Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 19. jūnijā Sebastian Veit iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T-474/18 Sebastian Veit/Eiropas Centrālā banka

(Lieta C-272/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Sebastian Veit (pārstāvis: K. Kujath, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T-474/18;

atcelt ar Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 25. maija lēmumu konkretizēto Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 3. janvāra lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzēja klasificēšanu līmenī no 2018. gada 1. janvāra;

piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāptas Savienības tiesības. Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pantam, 51. panta 1. punktam un 52. panta 1. punktam.

Vispārējās tiesas nolēmums –, saskaņā ar kuru tas, ka Eiropas Centrālā banka, veikdama klasificēšanu atalgojuma līmenī, pamatojoties uz atšķirīgu tiesisko regulējumu, ir piemērojusi atšķirīgu attieksmi attiecībā uz iekšējiem un ārējiem kandidātiem uz amata vietām, ir bijis pamatoti un samērīgi, – esot kļūdains.

Judikatūra, ko Vispārējā tiesa ir pēc analoģijas piemērojusi lietā, interpretējot Civildienesta noteikumu normu par aktīvā nodarbinātībā iesaistīta ierēdņa līmeņa noteikšanu, neatbilstot strīda pamatā esošajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

____________