CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 29. novembrī

Lieta F‑52/06

Mike Pimlott

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Eiropola darbinieka darba līguma pagarināšana – Eiropola Personāla reglamenta 6. pants – Darbinieku darba līgumu maksimālais ilgums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), kura pamatota ar K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, 40. panta 3. punktu un Eiropola Personāla reglamenta 93. panta 1. punktu un ar ko Pimlott lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropola 2006. gada 25. janvāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība, un, otrkārt, piespriest Eiropolam pagarināt viņa darba līgumu uz četriem gadiem, sākot no 2006. gada 1. janvāra

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens

(Eiropola konvencijas 40. panta 3. punkts; Eiropola Personāla reglamenta 92. panta 2. punkts un 93. panta 1. punkts)

2.      Kopienu tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās

(Eiropola Personāla reglamenta 6. pants)

1.      Akti vai lēmumi, par kuriem var iesniegt prasību tos atcelt, ir vienīgi pasākumi ar juridiski saistošu iedarbību, kas var tieši un tūlītēji ietekmēt prasītāja intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli. Tas nav attiecināms uz Eiropola vēstuli, kurā ir tikai pausts administrācijas nodoms izskatīt lūgumu pagarināt darbinieka darba līgumu, bet šajā stadijā nav vēl pieņemts nekāds lēmums. Vienkāršs nākotnē īstenojama nodoma izklāsts nevar ietekmēt prasītāja tiesības un pienākumus, mainot viņa tiesisko stāvokli. Turpretim administrācijas vēstule, ar ko darbiniekam tiek darīts zināms tās lēmums piedāvāt viņam pagarināt darba līgumu uz noteiktu laiku, kas izslēdz iespēju pagarināt šo līgumu uz ilgāku laika posmu, ir uzskatāma par darbiniekam nelabvēlīgu aktu, par ko viņš, negaidot līguma parakstīšanu, var iesniegt administratīvu sūdzību atbilstoši Eiropola Personāla reglamenta 92. panta 2. punktā un 93. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(skat. 48., 50., 52. un 53. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 21. oktobris, 269/84 un 292/84 Fabbro u.c./Komisija, Recueil, 2983. lpp., 10. un 11. punkts; 1987. gada 21. janvāris, 204/85 Stroghili/Revīzijas palāta, Recueil, 389. lpp., 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 26. septembris, T‑319/00 Borremans u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑905. lpp., 30.–33. punkts; 2005. gada 7. septembris, T‑358/03 Krahl/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑215. un II‑993. lpp., 38. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 13. decembris, F‑47/06 Aimi u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑165. un II‑A‑1‑639. lpp., 58. punkts.

2.       Kopienu tiesību normu vienveidīgas piemērošanas un tādējādi arī interpretācijas nepieciešamība nepieļauj, ka teksts tiek aplūkots izolēti vienā valodas versijā; tiek prasīts, lai tas tiktu interpretēts atbilstoši tā autora patiesajai gribai, kā arī mērķim, it īpaši ņemot vērā visas šī teksta Kopienu valodu versijas. Tā kā atsevišķi vienas tiesību normas tulkojumi no oriģinālvalodas atšķiras no tulkojumiem citās valodās, tos vienus pašus nevar pretnostatīt citām valodu versijām.

Atbilstoši šim principam Eiropola Personāla reglamenta 6. pants 2001. gada marta redakcijā ir interpretējams tādējādi, ka maksimālais darba līguma laiks ir seši gadi (otrais ievilkums) vai astoņi gadi (trešais ievilkums), ieskaitot pirmā darba līguma ilgumu.

(skat. 61.–63. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1969. gada 12. novembris, 29/69 Stauder, Recueil, 419. lpp., 3. punkts; 1979. gada 12. jūlijs, 9/79 Koschniske, Recueil, 2717. lpp., 6. punkts; 1997. gada 17. jūlijs, C‑219/95 P Ferriere Nord/Komisija, Recueil, I‑4411. lpp., 15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 29. septembris, T‑68/97 Neumann un Neumann‑Schölles/Komisija, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑1005. lpp., 79. punkts