Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-29/17 RQ/Komisija

(Lieta C-831/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne, J. Baquero Cruz)

Otrs lietas dalībnieks: RQ

Prasījumi

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-29/17, ciktāl ar to atcelts Komisijas lēmums C(216) 1449 (2016. gada 2. marts) par pieprasījumu atcelt RQ imunitāti pret tiesvedību.

Noraidīt atbildētāja apelācijas tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā celto prasību atcelt tiesību aktu un pieņemt galīgo nolēmumu par šajā apelācijas sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem, vai, ja strīds nav Tiesā izskatāmā stāvoklī, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

Piespriest prasītājam pirmajā instancē atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus:

Pirmkārt, atšķirībā no Vispārējās tiesas, Komisija uzskata, ka lēmums par imunitātes atcelšanu nebija prasītājam nelabvēlīgs akts un tādējādi pret to nevar vērst prasību atcelt tiesību aktu. Tādējādi pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo prasība tika atzīta par pieņemamu.

Otrkārt, Komisija uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātās tiesības tikt uzklausītam nav interpretētas pareizi, jo šīs interpretācijas pamatā ir LES 4. panta 3. punkta (lojālas sadarbības princips) un Savienības struktūru un dalībvalstu iestāžu savstarpējas uzticēšanās principa kļūdaina interpretācija un piemērošana.

Treškārt, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā Komisijas rīcības kvalifikācijā konkrētajā lietā, uzskatot, ka tā nebija pietiekama, lai būtu ievērotas prasītāja tiesības tikt uzklausītam.

____________