Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 20. novembrī Vienotā noregulējuma valde iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-411/17 Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta C-621/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (pārstāvji: K.-Ph. Wojcik, H. Ehlers, P.A. Messina un J. Kerlin, kā arī H.-G. Kamann, F. Louis, P. Gey, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Landesbank Baden-Württemberg, Eiropas Komisija

Prasījumi

Vienotās noregulējuma valdes prasījumi ir šādi:

1.    atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-411/17 lietā T-411/17 Landesbank Baden-Württemberg/VNV (EU:T:2020:435);

2.    noraidīt prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu;

3.    piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana un VNV tiesību uz taisnīgu tiesu neievērošana

Pirmkārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka pierādījumi, kurus VNV sava lēmuma par aprēķinu attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05) autentiskuma pienācīgas pierādīšanas nolūkā sniedza tiesas sēdē, ir nepieņemami, un līdz ar to secinādama, ka nav pienācīgi pierādīts VNV autentiskums, esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi sava Reglamenta 85. panta 3. punktu. Pirmkārt, VNV šajā ziņā apgalvo, ka bija pamatoti tiesas sēdē sniegt pierādījumus minētā lēmuma autentiskuma pienācīgas pierādīšanas nolūkā, jo jautājums par autentiskuma pierādījuma trūkumu pirms tam neesot ticis aplūkots nedz rakstveida procesā, nedz Vispārējās tiesas procesa organizatoriskajos pasākumos vai pierādījumu savākšanas pasākumos. Otrkārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa, ignorēdama šos pierādījumus un konstatēdama, ka šie pierādījumi – pat ja tie būtu pieņemami – ir nepamatoti, esot sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus. Papildus tam Vispārējā tiesa, konstatēdama, ka pierādījumi katrā ziņā neietver informāciju, kas dotu iespēju konstatēt nesaraujamu saikni starp pavadzīmi, kuru pašrocīgi parakstījusi VNV priekšsēdētāja, un strīdīgā lēmuma pielikumu, esot ignorējusi pavadzīmes numuru, kas norāda uz nesaraujamo saikni starp pavadzīmi un elektronisko dokumentu, kurā ietverts strīdīgais lēmums un tā pielikums. Treškārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo pirms tiesas sēdes jautājumu par autentiskuma pienācīga pierādījuma trūkumu neesot izvirzījusi, neesot piekritusi VNV ierosinājumam par papildu pierādījumu sniegšanu un nevienā brīdī neesot norādījusi VNV, ka iesniegtos pierādījumus uzskata par nepietiekamiem.

Otrais apelācijas pamats: LESD 296. panta un Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums

Otrkārt, VNV arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa, konstatēdama, ka Deleģētās regulas (ES) 2015/63 1 4.–7. un 9. pantā un I pielikumā paredzētā aprēķināšanas metode ir nepārredzama un ka tādēļ strīdīgais lēmums automātiski nav uzskatāms par pienācīgi pamatotu, jo Landesbank Baden-Württemberg nespēj pilnīgi pārbaudīt aprēķina pareizību, esot pārspīlējusi LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta prasības. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējai tiesai nav izdevies izskaidrot šo prasību saderību ar LESD 339. pantā noteikto pienākumu neizpaust informāciju, kas strīdīgajā lēmumā pat neesot pieminēts, kā arī ar citiem Savienības tiesību principiem. Deleģētajā regulā esot izveidots samērīgs līdzsvars starp pārredzamības principu, dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu un citiem ar šo regulu sasniedzamajiem mērķiem, it īpaši – sasniegt konkrētu vienotā noregulējuma fonda finansēšanai paredzēto iemaksu mērķapjomu un taisnīgi un samērīgi ieturēt iemaksas no visām attiecīgajām kredītiestādēm un finanšu iestādēm. VNV strīdīgā lēmuma pamatojumā esot pienācīgi ievērojusi šo tiesisko regulējumu.

____________

1 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).