CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 30. jūnijā

Lieta F‑88/10

Marc Van Asbroeck

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Lēmums par klasificēšanu starppakāpē – Pārskatīšanas lūgums – Būtisks jauns fakts – Neesamība – Acīmredzami nepieņemama prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru M. Van Asbroeck prasa pamatā, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir atteikts viņu atkārtoti klasificēt ar atpakaļejošu spēku kopš 2004. gada 1. maija starppakāpes D*4 8. līmenī un atjaunot viņa karjeru, un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt finansiālo kaitējumu, kas viņam esot nodarīts

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atsākšana – Nosacījums – Jauns un būtisks fakts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

Lēmums, ko tā adresāts nav apstrīdējis paredzētajā termiņā, iegūst galīgu spēku. Tomēr pieteikuma pārskatīt agrāku lēmumu, kas ir stājies spēkā, iesniegšanu var pamatot ar jaunu un būtisku faktu pastāvēšanu. Pieteikums, kas ir iesniegts par lēmumu, ar kuru ir atteikts veikt lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu, būtu jāatzīst par pieņemamu, ja šķiet, ka pieteikums faktiski ir pamatots ar jauniem un būtiskiem faktiem. Turpretim, ja šķiet, ka pieteikums nav pamatots ar šādiem faktiem, prasība par lēmumu, ar kuru ir atteikta vēlamā pārskatīšana, ir jānoraida kā nepieņemama.

Ierēdnis, kurš Civildienesta noteikumos paredzētajā termiņā nav apstrīdējis lēmumu par klasificēšanu starppakāpē, nevar likumīgi iesniegt pārskatīšanas pieteikumu, pamatojoties tikai uz to, ka tikai pēc viņa paziņojuma par algu saņemšanas viņam bija iespējams pirmo reizi konstatēt Komisijas lēmuma par kompensējošas piemaksas ierēdņu, kuri ir mainījuši pakāpi pirms 2004. gada 1. maija, darba samaksai ieviešanas nelikumības sekas. Tomēr, pat pieņemot, ka šis lēmums būtu nelikumīgs, šis apstāklis nevarētu tikt uzskatīts par jaunu un būtisku faktu, ar ko varētu tikt pamatota lēmuma par klasificēšanu starppakāpē pārskatīšana, jo attiecīgajā lēmumā ir noteikti tikai pakāpju maiņas kompensācijas aprēķināšanas noteikumi. Turklāt jauns un būtisks fakts nevar būt arī tas, ka iestāde, kas nav ierēdņa darba devēja, ir pieņēmusi lēmumu pārklasificēt atsevišķus ierēdņus, jo šis lēmums tieši neattiecas uz attiecīgo ierēdni.

(skat. 43.–47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 26. septembris, 231/84 Valentini/Komisija, 14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 7. februāris, T‑186/98 Inpesca/Komisija, 47. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra; 2009. gada 16. septembris, T‑271/08 P Boudova u.c./Komisija, 48. punkts.