EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 18. novembrī

Lieta F‑156/12

Robert McCoy

pret

Eiropas Savienības Reģionu komiteju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Nepareiza rīcība – Vardarbība no priekšnieku puses – Arodslimība – Atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam piešķirts pabalsts, ar kuru nav atlīdzināts pilnīgi viss nodarītais kaitējums – Lūgums par papildu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko R. McCoy būtībā lūdz piespriest Eiropas Savienības Reģionu komitejai samaksāt summu EUR 354 000 apmērā – nosakot šo summu provizoriski, kā atlīdzību par mantisko kaitējumu, kurš tam, viņaprāt, ir nodarīts ar Reģionu komitejas nepareizo rīcību, un summu EUR 100 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu

Nolēmums      Piespriest Eiropas Savienības Reģionu komitejai samaksāt R. McCoy naudas summu EUR 20 000 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Savienības Reģionu komiteja sedz savus un atlīdzina R. McCoy tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Iestādei adresēts lūgums atlīdzināt zaudējumus – Saprātīga termiņa ievērošana – Termiņa ilgums un tā sākums – Lūgums par papildu atlīdzību saistībā ar arodslimību

(Tiesas statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Lūgums par papildu atlīdzību saistībā ar arodslimību – Pierādīšanas pienākums

3.      Ierēdņu celta prasība – Prasība atcelt tiesību aktu, kas nav celta paredzētajā termiņā – Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai panāktu identisku rezultātu – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Apjoms – Pastiprināts pienākums gadījumā, ja tiek ietekmēta ierēdņa veselība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

1.      Ja piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēts termiņš lūguma par atlīdzību iesniegšanai, kurš izriet no darba tiesiskajām attiecībām starp ierēdni un iestādi, kurā tas ir nodarbināts, tad minētais lūgums ir jāsniedz saprātīgā termiņā, kas tiek noteikts, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus. Ja piemērojamajos tiesību aktos šajā ziņā nekas nav teikts, tad piecu gadu noilguma termiņš, kas paredzēts Tiesas statūtu 46. pantā, ir atbilstošs salīdzinājuma elements, spriežot par ierēdņa lūguma par atlīdzību pieņemamību; tomēr tas neveido stingru un nepārkāpjamu robežu.

Turklāt ierēdnis, kurš saslimis ar arodslimību, ir tiesīgs pieprasīt papildu atlīdzību vienīgi tad, ja saskaņā ar sistēmu, kas ieviesta ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, nav iespējama pienācīga atlīdzība. Tādēļ un principā šāds lūgums nav pieņemams, kamēr nav beigusies saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu sāktā procedūra.

(skat. 81. un 82. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedumi Eagle u.c./Komisija, T‑144/02, EU:T:2004:290, 66. un 71. punkts un Allen u.c./Komisija, T‑433/10 P, EU:T:2011:744, 45. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums A/Komisija, F‑142/12, EU:F:2013:193, 95. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Saistībā ar ierēdņa iesniegtu lūgumu par atlīdzību, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem; tie ir iestāžu rīcības, kurā tās tiek vainotas, prettiesiskums, norādīto zaudējumu esamība un cēloņsakarības pastāvēšana starp šo rīcību un norādīto kaitējumu. Tā kā šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi, kāda no šiem nosacījumiem neizpilde ir pietiekama, lai prasība par kaitējuma atlīdzību tiktu noraidīta.

Attiecībā uz ierēdni, kurš saslimis ar arodslimību, kurš ir tiesīgs pieprasīt papildu atlīdzību, pamatojoties uz Savienības ārpuslīgumisko atbildību, – vienīgi tad, ja saskaņā ar sistēmu, kas ieviesta ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, nav iespējama pienācīga atlīdzība, attiecīgajam ierēdnim ir jāpierāda, ka šie trīs nosacījumi administrācijas saukšanai pie atbildības ir izpildīti un ka atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam piešķirtais pabalsts nenodrošina pilnīgu atlīdzību kaitējumam, kas tam nodarīts ar administrācijas prettiesisko rīcību.

(skat. 88.–90. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedums N/Parlaments, F‑26/09, EU:F:2010:17, 68. punkts un tajā minētā judikatūra un rīkojums A/Komisija, F‑50/13, EU:F:2014:78, 32. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Ierēdnis, iesniedzot lūgumu par atlīdzību, nevar mēģināt panākt identisku rezultātu tam, kādu viņš būtu guvis, ja būtu apmierināta viņa prasība atcelt tiesību aktu, ko viņš nav cēlis laikus.

Tādējādi nav pieņemami ierēdņa prasījumi par atlīdzību, ja to mērķis ir panākt, ka tiek atlīdzināts kaitējums, ko, iespējams, izraisījuši fakti, rīcība vai pārkāpumi, kas ir tie paši, kas jau izvirzīti pamatojumā lūgumiem sniegt palīdzību un atlīdzināt nodarīto kaitējumu, ja minētie lūgumi ir noraidīti ar lēmumu, attiecībā pret kuru ierēdnis nav cēlis prasību.

(skat. 96., 102. un 103. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Bossi/Komisija, 346/87, EU:C:1989:59, 32., 34. un 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums Lopes/Tiesa, T‑547/93, EU:T:1996:27, 174. un 175. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums Andersen/Revīzijas palāta, F‑1/12, EU:F:2013:46, 29., 34. un 35. punkts.

4.     Pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses jēdziens, konkrēti, nozīmē, ka, lemdama par ierēdņa situāciju, administrācija ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un ka tādējādi tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Turklāt pienākumi, kas administrācijai izriet no pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, ir daudz plašāki, ja runa ir par tāda ierēdņa situāciju, par kuru tiek secināts, ka ir ietekmēta viņa fiziskā vai garīgā veselība. Šādā gadījumā administrācijai viņa lūgums un prasība ir jāizskata īpaši pretimnākoši.

(skat. 106. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums BN/Parlaments, F‑24/12, EU:F:2014:165, 33. un 34. punkts, un tajos minētā judikatūra.