Language of document : ECLI:EU:F:2012:179

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2012. gada 11. decembrī

Lieta F‑112/10

Cornelia Trentea

pret

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)

Civildienests – FRA personāls – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Kandidatūras noraidīšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar 106.a pantu, un ar kuru C. Trentea lūdz Civildienesta tiesu, pirmkārt, atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk tekstā – “FRA” vai “aģentūra”) lēmumus par viņas kandidatūras uz administratīvās sekretāres amatu noraidīšanu un par cita kandidāta pieņemšanu darbā šajā amatā un, otrkārt, piespriest FRA viņai atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus un atlīdzina FRA tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Procedūra – Pagaidu darbinieka pieņemšana darbā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā, lai tas iegūtu darbu uz ilgu laiku – Pienākums sākt un izmantot iekšējo darbā pieņemšanas procedūru vai darbā pieņemšanas procedūru citās Savienības aģentūrās, pirms sākt ārējo procedūru – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 110. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 12. panta 5. punkts)

2.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Priekšmets – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums – Iecēlējinstitūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, novērtējuma brīvība – Robežas – Paziņojumā par vakanci izvirzīto nosacījumu ievērošana

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

3.      Ierēdņi – Amata vakance – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Iespēja uzklausīt kandidātus katrā kandidātu izvērtēšanas posmā

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

4.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Atlases komitejas darbu slepenības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

5.      Ierēdņi – Amata vakance – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums – Iecēlējinstitūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, novērtējuma brīvība – Paziņojumā par vakanci izvirzīto nosacījumu ievērošana – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

1.      Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) Lēmuma 2009/3 par Civildienesta noteikumu īstenošanas vispārīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas nosaka pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā un nodarbinātību FRA, 2. panta tiesību normās ir noteikts, ka “[a]mati saistībā ar ilgtermiņa darbu var tikt aizpildīti, izmantojot iekšējo darbā pieņemšanas procedūru vai pieņemot darbā personu no citām Eiropas Savienības aģentūrām, pirms veikt ārējās darbā pieņemšanas procedūru” un ka “[a]mata vakance saistībā ar ilgtermiņa darbu var tikt publicēta vienlaicīgi aģentūrā un citās Eiropas Savienības aģentūrās, pirms veikt ārēju publicēšanu”, nevar tikt saprasts tā, ka FRA, lai pieņemtu darbā amatā ilgtermiņa darba veikšanai, ir jāveic un jāizmanto iekšējā darbā pieņemšana procedūra vai darbā pieņemšanas procedūra citu Savienības aģentūru ietvaros, pirms sākt ārējo procedūru.

Darbības vārds “var” vienīgi norāda, ka FRA ir iespēja gadījumā, ja tā uzskata, ka amats saistībā ar ilgtermiņa darbu varētu, visticamāk, tikt aizpildīts, izmantojot iekšējo darbā pieņemšanas procedūru vai citu Savienības aģentūru ietvaros, izmantot vienu vai otru no šīm procedūrām. Tādējādi, gadījumā, ja FRA savukārt uzskata, ka ne ar vienu no šīm darbā pieņemšanas procedūrām nevar pietiekami droši sasniegt šo mērķi, tā var no paša sākuma izmantot ārējo darbā pieņemšanas procedūru.

Turklāt interpretēt Lēmuma 2009/3 2. pantu tādējādi, ka it kā tajā FRA ir noteikts pienākums pirms ārējās darbā pieņemšanas procedūras sākšanas izmantot iekšējo darbā pieņemšanas procedūru vai citu Savienības aģentūru ietvaros, būtu pretrunā šīs tiesību normas sistēmai, kuras mērķis ir ļaut FRA, kuras personālam ir paredzēts pieaugt, ātri pieņemt darbā darbiniekus, lai tā varētu īstenot visus savus uzdevumus.

(skat. 46. un 47. punktu)

2.      Paziņojuma par vakanci mērķis ir, pirmkārt, iespējami precīzi informēt ieinteresētās personas par to nosacījumu raksturu, kuri tiek izvirzīti, lai ieņemtu aizpildāmo amatu, lai ļautu tām izvērtēt, vai tām būtu jāpiesakās uz amatu, un, otrkārt, noteikt tiesisko regulējumu, kuru ievērojot, institūcija paredz veikt salīdzinošu kandidātu nopelnu izvērtējumu. Šī otrā funkcija nozīmē, ka ir jāpaziņo pietiekami precīzas prasības, lai varētu īstenot minēto salīdzinošo izvērtējumu un pamatot izdarīto izvēli.

Šajā ziņā tas, ka paziņojumā par vakanci nebija informācijas saistībā ar katram atlases kritērijam piešķirto nozīmi vai saistībā ar rakstveida un mutvārdu pārbaudījumu izvērtēšanas metodi, nenozīmē, ka kandidāts tika izvēlēts, neņemot vērā pieļaušanas kritēriji, bet vienīgi liecina par to, ka paziņojuma par vakanci izveidotajā juridiskajā ietvarā iestāde, kas ir tiesīgas noslēgt darba līgumus, ir paredzējusi atstāt atlases komitejai plašu novērtējuma brīvību, nosakot katra atlases kritērija nozīmi un rakstveida un mutvārdu pārbaudījumu kārtību.

(skat. 57. un 58. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 19. februāris, T‑3/97 Campogrande/Komisija, 100. punkts

3.      Institūcijai, kas ir pilnvarot noslēgt darba līgumus, atzītas novērtējuma brīvības ietvaros kandidātu salīdzinošas izvērtēšanas noteikumus definēšanā, šai institūcijai, kā arī dažādiem amatā augstākstāvošiem ierēdņiem, ar kuriem konkrētās paaugstināšanas vai pārcelšanas procedūras ietvaros notika konsultācijas, katrā kandidātu vērtēšanas stadijā ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams iegūt papildu informāciju vai novērtēšanas faktus, uzklausot visus vai dažus kandidātus, lai varētu pieņemt lēmumu, pilnībā pārzinot lietu.

(skat. 62. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, 107. punkts un tajā minētā judikatūra

4.      Civildienesta noteikumu 25. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma sniegt pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekošu informāciju, lai tā izvērtētu tai nelabvēlīgā akta pamatotību un apsvērtu iespēju celt prasību Civildienesta tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai pārbaudīt šo aktu. Turklāt Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir apstiprināts, ka pamattiesības uz labu pārvaldību tostarp ietver “pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus”.

Tomēr šāds pienākums norādīt pamatojumu darbā pieņemšanas procedūras, ar kuru ir paredzētas aizpildīt vakantu amatu, ir jāsaskaņo ar atlases komitejas darba aizklātības ievērošanu, kurš liedz izpaust atsevišķu atlases komitejas locekļu viedokli vai izpaust jebkādu informāciju, kas ir saistīta ar personiska rakstura vai salīdzinošu novērtējumu saistībā ar kandidātiem

(skat. 89. un 90. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesas spriedums: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 30. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 14. novembris, T‑494/04 Neirinck/Komisija, 73. punkts.

5.      Novērtējuma brīvības, kas administrācijai ir jautājumā par iecelšanu amatā vai paaugstināšanu amatā, īstenošana paredz, ka administrācija rūpīgi un objektīvi izvērtē visu atbilstošo informāciju par katru kandidātu un ka tā apzinīgi ievēro paziņojumā par vakanci noteiktās prasības, un tādējādi tai ir pienākums noraidīt visus kandidātus, kas neatbilst šīm prasībām. Paziņojums par vakanci faktiski ir juridiskais ietvars, ko administrācija sev ir noteikusi un kas tai skrupulozi ir jāievēro.

Kas attiecas uz iespējamās kļūdas ierēdņa izvēlē novērtēšanu, tad šai kļūdai ir jābūt acīmredzamai un jāpārsniedz plašā novērtējuma brīvība, kāda paziņojuma par vakanci iezīmētajā juridiskajā ietvarā ir administrācijai attiecībā uz kandidātu nopelnu salīdzināšanu un dienesta interešu izvērtēšanu. Savienības tiesas pārbaudei ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai, ņemot vērā informāciju, uz kuru šī administrācija pamatojās, lai veiktu savu novērtējumu, tā ir iekļāvusies saprātīgās robežās un nav savu brīvību izmantojusi acīmredzami kļūdaini vai citiem mērķiem nekā tie, kam tā tai ir piešķirta. Tādējādi Savienības tiesa nevar administrācijas veikto kandidātu nopelnu un kvalifikāciju vērtējumu aizstāt ar savu, ja neviens pierādījums lietas materiālos neļauj apgalvot, ka, novērtējot šos nopelnus un kvalifikācijas, administrācija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.

Taču šajā ziņā vienīgi tas, ka kandidātam ir acīmredzami un atzīti nopelni neizslēdz to, ka kandidātu nopelnu salīdzinošajā vērtējumā citu kandidātu nopelni tiek atzīti par pārākiem. Tāpat tas, ka kandidāts atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par vakanci pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

(skat. 101., 102. un 104. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 30. oktobris, 188/73 Grassi/Padome, 26., 38. un 41. punkts; 1987. gada 4. februāris, 324/85 Bouteiller/Komisija, 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 18. septembris, T‑73/01 Pappas/Reģionu komiteja, 54. punkts; 2004. gada 9. novembris, T‑116/03 Montalto/Padome, 65. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑30/04, Sena/AESA, 80. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 6. maijs, F‑39/07 Campos Valls/Padome, 43. punkts.