CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 30. novembrī

Lieta F‑86/08

Dietrich Voslamber

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Kopējā veselības apdrošināšanas sistēma – Bijušā ierēdņa laulātais – Ierobežota kompetence – Veselības apdrošināšanas noteikumu 13. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Voslamber lūdz tostarp atcelt Komisijas 2008. gada 9. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums piešķirt viņa laulātajai primāro veselības apdrošināšanu atbilstoši Eiropas Kopienu iestāžu Kopējai veselības apdrošināšanas sistēmai

Nolēmums Prasību noraidīt. Saskaņā ar Reglamenta 94. panta a) punktu iesniegtos Komisijas prasījumus noraidīt. Komisija atlīdzina savus un divas trešdaļas no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Norāde uz pielikumu kopumu – Nepieņemamība

(Tiesas statūti, 21. pants; Civildienesta tiesas Reglaments, 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Iestādes iekšējā direktīva – Tiesiskās sekas – Ierobežojumi

(Veselības apdrošināšanas noteikumi, 13. pants)

3.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Ierēdņa laulātā primāra apdrošināšana Kopējā veselības apdrošināšanas sistēmā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumi, 72. pants; Veselības apdrošināšanas noteikumi, 13. pants)

1.      Saskaņā ar Tiesas statūtu 21. pantu un Civildienesta tiesas reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāmin izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šos pamatus un argumentus norāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs vajadzības gadījumā bez papildu informācijas varētu sagatavot savu atbildes rakstu un Civildienesta tiesa – lemt par prasību. Tiesiskās drošības un pareizas tiesvedības nodrošināšanai, lai prasība būtu pieņemama, ir vajadzīgs, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem tā balstīta, vismaz kopsavilkuma veidā, taču saskanīgi un saprotami izrietētu no paša prasības pieteikuma teksta. Lai arī prasības pieteikumu īpašos tā punktos var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienoto dokumentu izvilkumiem, tomēr vispārīga atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nekādi nevar izlīdzināt būtiskas tās juridiskās argumentācijas neesamību, kurai saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām ir jābūt prasības pieteikumā. Tāpat Civildienesta tiesai pielikumos nav jāmeklē un jāizvērtē pamati un argumenti, kurus tā varētu uzskatīt par prasības pamatu, jo pielikumiem ir tikai pierādīšanas funkcija un palīgfunkcija.

(skat. 37. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. decembris, T‑91/04 Just/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑395. un II‑1801. lpp., 35. punkts.

2.      Kopienu iestāžu pieņemtas iekšējas direktīvas nekādā gadījumā nevar radīt noteikumus, kas atšķiras no tiesību normu hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām – kā, piemēram, statūtiem un to īstenošanai pieņemtajiem noteikumiem – vai vispārīgajiem tiesību principiem. Tādējādi nevar pastāvēt ienākumu no profesionālās darbības jēdziena “administratīvās informācijas” nozīmē interpretācija, kas atšķiras no Ierēdņu veselības apdrošināšanas noteikumu 13. pantā ietvertās.

(skat. 53. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 35. un 36. punkts.

3.      2007. gada administratīvās informācijas par Eiropas Kopienu ierēdņu veselības apdrošināšanas noteikumu 13. panta piemērošanu 3. punktā, kurā precizēti nosacījumi minētā 13. panta piemērošanai, izņēmuma kārtā ir paredzēta primārā veselības apdrošināšana Eiropas Kopienu iestāžu Kopējā veselības apdrošināšanas sistēmā ierēdņa laulātajam, ja ievērots viens vai otrs no tajā minētajiem nosacījumiem: pirmajā nosacījumā ir ietverta prasība par to, ka laulātais nevar būt apdrošināts oficiālā veselības apdrošināšanas sistēmā; saskaņā ar otro nosacījumu iemaksām veselības apdrošināšanas sistēmā ir jāpārsniedz 20 % no apliekamajiem ienākumiem, ko attiecīgā persona guvusi no profesionālās darbības.

Iestāde pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, ja tā, izskatīdama ierēdņa lūgumu par viņa laulātā primāro veselības apdrošināšanu atbilstoši Kopējai veselības apdrošināšanas sistēmai, atsakās ņemt vērā ierēdņa laulātā vecuma pensiju kā ienākumus no profesionālās darbības, lai gan Eiropas Kopienu Ierēdņu kopējo veselības apdrošināšanas noteikumu 13. pantā skaidri ir minēts, ka vecuma pensija ir uzskatāma par ienākumiem no profesionālās darbības.

Tomēr ierēdnis lietderīgi nevar atsaukties uz pamatu, kas ir vērsts uz lēmuma atcelšanu, gadījumos, kad administrācijai nav nekādas rīcības brīvības un tai ir jārīkojas, kā tā to jau ir darījusi iepriekš. Tā Komisijai saskaņā ar Kopējo noteikumu 13. pantu ir jānoraida ierēdņa lūgums par viņa laulātā primāro veselības apdrošināšanu atbilstoši Kopējai veselības apdrošināšanas sistēmai, ja ierēdņa laulātais neatbilst nevienam no administratīvās informācijas 3. punktā izvirzītajiem nosacījumiem neatkarīgi no tā, kā ir ticis interpretēts šis otrais nosacījums.

(skat. 52., 54., 55., 60., 75. un 76. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 20. maijs, 432/85 Souna/Komisija, Recueil, 2229. lpp., 20. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 17. jūnijs, F‑97/07 De Fays/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 70. un 71. punkts.