Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 23. novembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting/College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden
(lieta C-442/14) 1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Orhūsas konvencija – Direktīva 2003/4/EK – 4. panta 2. punkts – Informācijas pieejamība sabiedrībai – Jēdziens “informācija par emisiju vidē” – Direktīva 91/414/EEK – Direktīva 98/8/EK – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu laišana tirgū – Konfidencialitāte – Rūpniecisko un komerciālo interešu aizsardzība
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
College van Beroep voor het Bedrijfsleven
Pamatlietas puses
Prasītājas: Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting
Atbildētāja: College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden
Piedaloties: Makhtesim-Agan Holland B. V.
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka augu aizsardzības līdzekļa vai biocīda produkta tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējs tās procedūras laikā, kura paredzēta šīs atļaujas iegūšanai, nav lūdzis ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas iesniegta šīs procedūras laikā, pamatojoties uz Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 14. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 19. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, 33. panta 4. punktu un 63. pantu, nerada šķērsli tam, lai kompetentā iestāde, kam pēc minētās procedūras izbeigšanas ir iesniegts pieteikums par piekļuvi šai informācijai, kuru trešā persona iesniegusi, pamatojoties uz Direktīvu 2003/4, izvērtētu minētā pieteikuma iesniedzēja iebildumus pret šo piekļuvi un vajadzības gadījumā to noraidītu, piemērojot šīs direktīvas 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka minētās informācijas publiskošana apdraudētu komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti;
Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka:
- jēdzienā “emisijas vidē” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst produktu vai vielu, piemēram, augu aizsardzības vai biocīdu produktu un vielu, ko šie produkti satur, novadīšana, ciktāl šāda novadīšana ir faktiska vai paredzama normālos vai reālos izmantošanas apstākļos;
- jēdzienā “informācija par emisiju vidē” minētās tiesību normas izpratnē ietilpst norādes par šo produktu vai vielu “emisiju vidē” raksturu, sastāvu, daudzumu, datumu un vietu, kā arī datiem par šo emisiju īslaicīgāku vai ilglaicīgāku ietekmi uz vidi, konkrētāk, informāciju par atliekām, kas sastopamas vidē pēc attiecīgā produkta izmantošanas, un pētījumiem par vielu atvasinājumu mērījumiem šīs izmantošanas laikā, neatkarīgi no tā, vai šie dati ir iegūti no pētījumiem, kuri ir pilnībā vai daļēji veikti uz vietas, laboratorijas pētījumiem vai translokācijas pētījumiem;
Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiek lūgta piekļuve informācijai par emisiju vidē, kuras publiskošana varētu apdraudēt kādu no šīs direktīvas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a), d) un f)–h) apakšpunktā norādītajām interesēm, ir jāpublisko tikai nozīmīgie dati, kurus var iegūt no informācijas avota attiecībā uz emisijām vidē, ja šos datus ir iespējams nodalīt no citas minētajā avotā iekļautās informācijas, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
____________1 OV C 462, 22.12.2014.