Prasība, kas celta 2020. gada 17. janvārī – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-24/20)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castillo de la Torre, J. Norris un I. Naglis)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Padomes Lēmuma 2019/1754 1 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam 3. pantu;
atcelt Lēmuma 2019/1754 4. pantu, ciktāl tajā ir atsauces uz dalībvalstīm, vai, pakārtoti, atcelt 4. pantu pilnībā, ja atsauces uz dalībvalstīm nav nodalāmas no pārējā panta;
saglabāt Lēmuma 2019/1754 atcelto daļu sekas, it īpaši jebkādas 3. pantā piešķirtās atļaujas izmantošanu, ko pirms sprieduma pasludināšanas ir īstenojušas dalībvalstis, kuras šobrīd ir 1958. gada Lisabonas līguma puses, līdz saprātīgā termiņā, kam nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus no sprieduma pasludināšanas brīža, stāsies spēkā Eiropas Savienības Padomes lēmums;
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 218. panta 6. punkta un 293. panta 1. punkta, LES 13. panta 2. punktā paredzētā pilnvaru piešķiršanas principa, iestāžu līdzsvara principa un Komisijas iniciatīvas tiesību pārkāpums, jo apstrīdētais lēmums esot pieņemts bez Komisijas priekšlikuma.
Ar otro pamatu, pakārtoti, tiek apgalvots LESD 2. panta 1. punkta un 207. panta pārkāpums un pamatojuma neesamība, jo Padome esot pārsniegusi savas pilnvaras, piešķirot atļauju, kas ir vispārīga, pastāvīga un neesot pienācīgi pamatota.
____________
1 OV 2019, L 271, 12. lpp.