CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 27. novembrī

Lieta F‑122/06

Anton Pieter Roodhuijzen

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Kopīgā veselības apdrošināšanas sistēma – Partnerattiecības – Civildienesta noteikumu 72. pants – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. pants – Noteikumu par apdrošināšanu slimības gadījumiem 12. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Roodhuijzen lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 28. februāra lēmumu, kurš apstiprināts 2006. gada 20. martā un kurā tā atteikusies atzīt prasītāja partnerattiecības ar Maria Helena Astrid Hart un tādējādi liegusi viņai piedalīties Eiropas Kopienu kopīgajā veselības apdrošināšanas sistēmā, kā arī iecēlējinstitūcijas 2006. gada 12. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība

Nolēmums Atcelt Komisijas 2006. gada 28. februāra lēmumu, kurš apstiprināts 2006. gada 20. martā, neatzīt prasītāja partnerattiecības ar Maria Helena Astrid Hart par partnerattiecībām, kas nav laulība, Eiropas Kopienu kopīgās veselības apdrošināšanas sistēmas kontekstā. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Piemērojamība personām – Ierēdņa neprecētais partneris

(Civildienesta noteikumu 72. pants; VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 2. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004; Noteikumu par apdrošināšanu slimības gadījumiem 12. pants)

No paša Civildienesta noteikumu 72. panta par Eiropas Kopienu kopīgo veselības apdrošināšanas sistēmu teksta izriet, ka, lai definētu jēdzienu “ierēdņa neprecētais partneris”, šajā pantā ir tieša atsauce uz trim pirmajiem Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā minētais par partnerattiecību reģistrāciju nav uzskatāms par nosacījumu, kas jāizpilda vispirms. Ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt citādi, tad Civildienesta noteikumu 72. pantā un Noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 12. pantā nebūtu atsauču attiecīgi uz ierēdņa neprecēto un atzīto partneri, bet gan uz reģistrētu partneri, kā tas tiek lietots Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Turklāt Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, 8. apsvērumā, kas attiecas uz laulātu pāru priekšrocību attiecināšanu uz citām kopdzīves formām, kuras nav laulība, ir paredzēti ierēdņi, kuriem nav laulāto attiecību, ko dalībvalsts atzinusi kā stabilu partnerību, nekur neminot nosacījumus par attiecīgo attiecību reģistrāciju. Šajā pašā kontekstā būtībā nav atšķirības starp Civildienesta noteikumu 72. pantā minēto ierēdņa neprecēta partnera jēdzienu un ierēdņa atzīta partnera jēdzienu Noteikumu par apdrošināšanu 12. panta izpratnē.

Kopienu tiesai, lai lemtu par Kopīgās veselības apdrošināšanas sistēmas attiecināšanu uz ierēdņa neprecēto partneri, ir jāpārbauda tikai Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmo trīs nosacījumu ievērošana.

Pirmajā no minētajiem nosacījumiem ir paredzēts, ka pārim ir jāiesniedz oficiāls, dalībvalsts vai dalībvalsts kompetentās iestādes atzīts dokuments, kas apliecina viņu neprecēto partneru statusu. Šim nosacījumam ir trīs daļas:

– pirmajā daļā ietilpst oficiāla dokumenta par personu statusu iesniegšana;

– otrajā daļā ir paredzēts, ka oficiālajām dokumentam ir jābūt dalībvalsts atzītam;

– visbeidzot, trešajā daļā ir paredzēts, ka oficiālajam dokumentam par personu statusu ir jāapliecina attiecīgo personu neprecēto partneru statuss.

Jautājums par to, vai divas personas ir neprecēti partneri trešās daļas izpratnē, nav jāizvērtē tikai dalībvalsts iestādēm vien. Tādējādi prasība par neprecētu partneru statusu nav izpildīta ar to vien, ka šādu statusu apliecina dalībvalsts atzīts oficiāls dokuments.

Turpretim, lai varētu atsaukties uz Civildienesta noteikumu 72. pantu un Noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 12. pantu, partnerattiecībām ir jābūt zināmai līdzībai ar laulību. Ņemot vērā šo apstākli, ir jāuzskata, ka pirmā nosacījuma trešajā daļā ietilpst trīs kumulatīvi apakšnosacījumi. Vispirms šī nosacījuma trešajā daļā ir paredzēts – un piemērojamajā Civildienesta noteikumu normā izmantotais termins šādu interpretāciju apstiprina –, ka partneriem ir jābūt pārim, tas ir, divu personu savienībai, pretstatā citām personu savienībām. Turpinot, termina “statuss” izmantošana norāda, ka partneru attiecībās ir jābūt publiskiem un formāliem elementiem. Daļēji saistoties ar pirmā nosacījuma pirmo daļu par oficiāla dokumenta par personu statusu iesniegšanu, nosacījums par to pašu personu neprecētu partneru statusu tādējādi pārsniedz vienkāršo prasību par oficiālu dokumentu. Visbeidzot, jēdziens “neprecēti partneri” ir saprotams tādējādi, ka tas apzīmē situāciju, kurā partneri dala kopdzīvi, kurai raksturīga zināma stabilitāte, un viņus šajā kopdzīvē saista savstarpējas tiesības un pienākumi attiecībā uz viņu kopdzīvi.

Šāda interpretācija turklāt ir saskaņā ar paražu un sabiedrības attīstību. Šajā kontekstā atliek vien piebilst, ka Kopīgās veselības apdrošināšanas sistēmas attiecināšanas uz ierēdņa pastāvīgo partneri mērķi ir sabiedrības solidaritāte un vienotība, kas atšķiras no tiem mērķiem, kuri paredzēti noteikumiem, kas ierēdņiem piešķir tikai finansiālas priekšrocības – piemaksas pie atalgojuma, kā, piemēram, apgādnieka pabalsts par ierēdņa partneri, kas paredzēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā; tādēļ nav nepamatoti šīm pēdējām minētajām priekšrocībām piemērot stingrākus nosacījumus saistībā ar ierēdņa un viņa neprecētā partnera savstarpējām attiecībām nekā priekšrocībai, kas izpaužas kā kopīgās veselības apdrošināšanas sistēmas attiecināšana uz neprecēto partneri.

(skat. 29., 30., 32., 35.–40. un 49. punktu)