Lieta C‑470/12

Pohotovosť s. r. o.

pret

Miroslav Vašuta

(Okresný súd Svidník lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patēriņa kredīta līgums – Negodīgi noteikumi – Direktīva 93/13/EK – Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde – Pieteikums par iestāšanos izpildes procedūrā – Patērētāju tiesību aizsardzības apvienība – Valsts tiesību akti, kuri nepieļauj šādu iestāšanos – Dalībvalstu procesuālā autonomija

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums

1.        Tiesvedība – Mutvārdu process – Atsākšana – Pienākums atkārtoti sākt mutvārdu procesu, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta secinājumos izvirzītiem tiesību jautājumiem – Neesamība – Lūgums uzklausīt personu, kas nav pamatlietas puse – Nepieļaujamība

(LESD 252. panta otrā daļa un 267. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants un 97. panta 1. punkts)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesu kompetence – Apjoms – Apelācijas sūdzība par lēmumu lūgt prejudiciālu nolēmumu – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu uzturēšana spēkā, grozīšana vai atsaukšana – Iesniedzējtiesas vērtējums

(LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 100. pants)

3.        Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Prasība par galīga šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi – Izpildes tiesas pienākums novērtēt šķīrējklauzulas ļaunprātīgo raksturu – Piemērojamība

(Padomes Direktīvas 93/13 6. un 7. pants)

4.        Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Negodīgu noteikumu izmantošanas izbeigšanai paredzētie līdzekļi – Valsts tiesiskais regulējums, kas neļauj patērētāju aizsardzības apvienībai iestāties lietā galīga šķīrējtiesas nolēmuma izpildes procedūrā konkrēta patērētāja atbalstam – Pieļaujamība – Ierobežojumi – Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana – Piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. un 47. pants; Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts, 7. panta 1. un 2. punkts un 8. pants)

5.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Valsts tiesību interpretācija – Izslēgšana

(LESD 267. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 21.–23. punktu)

2.        No LESD 267. panta formulējuma un sistēmas vienlaicīgi izriet, ka prejudiciālā nolēmuma procedūras priekšnoteikums ir strīda faktiskā izskatīšana valstu tiesās, kā ietvaros tām ir jāpieņem nolēmums, kurā var tikt ņemts vērā prejudiciālais spriedums Ja iesniedzējtiesa norāda Tiesai, ka tajā iesniegtā lieta vēl arvien tiek izskatīta, šāda iesniedzējtiesas norāde ir saistoša Tiesai un pamatlietas puses principā to nevar apšaubīt.

Turklāt, ja iesniedzējtiesas lēmums ir ticis pārsūdzēts, saskaņā ar LESD 267. pantu vērtējums par prejudiciālā jautājuma nozīmīgumu un nepieciešamību principā ir tikai tiesas, kura izdod lēmumu uzdot prejudiciālus jautājumus, atbildībā, izņemot ierobežoto pārbaudi, ko veic Tiesa. Tā iesniedzējtiesai ir jāizdara secinājumi no iespējamā apelācijas sprieduma par lēmumu uzdot prejudiciālus jautājumus un, konkrētāk, jāsecina, ka tās lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir vai nu jāuztur spēkā, vai jāgroza, vai jāatsauc. No tā izriet, ka Tiesai arī tiesiskās skaidrības un noteiktības interesēs ir jāņem vērā rīkojums par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kam jārada sekas, ja to izdevusī tiesa rīkojumu nav atsaukusi vai grozīja, tā kā tikai šī tiesa var lemt par šādu atsaukumu vai grozījumu. Tikai ja apelācijas tiesa nolemtu atbilstīgi piemērojamajām valsts procesuālajām normām atcelt iesniedzējtiesas atteikumu ņemt vērā prasītājas pamatlietā atteikšanos no prasības un liktu atsaukt šīs tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa varētu ņemt vērā apelācijas tiesas nolēmuma sekas, eventuāli svītrojot lietu no Tiesas reģistra, pirms tam, ja nepieciešams, saņemot iesniedzējtiesas apsvērumus šajā jautājumā.

(sal. ar 28., 30.–33. punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 39.–42. punktu)

4.        Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, it īpaši šīs direktīvas 6. panta 1. punkts, 7. panta 1. punkts un 8. pants, aplūkojot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kuru piemērojot, patērētāju tiesību aizsardzības apvienība nevar iestāties lietā konkrēta patērētāja atbalstam galīga arbitrāžas sprieduma izpildes procedūrā, kas vērsta pret šo patērētāju.

Ne Direktīvā 93/13, ne tai sekojošajās direktīvās, kuras papildina patērētāju aizsardzības regulējumu, nav normas, kura regulētu lomu, kāda varētu tikt piešķirta vai kādu būtu jāpiešķir patērētāju aizsardzības apvienībām individuālos strīdos, kuros iesaistīts patērētājs. Tā Direktīva 93/13 neregulē, vai šādām apvienībām būtu jābūt tiesībām iestāties lietā patērētāju atbalstam šādos individuālos strīdos. No tā izriet, ka, tā kā nav Savienības regulējuma par patērētāju tiesību aizsardzības apvienību iespēju iestāties individuālās lietās, kurās ir iesaistīti prasītāji, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir jānosaka šādas normas atbilstīgi procesuālās autonomijas principam, tomēr ar nosacījumu, ka tās nav mazāk labvēlīgas nekā normas, kuras regulē līdzīgas situācijas, kurās piemēro iekšējās tiesības (līdzvērtības princips), ne arī nepadara par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas Savienības tiesībās (efektivitātes princips).

Tā kā Direktīvā 93/13 nav normas, kura paredzētu tiesības patērētāju tiesību aizsardzības apvienībām iestāties lietā individuālos strīdos, kas vērsti pret patērētājiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pants, kurā ir paredzēts, ka Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, vien neliek interpretēt šo direktīvu šādu tiesību atzīšanai.

Turklāt, ciktāl pašā Direktīvā 93/13 strīdos starp pārdevēju un patērētāju ir paredzēta šādus strīdus izskatošās tiesas pozitīva iejaukšanās, katrā ziņā nebūtu jāuzskata, ka atteikums atļaut iestāties lietā apvienībai konkrēta patērētāja atbalstam ir šajā pantā garantēto šī patērētāja vai šīs apvienības tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, pārkāpums.

(sal. ar 45., 46., 52.–54. un 57. punktu, un rezolutīvo daļu)

5.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. un 60. punktu)