Language of document : ECLI:EU:F:2009:150

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2009. gada 10. novembrī

Lieta F‑71/08

N

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Mērķu noteikšana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pieņemamība – Pasākums, kas nav nelabvēlīgs

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko N lūdz cita starpā atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2007. gada 12. septembra lēmumu, ar kuru ir pieņemts viņa novērtējuma ziņojums attiecībā uz 2006. gadu, un Parlamenta priekšsēdētāja 2008. gada 22. maija lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par minēto lēmumu

Nolēmums Atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2007. gada 12. septembra lēmumu, ar kuru ir pieņemts prasītāja galīgais novērtējuma ziņojums attiecībā uz laikposmu no 2006. gada 16. augusta līdz 2006. gada 31. decembrim. Prasības pieteikumu pārējā daļā noraidīt. Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu – Ierēdnis, kas pārcelts darbā citā iestādē – Minētā ziņojuma neņemšana vērā no šīs citas iestādes puses

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums darīt zināmu attiecīgajam ierēdnim dokumentu, kurā ir ietverti viņa dienesta mērķi

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Ierēdņa novērtējuma ziņojums, neatkarīgi no tā lietderības nākotnē, ir rakstveida un oficiāls pierādījums par ierēdņa veiktā darba kvalitāti. Šāds novērtējums nav vienkāršs konkrētajā laikposmā veikto pienākumu apraksts, bet tas ietver arī īpašību, ko novērtējamā persona ir parādījusi, veicot savu profesionālo darbību, vērtējumu. Tādēļ katram ierēdnim ir tiesības uz to, ka viņa darbs tiek oficiāli atzīts, pamatojoties uz pareizi un taisnīgi sagatavotu novērtējumu. Līdz ar to atbilstoši tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ierēdnim katrā ziņā ir tiesības sagaidīt, ka tiek atzītas viņa tiesības apstrīdēt par viņu sagatavoto novērtējuma ziņojumu tā satura dēļ vai tādēļ, ka tas nav sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām normām.

Tādējādi ierēdņa pārcelšana darbā no vienas iestādes uz citu iestādi, tas, ka otrā iestāde neņem vērā pirmās iestādes sagatavotos novērtējuma ziņojumus, un ierēdņa paaugstināšana amatā otrajā iestādē nevar izraisīt, ka ierēdnis zaudē interesi celt prasību par galīgo novērtējuma ziņojumu, kuru ir sagatavojusi pirmā no šīm iestādēm.

(skat. 33. un 34. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija, Krājums, I‑10701. lpp., 44. un 45. punkts.

2.      No Parlamenta pieņemto Vispārīgo noteikumu Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanai 10.–12. panta izriet, ka šai iestādei, veicot novērtēšanu, ir jānosūta katram tās ierēdnim vai darbiniekam dokuments, kurā ir precizēti mērķi, kas nākamajam gadam ir izvirzīti viņa direkcijai, nodaļai vai dienestam. Šis dokuments ir būtisks elements, novērtējot nākamajā gadā paveicamos ierēdņa vai darbinieka darbus un sagatavojot viņa novērtējuma ziņojumu. Turklāt, ja ierēdnis vai darbinieks novērtēšanas laikā to prasa, administrācijai ir jāsagatavo dokuments, kurā ir precizēti tieši viņam izvirzītie mērķi.

Lai arī šajos noteikumos skaidri nav regulēta ierēdņa pirmā iecelšana amatā vai citas iestādes ierēdņa pārcelšana gada laikā uz Parlamentu, tos nevar interpretēt tādējādi, ka Parlamentam nav pienākuma darīt šim ierēdnim zināmu dokumentu, kurā ir noteikti viņa dienesta mērķi, kuru īstenošanā šim ierēdnim ir jāpiedalās. Šāds katras nodaļas vai dienesta dokuments, neatkarīgi no katra ierēdņa vai darbinieka novērtējuma ziņojuma sagatavošanas procedūras, ir uzskatāms arī par atsauci, novērtējot ierēdņa vai darbinieka pakalpojumus un sagatavojot novērtējuma ziņojumu. Interpretējot šos noteikumus jebkādi citādi, netiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, jo citas interpretācijas rezultātā, nosakot mērķus atkarībā no datuma, kad ierēdņi vai darbinieki ir sākuši strādāt Parlamentā, pret viņiem tiktu piemērota dažāda attieksme, kas nebūtu samērīga salīdzinājumā ar situāciju atšķirību, kāda izriet no šāda kritērija. Turklāt mērķu noteikšana ir a fortiori būtiska jauna ierēdņa gadījumā, viņam sākot darbu nodaļā vai dienestā, kurā ir pēc iespējas ātrāk jāintegrējas.

(skat. 51., 52., 54. un 55. punktu)