Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 15. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – Prokuratura Rejonowa Warszawa – Wola w Warszawie/DT

(Lieta C-750/19)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Prokuratura Rejonowa Warszawa – Wola w Warszawie

Atbildētājs: DT

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar minētā Līguma 2. pantu un tajā izpausto tiesiskuma vērtību, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 1 6. panta 1. un 2. punkts, tos aplūkojot kopsakarā ar minētās direktīvas 22. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka prasības par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tostarp tiesu varas neatkarību, un no nevainīguma prezumpcijas izrietošās prasības ir pārkāptas, ja tiesvedība, tāda kā kriminālprocess pret Nodokļu kriminālkodeksa 62. panta 2. punktā paredzētā un citu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā apsūdzēto personu, ir organizēta tādējādi, ka:

– iztiesāšanas sastāvā ietilpst tiesnesis (JM), kas ar Minister Sprawiedliwości (tieslietu ministrs) vienpersoniski pieņemto lēmumu ir norīkots darbā no par vienu līmeni zemāk hierarhijā esošās tiesas, turklāt nav zināmi kritēriji, pēc kuriem vadījās tieslietu ministrs, norīkojot šo tiesnesi, savukārt valsts tiesībās nav paredzēta šāda lēmuma kontrole tiesā un tieslietu ministram ir ļauts jebkurā brīdī atsaukt tiesneša norīkojumu?

2)    Vai pirmajā jautājumā minētās prasības ir pārkāptas, ja attiecībā uz nolēmumu, kas pieņemts tādā tiesvedībā kā pirmajā jautājumā aprakstītā, pusēm ir tiesības izmantot ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekli tādā tiesā kā Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa), kuras nolēmumi saskaņā ar valsts tiesībām nav pārsūdzami, un saskaņā ar valsts tiesībām šīs tiesas struktūrvienības (palātas), kuras kompetencē ir izskatīt tiesību aizsardzības līdzekli, priekšsēdētājam ir noteikts pienākums iedalīt lietas atbilstoši šīs palātas tiesnešu sarakstam alfabētiskā secībā, skaidri aizliedzot izlaist jebkuru tiesnesi, un lietu iedalīšanā piedalās arī persona, kas iecelta amatā pēc tādas koleģiālās institūcijas priekšlikuma kā Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tiesu padome), kuras sastāvs tiek veidots tādējādi, ka tās locekļi ir tiesneši:

a) kurus ievēlē parlamenta palāta, kas balso kopumā par kandidātu sarakstu, kuru parlamenta komisija iepriekš ir sagatavojusi no parlamenta frakciju vai šīs palātas institūcijas izvirzītajiem kandidātiem, pamatojoties uz tiesnešu vai pilsoņu grupu priekšlikumiem, – no kā izriet, ka ievēlēšanas procedūras gaitā kandidātus trīs reizes atbalsta politiķi;

b) kuriem šajā institūcijā ir vairākums, kas ir pietiekams, lai pieņemtu lēmumu, ar ko tiek iesniegti priekšlikumi par iecelšanu tiesnešu amatos, un citus saistošus lēmumus, kas paredzēti valsts tiesībās?

3)    Kādas sekas no Eiropas Savienības tiesību, tostarp pirmajā jautājumā minēto normu un prasību, skatpunkta ir tiesas nolēmumam, kas pieņemts tiesvedībā, kura ir organizēta pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā, un tiesas nolēmumam, kas pieņemts tiesvedībā Augstākajā tiesā, ja tā pieņemšanā piedalās persona, par kuru ir runa otrajā jautājumā?

4)    Vai atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām, tostarp pirmajā jautājumā minētajām normām, trešajā jautājumā minēto nolēmumu sekas ir atkarīgas no tā, vai konkrētā tiesa ir lēmusi par labu vai par sliktu apsūdzētajam?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.).