Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 14. augustā iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo nº 2 de Vigo (Spānija) – CJ/Tesorería General de la Seguridad Social
(Lieta C-389/20)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Contencioso-Administrativo nº 2 de Vigo
Pamatlietas puses
Prasītāja: CJ
Atbildētāja: Tesorería General de la Seguridad Social
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 1 4. panta 1. punkts, ar ko ir aizliegta jebkāda – tieša vai netieša – diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pienākumu veikt sociālās iemaksas, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos 2 , 5. panta b) punkts, kurā ir paredzēts identisks tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums attiecībā uz sociālās sistēmas darbības jomu un pieejas nosacījumiem, kā arī pienākumu veikt iemaksas un iemaksu aprēķināšanu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā LGSS [Ley General de la Seguridad Social] 251. panta d) punkts [, saskaņā ar kuru] “d) Īpašais mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku regulējums neietver aizsardzību bezdarba gadījumā”?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai ir jāuzskata, ka minētā tiesību norma ir aizliegtas diskriminācijas piemērs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54/EK 9. panta 1. punkta e) un/vai k) apakšpunkta noteikumiem, ciktāl strīdīgās tiesību normas, proti, LGSS 251. panta d) punkta, adresāti ir gandrīz tikai sievietes?
____________
1 OV 1979, L 6, 24. lpp.
2 OV 2006, L 204, 23. lpp.