CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 1. decembrī

Lieta F‑82/09

Michel Nolin

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nopelnu un prioritātes punktu atcelšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Nolin lūdz atcelt Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2008. gada 19. decembra lēmumu, ar ko atcelti 87,5 nopelnu un prioritātes punkti, kurus prasītājs bija uzkrājis paaugstināšanas amatā nolūkiem

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Procedūra – Nopelnu un prioritātes punkti

(Civildienesta noteikumu 29. un 45. pants)

2.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskuma princips

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Procedūra – Nopelnu un prioritātes punkti

4.      Ierēdņi – Administrācijas akti – Netieši izteikts lēmums – Jēdziens

5.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Procedūra – Nopelnu un prioritātes punkti

(Civildienesta noteikumu 29. un 45. pants)

7.      Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Tiesības uz sacīkstes tiesvedību

(LESD 6. panta 2. punkts)

1.      No ierēdņu paaugstināšanai amatā piemērojamo noteikumu, interpretējot tos atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam, vispārējās sistēmas izriet, ka paaugstināšanas slieksnim atbilstošais nopelnu un prioritātes punktu skaits ir jāatņem no amatā paaugstinātā ierēdņa uzkrāto punktu skaita, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 29. vai 45. pantu.

Kaut arī minētajos pantos ir paredzētas divas dažādas paaugstināšanas amatā procedūras, 29. pantā, pretēji 45. pantam, ir paredzēta iespēja tikt paaugstinātam amatā tikai pakārtoti, kas ir viena no iespējām aizpildīt vakanci, tomēr neparedzot šādas paaugstināšanas sekas. Kaut arī Civildienesta noteikumu 29. pantā nekas nav paredzēts, tomēr nav pamata uzskatīt, ka uz šī panta pamata veiktai paaugstināšanai amatā nav tādas pašas juridiskas sekas kā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam veiktai paaugstināšanai amatā; tieši pretēji, no tā ir jāsecina, ka likumdevējs, apzināti paredzēdams divas dažādas amatā paaugstināšanas procedūras, tomēr nav paredzējis, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 29. pantu, veiktai paaugstināšanai piešķirt citādas juridiskās sekas nekā paaugstināšanai amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam.

(skat. 46. un 48. punktu)

2.      Ikvienā administrācijas lēmumā ir jābūt skaidri un precīzi norādītam tā pieņemšanas juridiskajam pamatam, apzinoties, ka minētajam juridiskajam pamatam ir saistoši jāpamato administrācijas kompetence attiecīgajā jomā.

(skat. 51. punktu)

3.      Lēmums atcelt ierēdņa nopelnu un prioritātes punktus ir lēmuma viņu paaugstināt amatā sekas. Tādējādi kompetentajai iestādei, kas paaugstinājusi amatā, ir atlikusī kompetence pieņemt šādu lēmumu, kas vienīgi rada sekas ierēdņa paaugstināšanai amatā.

(skat. 57. punktu)

4.      Netiešs lēmums nozīmē, ka administrācijai ir bijis jālemj par lūgumu un tā uz to nav atbildējusi vai ka no lietas apstākļiem ir iespējams secināt, ka administrācija ir pieņēmusi lēmumu, bet tam nav piešķīrusi nekādu formu. Turpretim fakts, ka ieinteresētās personas tiesiskais stāvoklis ir atstāts negrozīts, nav interpretējams kā lēmuma esamība.

(skat. 68. un 70. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 11. maijs, F‑55/09 Maxwell/Komisija, 66. punkts.

5.      Lai rastos tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību, ir jābūt izpildītiem trim nosacījumiem. Pirmkārt, ir nepieciešams, lai Kopienu administrācija sniegtu ieinteresētajai personai precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem. Otrkārt, šiem solījumiem ir jābūt tādiem, kas rada pamatotas cerības to adresātam. Treškārt, sniegtajiem solījumiem ir jāatbilst Civildienesta noteikumiem un vispārpiemērojamām normām vai vismaz iespējamiem to pārkāpumiem ir jābūt nemanāmiem ierēdnim, kas ir racionāls un rūpīgs, ņemot vērā tā rīcībā esošos faktus un iespējas veikt nepieciešamās pārbaudes.

Šajā ziņā, ja nav rakstisku vai mutisku solījumu, tad fakts, ka ir pagājis laiks starp ierēdņa nopelnu un prioritātes punktu atcelšanu un viņa paaugstināšanu amatā, nenozīmē konkrētu administrācijas sniegtu solījumu ieinteresētajai personai, ka amatā paaugstināšanai piemērojamās tiesību normas, kuru likumību minētais ierēdnis nav apstrīdējis, paredz, ka administrācijai ir jāatskaita ierēdņa uzkrātie punkti no nopelnu un prioritātes punktiem atbilstoši paaugstināšanas slieksnim.

(skat. 74 un 75. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 70. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑381/00 Wasmeier/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑677. lpp., 106. punkts; 2002. gada 5. novembris, T‑205/01 Ronsse/Komisija, Recueil FP, I‑A‑211. un II‑1065. lpp., 54. un 55. punkts; 2005. gada 15. novembris, T‑145/04 Righini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑349. un II‑1547. lpp., 130. punkts.

6.      Fakts, ka ierēdnis ir jāpaaugstina amatā neatkarīgi no pamata – Civildienesta noteikumu 29. vai 45. panta – ir pietiekams, lai pamatotu, ka paaugstināšanas slieksnim atbilstošais nopelnu un prioritātes punktu skaits ir jāatņem no amatā paaugstinātā ierēdņa uzkrāto punktu skaita. Tādējādi amatā paaugstinātie ierēdņi visi ir vienlīdzīgā situācijā saistībā ar minēto uzkrāto punktu atskaitīšanu neatkarīgi no amatā paaugstināšanas juridiskā pamatojuma. Līdz ar to nebūs diskriminējoši, ja vienāda attieksme tiks piemērota ierēdnim, kas amatā paaugstināts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 29. pantu, un ierēdnim, kas paaugstināts atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam.

(skat. 88. punktu)

7.      Ņemot vērā tiesību normas par sacīkstes tiesvedību, visiem lietas dalībniekiem ir iespēja sniegt savus juridiskos vai faktiskos apsvērumus, ko tie uzskata par atbilstošiem savu prasījumu atbalstam, tostarp arī iespējamos iebildumus par nepieņemamību. Lai pamatotu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, ir nepieciešams pierādīt, ka minētās tiesības ir izmantotas ar mērķi, kas nav to paredzētais mērķis, īpaši ar nodomu tā rezultātā nodarīt kaitējumu.

(skat. 96. punktu)