Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. jūnijā iesniedza Vänersborgs tingsrätt, mark- och miljödomstolen (Zviedrija) – Naturskyddsföreningen i Härryda, Göteborgs Ornitologiska Förening
(Lieta C-474/19)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Vänersborgs tingsrätt, mark- och miljödomstolen
Pamatlietas puses
Prasītājas: Naturskyddsföreningen i Härryda, Göteborgs Ornitologiska Förening
Atbildētāja: Länsstyrelsen i Västra Götalands län, U.T.B.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību 1 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta valsts prakse, saskaņā ar kuru aizliegums attiecas tikai uz tām sugām, kas ir uzskaitītas Direktīvas 2009/147 1. pielikumā vai ir pakļautas noteiktam riskam, vai ilgtermiņā cieš no populācijas samazināšanās?
Vai Direktīvas 2009/147 5. panta a) līdz d) apakšpunktā, kā arī Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 2 12. panta a) līdz c) apakšpunktā ietvertie vārdi “apzināta nonāvēšana/traucēšana/iznīcināšana” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta valsts prakse, saskaņā ar kuru, ja pasākumu mērķis acīmredzami nav sugas nonāvēšana vai traucēšana (piemēram, mežsaimniecības pasākumi vai zemes attīstīšana), ir jāpastāv riskam, ka pasākumi apdraudēs sugas aizsardzības statusu, lai pasākumiem piemērotu aizliegumu?
Ja atbilde uz kādu no otrā jautājuma daļām ir tāda, ka ir jāizvērtē kaitējums kādā līmenī, kas nav individuālais līmenis, lai varētu piemērot šo aizliegumu, vai ir jāveic novērtējums par kādu no šādiem līmeņiem vai kādā no šiem līmeņiem:
a. konkrēta ģeogrāfiski ierobežota populācijas daļa saskaņā ar a) apakšpunktu, piemēram, reģiona, dalībvalsts vai Eiropas Savienības robežās;
b. attiecīgā lokālā populācija (bioloģiski izolēta no citām sugas populācijām);
c. attiecīgā metapopulācija;
d. visa sugas populācija attiecīgajā sugas bioģeogrāfiskā reģiona daļā?
Vai jēdziens “noplicināšana vai iznīcināšana” attiecībā uz Direktīvas 92/43 12. panta d) punktā minēto dzīvnieku vairošanās areālu ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek izslēgta valsts prakse, kas nozīmē, ka, neraugoties uz piesardzības pasākumiem, attiecīgās sugas dzīvotnes nepārtraukta ekoloģiskā funkcionalitāte (continuous ecological functionality, CEF) tiek zaudēta kaitējuma, iznīcināšanas vai noplicināšanas dēļ (tieši vai netieši, individuāli vai kumulatīvi), un tādējādi aizliegums tiek piemērots tikai tad, ja attiecīgās sugas aizsardzības statuss kādā no 3. jautājumā minētajiem līmeņiem visticamāk pasliktināsies?
Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša, proti, lai varētu piemērot aizliegumu, tiek novērtēts cita līmeņa kaitējums, nevis tas, kas attiecas uz dzīvotni konkrētajā platībā, vai ir jāveic novērtējums par kādu no šādiem līmeņiem vai kādā no šiem līmeņiem:
a. konkrēta ģeogrāfiski ierobežota populācijas daļa saskaņā ar a) apakšpunktu, piemēram, reģiona, dalībvalsts vai Eiropas Savienības robežās;
b. attiecīgā lokālā populācija (bioloģiski izolēta no citām sugas populācijām);
c. attiecīgā metapopulācija;
d. visa sugas populācija attiecīgajā sugas bioģeogrāfiskā reģiona daļā?
2. un 4. jautājums, ko uzdeva mark- och miljödomstolen (Zemes un vides tiesa, Zviedrija), ietver jautājumu par to, vai direktīvu stingro aizsardzību vairs nepiemēro sugām, attiecībā uz kurām ir sasniegts direktīvas mērķis (labvēlīgs aizsardzības statuss).
____________
1 OV 2010, L 20, 7. lpp.
2 OV 1992, L 206, 7. lpp.