CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 30. aprīlī

Lieta F‑16/07

Adriana Dragoman

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Konkurss – Atlases komisija – Atlases komisijas objektivitātes princips – Civildienesta noteikumu 11.a pants – Vienlīdzīga attieksme pret iekšējiem un ārējiem kandidātiem – Kandidāta izslēgšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma – Atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošana

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko A. Dragomane [A. Dragoman] lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/34/05 par rezerves saraksta izveidošanu rumāņu valodas administratoriem lingvistiem (konferenču tulki – AD 5) atlases komisijas 2006. gada 12. decembra lēmumu neiekļaut viņu minētajā sarakstā.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisijas objektivitātes princips

(Civildienesta noteikumu 11.a pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Konkursa norise

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma – Sēžu aizklātības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. pants un III pielikuma 6. pants)

1.      Konkursa atlases komisijas objektivitātes princips ir vienlīdzīgas attieksmes principa izpausme un ir viena no Kopienu tiesību sistēmā paredzētajām garantijām.

Tomēr pazīšanās attiecības starp atlases komisijas locekli un kandidātu pašas par sevi nav pietiekamas, lai pierādītu, ka minētajam loceklim ir “personīga interese, jo īpaši, ģimenes vai finansiālās intereses” Civildienesta noteikumu 11.a panta izpratnē, kas varētu mazināt viņa objektivitāti. Faktiski tas, ka atlases komisijas loceklis personīgi pazīst kādu no kandidātiem, nebūt nenozīmē, ka minētais loceklis jau iepriekš izlems par labu minētajam kandidātam. Turklāt, tā kā mutvārdu pārbaudījums pats par sevi nevar būt anonīms, tad fakts, ka kandidātam ir bijusi dienesta caurlaide, nevis apmeklētāja caurlaide, nesniedz atlases komisijai nekādu informāciju, kuru tā nedrīkstētu zināt.

(skat. 41., 44. un 46. punktu)

2.      Konkursa atlases komisijai, nosakot mutvārdu pārbaudījumu īpašos noteikumus un detalizētu saturu, ir plaša rīcības brīvība, ja vien tā rūpīgi ievēro noteikumus par šo pārbaudījumu organizēšanu. Tādējādi, izvēlēdamās lūgt kandidātu stādīties priekšā pirmā konferenču tulka pārbaudījuma sākumā, kas notiek pirms vispārējā mutvārdu pārbaudījuma, lai viņu nomierinātu, atlases komisija nav pārkāpusi savu pilnvaru robežas.

(skat. 51. un 57. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 24. septembris, T‑92/01 Girardot/Komisija, Recueil, I‑A‑163. un II‑859. lpp., 24. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑336/02 Christensen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑75. un II‑341. lpp., 38. punkts.

3.      Pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgam lēmumam mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā. Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem šis pienākums tomēr ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šī aizklātība tika ieviesta, lai nodrošinātu konkursa atlases komisiju neatkarību un to sēžu objektivitāti, atlases komisijas aizsargājot no jebkāda veida ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to dara pati Kopienu administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Šīs aizklātības nodrošināšana tādēļ liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli vai izpaust jebkādu informāciju, kas saistīta ar personiska rakstura vai salīdzinošu novērtējumu saistībā ar kandidātiem.

Prasībā par konkursa atlases komisijas lēmumu pamatošanu šajos apstākļos ir jāņem vērā raksturs, kāds piemīt attiecīgajām sēdēm, kurām parasti ir vismaz divas atsevišķas stadijas, proti, vispirms kandidātu izvērtējums, lai atlasītu kandidātus, kuri tiek pielaisti konkursam, un tad kandidātu piemērotības ieņemamajam amatam pārbaude, lai sagatavotu piemēroto kandidātu sarakstu. Konkursa atlases komisijas darbs sēžu otrajā stadijā visādā ziņā ir salīdzinošs, un tādējādi uz to attiecas šīm sēdēm raksturīgā aizklātība. Atlases komisijas pirms pārbaudījumiem pieņemtie labošanas kritēriji ir neatņemama salīdzinošā vērtējuma sastāvdaļa, kuru atlases komisija veic, salīdzinot kandidātu attiecīgās spējas. Tādējādi uz šiem kritērijiem, tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumu, attiecas apspriežu aizklātība. Atlases komisijas veikto salīdzinošo vērtējumu atspoguļo novērtējums, ko atlases komisija piešķir kandidātiem. Ņemot vērā aizklātību, kas jāievēro attiecībā uz atlases komisijas sēdēm, to novērtējumu paziņošana, kas saņemti dažādos pārbaudījumos, ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums; šai komisijai nav jāprecizē tās kandidātu atbildes, kas atzītas par nepietiekamām, vai jāpaskaidro, kāpēc šīs atbildes ir tikušas novērtētas kā nepietiekamas.

(skat. 63. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, Recueil, I‑3423. lpp., 23.–31. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 27. marts, T‑33/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, Recueil, I‑A‑105. un II‑541. lpp., 43.–52. punkts.