Apelācija, ko 2007. gada 8. decembrī ierosinājusi Akzo Nobel Chemicals Ltd, Akcros Chemicals Ltd par 2007. gada 17. septembra Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) spriedumu lietā T-253/03 Akzo Nobel Chemicals Ltd un Akcros Chemicals Ltd/Eiropas Kopienu Komisija
(lieta C-550/07)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Akzo Nobel Chemicals Ltd, Akcros Chemicals Ltd (pārstāvji - C. Swaak, advocaat, M. Mollica un M. van der Woude, avocats)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Council of the Bars and Law Societies of the European Union, Algemene Raad van de Nederlandse Orde van Advocaten, Association européenne des juristes d'entreprise (AEJE), American Corporate Counsel Association (ACCA) - European Chapter, International Bar Association
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 17. septembra spriedumu lietā T-253/03 tiktāl, ciktāl ar to tiek noraidīts pieteikums par advokātu noslēpuma aizsardzību attiecībā uz saziņu ar Akzo Nobel uzņēmuma juristu;
Komisijas 2003. gada 8. maija noraidošo lēmumu atzīt par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts atgriezt elektroniskā pasta saraksti ar Akzo Nobel uzņēmuma juristu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Pirmās instances tiesā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz šajā apelācijas sūdzībā norādīto apelācijas pamatu.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Pirmās instances tiesa, noraidot attiecīgo pieteikumu, ir pārkāpusi Kopienu tiesības. It īpaši, stingri sekojot vienpusējai un burtiskai dažu sprieduma lietā
AM&S Europe/Komisija
1 punktu interpretācijai, Pirmās instances tiesa esot:
kļūdaini interpretējusi advokātu noslēpuma principu, kā tas ir izskaidrots spriedumā lietā AM&S, un tādējādi pārkāpusi vienlīdzības principu (B sadaļa);
katrā ziņā pārkāpusi vispārējo tiesību uz aizstāvību aizsardzības un tiesiskās drošības principu, jo tā advokātu noslēpumu nav interpretējusi, ņemot vērā būtisko tiesiskās vides attīstību (C sadaļa);
pārkāpusi vismaz EKL 5. pantu (kompetences sadalījuma princips) un valsts tiesvedību autonomijas principu (D sadaļa).
____________1 - 1982. gada 18. maija spriedums lietā 155/79, Recueil, 1575. lpp.