Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 7. augustā BP iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-888/16 BP/FRA

(Lieta C-601/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BP (pārstāvis: E. Lazar, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to

atcelt institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (IPNL), 2016. gada 21. aprīļa lēmumu nepagarināt viņas darba līgumu;

piespriest samaksāt kompensāciju par mantisko un nemantisko kaitējumu, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējai, pirmkārt, prettiesiska lēmuma par līguma nepagarināšanu rezultātā un, otrkārt, prettiesiskas sprieduma lietā T-658/13 P izpildes dēļ;

piespriest kompensāciju par mantisko un nemantisko kaitējumu, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējai ar to, ka atbildētāja nav pieņēmusi atbilstošus noteikumus attiecībā uz novērtēšanu, pārkvalificēšanu un līgumu pagarināšanu, un ar to saistīto kaitējumu, kas izriet no šādu noteikumu neesamības;

nospriest, ka FRA Vērtējumu un klasifikācijas pamatnostādnes un FRA direktora lēmums 2009/13 par darba līgumu pagarināšanu ir prettiesiski, jo šos noteikumus ir pieņēmusi persona bez atbilstošas kompetences saskaņā ar prettiesisku procedūru;

īstenot savu neierobežoto kompetenci, lai nodrošinātu sava nolēmuma efektivitāti;

piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus atbilstoši Eiropas Centrālās bankas piemērotajai likmei, pieskaitot tai divus procentpunktus summai, kura, iespējams, tiks piešķirta, vai jebkādu citu procentu maksājumu, kuru Tiesa atzīst par taisnīgu un atbilstošu;

piespriest FRA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan pirmās instances tiesvedībā, gan apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu otrā pamata vērtējumā saistībā ar FRA noteikumu prettiesiskumu un ceturtā prasījuma vērtējumā saistībā ar pamatu par prettiesiskumu, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi atbilstoši LESD 277. pantam. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot nepareizi izvērtējusi faktus un pierādījumus, sagrozījusi skaidro pierādījumu jēgu, pieļāvusi tiesību kļūdu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa neesot spriedusi par trešo prasījumu un neesot īstenojusi savu neierobežoto kompetenci, kā tas tika lūgts piektajā prasījumā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi prasību aizsargāt tiesiskumu, kā noteikts LES 19. panta 1. punktā, un esot pārkāpusi LESD 268. pantu.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Vispārējās tiesas Reglamenta 35., 36., 64. un 65. pantu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sacīkstes principu; neesot izsniegusi FRA 2017. gada 25. septembra vēstuli un neesot paziņojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai par šo izsniegšanu; esot pārkāpusi atbildei pievienoto pierādījumu apstrādi un pārkāpusi noteikumus par pierādījumiem; kļūdaini noraidījusi OLAF ziņojumu apvienotajās lietās OF/2014/0192 un OF/2015/0167; esot pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam; esot pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu un pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības uz aizstāvību un principu par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas noteikts ES hartas 47. pantā, un neesot pienācīgi norādījusi pamatojumu.

Piektais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sava Reglamenta 134. un 135. pantu par tiesāšanās izdevumiem. Šajā ziņā Vispārēja tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

____________