CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 15. decembrī

Lieta F‑66/09

Roberta Saracco

pret

Eiropas Centrālo banku

Civildienests – ECB personāls – Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ – Maksimālais ilgums – Pagarinājuma atteikums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 36. panta 2. punktu un ar kuru R. Saracco būtībā lūdz atcelt ECB 2008. gada 14. oktobra lēmumu, ar kuru viņai tika atteikts piešķirt atvaļinājuma personīgu iemeslu dēļ, ko viņa līdz tam izmantoja, pagarinājumu līdz 2009. gada 31. oktobrim

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Prasība – Priekšmets

(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 42. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atvaļinājums personīgu iemeslu dēļ – Maksimālais ilgums

(Eiropas Centrālās bankas reglamenta 11. panta 2. punkts; Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 30. pants; Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamie noteikumi)

3.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā

4.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Vispārējie nosacījumi mobilitātes jomā – Piemērošanas joma – Darbinieki atvaļinājumā personīgu iemeslu dēļ – Iekļaušana

(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 30. pants; Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 5. panta 12. punkts)

5.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atvaļinājums personīgu iemeslu dēļ – Maksimālais ilgums – Novērtēšana – Laikposma ieskaitīšana pirms vispārējo nosacījumu mobilitātes jomā stāšanās spēkā – Pieļaujamība

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Apjoms – Pienākuma ievērošana no Eiropas Centrālās bankas puses

1.      Savienības tiesai nav jāsniedz paziņojumi par tiesībām, veicot tiesiskuma kontroli, pamatojoties ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 42. pantu.

(skat. 39. punktu)

2.      Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 11. panta 2. punktu, Eiropas Centrālās bankas Padome ir kompetenta pieņemt tās personāla locekļiem saistošas organizatoriskās normas, tostarp darba attiecību starp Banku un tās personālu jomā.

Turklāt neviena Personāla nodarbināšanas kārtības, ne arī Darbiniekiem piemērojamo noteikumu norma nav pretrunā tam, lai tiktu ierobežots iepriekš minētās nodarbināšanas kārtības 30. pantā paredzētā atvaļinājuma personīgu iemeslu dēļ ilgums. Vēl Bankas Padome var likumīgi paredzēt normu, kas ierobežo neapmaksāta atvaļinājuma ilgumu, ilgākais līdz trīs gadiem, gadījumā, ja atvaļinājumu piešķir personāla loceklim, kurš vēlas strādāt citā organizācijā, pat ja šādas normas sekas var būt atvaļinājuma personīgu iemeslu dēļ, kuru izmanto personāla locekļi, ilguma ierobežošana, pamatojoties uz nodarbināšanas kārtības 30. pantu.

(skat. 62., 65., 66. un 82. punktu)

3.      Materiālās tiesību normas ir jāinterpretē tā, ka tās uz situācijām, kas radušās pirms to stāšanās spēkā, attiecas tikai tad, ja no to redakcijas, mērķiem vai struktūras skaidri izriet, ka tām ir jāpiešķir šāda iedarbība.

Tomēr jauna tiesību norma, tostarp materiālā tiesību norma, ir tūlītēji piemērojama arī attiecībā uz situācijas, kas radusies pirms šīs normas spēkā stāšanās, turpmākajām sekām.

Šajā ziņā attiecībā uz aktu, ar ko nosaka maksimālo neapmaksāta atvaļinājuma ilgumu, atbilstoši jaunu tiesību normu tūlītējai iedarbībai un tad, ja nav minēts datums, pirms kura atvaļinājuma laikposmus nevar ņemt vērā, šāda akta normām ir tūlītēja iedarbība arī attiecībā uz tādas situācijas turpmākajām sekām, kas radusies pirms šo normu spēkā stāšanās. Tas tā ir tādu neapmaksāta atvaļinājuma laikposmu gadījumā, kuri ir pavadīti pirms iepriekš minēto normu spēkā stāšanās.

(skat. 75.–77. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2002. gada 29. janvāris, C‑162/00 Pokrzeptowicz‑Meyer, Recueil, I‑1049. lpp., 49. un 50. punkts.

4.      Ar Eiropas Centrālās bankas vispārējiem nosacījumiem mobilitātes jomā ir noteikta tiesiskā kārtība, kas ir piemērojama Bankas personāla locekļiem “ārējās mobilitātes” statusā. Tajos ir noteikts, ka šis statuss tostarp ietver tādu personu situāciju, kurām ir piešķirts neapmaksāts atvaļinājums, lai tām ļautu strādāt citās organizācijās.

Tomēr apstāklis, ka šim neapmaksātajam atvaļinājumam ir piemērojams Bankas personāla nodarbināšanas kārtības 30. pants, kā arī Bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 5. panta 12. punkts un ka līdz ar to tas ir atvaļinājums personīgu iemeslu dēļ, pats par sevi nenozīmē, ka šī atvaļinājuma izmantotājs ir izslēgts no iepriekš minēto vispārējo nosacījumu mobilitātes jomā Bankā piemērošanas jomas.

(skat. 79. un 81. punktu)

5.      Tas, ka Eiropas Centrālā banka ieskaita atvaļinājuma personīgu iemeslu dēļ, kuru ir izmantojis viens no tās personāla locekļiem, laikposmu pirms vispārējo nosacījumu mobilitātes jomā Bankā spēkā stāšanās, lai novērtētu, vai ir sasniegts maksimālais laikposms, ko var piemērot neapmaksātam atvaļinājumam personīgu iemeslu dēļ, neietekmē jau izveidojušos situāciju vai iegūtās tiesības, jo, pirmkārt, ieinteresētā persona varēja līdz galam izmantot tai piešķirto atvaļinājumu personīgu iemeslu dēļ, otrkārt, ar iepriekš minētajiem vispārējiem nosacījumiem netiek noteiktas personāla locekļu tiesības, sākot no to spēkā stāšanās, izmantot trīs gadu ilgu neapmaksātu atvaļinājumu, tajos vienīgi ir paredzēts šāda atvaļinājuma maksimālais ilgums, attiecībā uz kuru – jo tekstā nav precizējumu attiecībā uz šo jautājumu – ir jāpieņem, ka tas nav piemērojams vienīgi nepamaksāta atvaļinājuma pieprasījumiem, kuri tiktu iesniegti pēc iepriekš minēto vispārējo nosacījumu spēkā stāšanās, treškārt, ieinteresētajai personai saskaņā ar normatīvu aktu vai administrācijas lēmumu nebija tiesību saņemt vairāk nekā trīs gadu ilgu neapmaksātu atvaļinājumu, ceturtkārt, nav pierādīts un pat ne apgalvots, ka tiktu ietekmētas no tiesībām uz atvaļinājumu neatkarīgas iegūtās tiesības.

(skat. 89.–91., 93. un 95. punktu)

6.      Pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses jēdziens atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kurš ar Civildienesta noteikumiem izveidots attiecībās starp publisku iestādi un publiskā dienesta darbiniekiem. Šis līdzsvars nozīmē, ka gadījumā, ja iestāde lemj par ierēdņa situāciju, tā ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un ka tādējādi tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.

Iestādēm uzliktais pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kad tās attiecībā uz vienu no saviem ierēdņiem pieņem nelabvēlīgu aktu, ir jāievēro arī Eiropas Centrālajai bankai, kad tā pieņem šāda veida aktu attiecībā uz kādu no tās personāla locekļiem.

(skat. 106. un 107. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, Recueil, 1677. lpp., 22. punkts; 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts.