Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. augustā Csanád Szegedi iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-135/18 Csanád Szegedi /Eiropas Parlaments

(Lieta C-628/19 P)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Csanád Szegedi (pārstāvis: K. Bodó, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

Apelācijas sūdzībā Csanád Szegedi prasījumi Tiesai ir šādi:

attiecībā uz pirmo pamatu, ciktāl tas attiecas uz summu, kura tiek prasīta saistībā ar László Tibor Erdélyi un Dr. József Virág nodarbināšanu deputāta palīgu statusā, grozīt Vispārējās tiesas spriedumu, apmierināt prasību un atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 30. novembra lēmumu un Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta Finanšu ģenerāldirektorāta paziņojumu par parādu Nr. 2017-1635;

attiecībā uz otro pamatu, ciktāl tas attiecas uz summu, kura tiek prasīta saistībā ar László Tibor Erdélyi un Dr. József Virág nodarbināšanu deputāta palīgu statusā, atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats:

Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra veiktajā atgūšanas procedūrā noticis tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu (ECPAK 6. panta 1. punkts un Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa) un ar to saistīto principu (sacīkstes princips, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un tiesību uz aizstāvību princips) pārkāpums, jo apelācijas sūdzības iesniedzējam nebija piekļuves ne OLAF ziņojumam, uz kuru bija balstīts lēmums, ne arī tā pamatā esošajiem pierādījumiem, nedz arī viņš varēja izmantot savas tiesības pirms lēmuma pieņemšanas tikt uzklausīts, pretēji Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem (turpmāk tekstā – “īstenošanas pasākumi”) 68. panta 2. punktā noteiktajam. Vispārējā tiesa sava sprieduma 44. punktā esot pieļāvusi kļūdu, atsaukdamās uz Regulas Nr. 883/2013 11.panta 4. punktu, jo šajā regulas pantā ir reglamentēta nevis Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra veiktā atgūšanas procedūra, bet gan OLAF procedūra. Šādā kontekstā sava sprieduma 45. punktā Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi sprieduma IGM/Komisija 35. punktā iedibināto judikatūru. Sava sprieduma 48. punktā Vispārējā tiesa esot contra legem interpretējusi īstenošanas pasākumu 68. panta 2. punktu, pielīdzinādama tiesības sniegt apsvērumus tiesībām tikt uzklausītam. Tāpat Vispārējā tiesa sava sprieduma 51. punktā esot nepareizi interpretējusi īstenošanas pasākumu 68. pantu, kurā reglamentēta atgūšanas procedūra, jo attiecīgā tiesību norma apelācijas sūdzības iesniedzējam nerada ne tiesības, ne pienākumus attiecībā uz pierādījumu sniegšanu Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra veiktajā atgūšanas procedūrā.

Otrais pamats:

Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu (ECPAK 6. panta 1. punkts un Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa) pārkāpums tiesvedībā Vispārējā tiesā, jo bez jebkāda pamatojuma par lietas būtību Vispārēja tiesa noraidīja piedāvājumu par Dr. József Virág un László Tibor Erdélyi sniegtām liecībām kā pierādījumu. Ar Vispārējās tiesas lēmumu par šī piedāvājuma noraidīšanu apelācijas sūdzības iesniedzējam tika liegta iespēja sevi aizstāvēt pēc būtības.

____________