

91      Atbilstoši [Civildienesta tiesas] Reglamenta 122. pantam tā II sadaļas 8. nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas sākot no šī Reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā ir jāturpina piemērot mutatis mutandis lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šī datuma.

92      Atbilstoši [Pirmās instances tiesas] Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr atbilstoši šī paša Reglamenta 88. pantam tiesvedībā, kurā lietas dalībnieki ir Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

93      Tā kā judikatūrā ir precizēts, ka ne tikai tās personas, kas ir ierēdņi vai cita veida, nevis vietējie darbinieki, bet arī tās, kuras norāda uz šādu statusu, var apstrīdēt Kopienu tiesās tām nelabvēlīgu lēmumu, ir jākonstatē, ka Pirmās instances tiesas Reglamenta 88. pants ir jāpiemēro arī šīm pēdējām minētajām personām.

94      Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      Civildienesta tiesa nav kompetenta izskatīt prasību;

2)      katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Pasludināts Luksemburgā 2008. gada 12. novembrī.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

W. Hakenberg

 

      P. Mahoney

Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu


* Tiesvedības valoda – spāņu.