Language of document : ECLI:EU:F:2010:77

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 7. jūlijā

Apvienotās lietas F‑116/07, F‑13/08 un F‑31/08

Stanislovas Tomas

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Atlaišana – Uzticēšanās saikne – Iepriekšēja konsultēšanās ar Parlamenta personāla komiteju – Neesamība

Priekšmets Prasības atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar kurām S. Tomas būtībā galvenokārt lūdz atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus Parlamentā, 2007. gada 26. marta lēmumu, ar kuru viņš ir atlaists [no darba] no 2007. gada 1. jūlija, pakārtoti atcelt šīs pašas iestādes 2007. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru viņš ir atlaists [no darba] no 2007. gada 16. oktobra, jebkurā gadījumā piespriest Parlamentam atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas viņam esot radīti atlaišanas dēļ

Nolēmums Prasības lietās F‑116/07 un F‑13/08 noraidīt. Parlaments izmaksā prasītājam EUR 1000 par tam nodarīto morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasību lietā F‑31/08 noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats saistībā ar prasībām lietās F‑116/07, F‑13/07 un F‑31/08.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Obligāts raksturs – Prasība, kas celta pirms sūdzības noraidījuma – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts)

2.      Iestāžu akti – Vispārējs pienākums informēt adresātus par tiesību aizsardzības līdzekļiem un termiņiem – Neesamība

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Pagaidu darbinieks, kas norīkots darbā kādā no Parlamenta politiskajām grupām – Lēmums par atlaišanu

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) un i) punkts)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Pagaidu darbinieks, kas norīkots darbā kādā no Parlamenta politiskajām grupām – Uzticības saiknes zudums – Lēmums par atlaišanu

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Lēmums par atlaišanu – Pienākums iepriekš informēt personāla komiteju

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

6.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Lēmums par atlaišanu – Pienākums norādīt pamatojumu

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

7.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts – Attiecību, kas balstās uz savstarpēju uzticību, nepieciešamība – Pārbaude tiesā – Piemērošanas joma

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

8.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Ierēdņu nepietiekamas profesionālās kompetences konstatēšanas procedūra – Nepiemērošana citiem darbiniekiem

(Civildienesta noteikumu 51. panta 1. punkts)

9.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Administrācijas rīcības brīvība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts un 49. panta 1. punkts)

10.    Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Piemērošanas joma – Pienākums norīkot pagaidu darbinieku citā darbā profesionālās nekompetences gadījumā – Neesamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

11.    Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta nepiemērojamība

12.    Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Pienākums adresēt ierēdnim vai darbiniekam individuāla lēmuma tekstu valodā, kuru viņš padziļināti pārvalda

13.    Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Dienesta pārkāpums

(EKL 236. pants)

1.      Pirms prasības celšanas par nelabvēlīgu lēmumu, kuru ir pieņēmusi AIPN, principā ir obligāti jāiesniedz pirmstiesas sūdzība, par kuru tiek pieņemts tiešs vai netiešs lēmums par sūdzības noraidīšanu. Prasība, kura ir iesniegta, pirms beigusies šī pirmstiesas procedūra, tās priekšlaicīgā rakstura dēļ nav pieņemama atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punktam.

(skat. 64. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2008. gada 18 decembris, T‑90/07 P un T‑99/07 P Beļģija un Komisija/Genette, Krājums, II‑3859. lpp., 105. punkts un tajā minētā judikatūra

2.      Nevienā Savienības tiesību normā tieši nav paredzēts vispārējs pienākums iestādēm informēt lēmumu adresātus par tiem pieejamām pārsūdzības iespējām, ne arī par termiņiem, kādos var celt prasību.

(skat. 87. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2005. gada 22. decembris, T‑146/04 Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, Krājums, II‑5989. lpp., 131. punkts; 2008. gada 11. novembris, T‑390/07 P Speiser/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑63. un II‑B‑1‑427. lpp., 31. punkts

3.      Pagaidu darbinieka novērtēšanas procedūra un procedūra, pēc kuras tiek pieņemts lēmums uzteikt šī darbinieka darba līgumu, ir divas dažādas procedūras.

No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) un i) punkta izriet, ka pagaidu darbinieka, kas pieņemts darbā uz nenoteiktu laiku, darba līgums izbeidzas pēc tajā noteiktā uzteikuma termiņa beigām. Šajā tiesību normā nav atsauces uz jebkādu pienākumu pamatot līguma izbeigšanu ar ieinteresētas personas novērtējuma ziņojumiem, pretēji ierēdņa gadījumam, kuru atbilstoši Civildienesta noteikumu 51. pantam var atlaist tikai pēc secīgiem novērtējuma ziņojumiem, ar kuriem ir apliecināta ierēdņa nepietiekamā profesionālā kompetence.

(skat. 91. un 92. punktu)

4.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkurā procedūrā pret personu, kuras rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Savienības tiesību pamatprincips, un ir jānodrošina tā ievērošana, pat ja nav attiecīgās procedūras tiesiskā regulējuma.

Atbilstoši šim principam ieinteresētajai personai pirms tai adresētā lēmuma pieņemšanas ir jādod iespēja pienācīgi darīt zināmu savu viedokli par attiecīgo apstākļu pastāvēšanu un atbilstību, kā arī par apstākļiem, uz kuriem pamatojoties ir pieņemts attiecīgais lēmums.

Tā kā politisko grupu veiktajiem uzdevumiem ir īpašs raksturs un tā kā šādā politiskā vidē ir jāuztur attiecības, kas ir balstītas uz savstarpēju uzticību starp grupu un tajā norīkotiem ierēdņiem, tad nevar norādīt pamatu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu attiecībā uz lēmumu atlaist pagaidu darbinieku, kurš ir pieņemts darbā kādā no Parlamenta politiskajām grupām, pamatojoties uz Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktu.

Šis izņēmums no tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa ir jāpiemēro katru reizi, kad ir vajadzība saglabāt uz uzticību balstītas attiecības.

(skat. 98., 99. un 101. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1970. gada 15. jūlijs, 44/69 Buchler/Komisija, Recueil, 733. lpp., 9. punkts; 1986. gada 10. jūlijs, 234/84 Beļģija/Komisija, Recueil, 2263. lpp., 27. punkts; 2000. gada 3. oktobris, C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, Recueil, I‑8147. lpp., 99. punkts; 2000. gada 5. oktobris, C‑288/96 Vācija/Komisija, Recueil, I‑8237. lpp., 99. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums, I‑10915. lpp., 37. punkts

Vispārējā tiesa: 1992. gada 28. janvāris, T 45/90 Speybrouck/Parlaments, Recueil, II‑33. lpp., 94. punkts

Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑89/08 P/Parlaments, 32. punkts

5.      Atbilstoši Parlamenta iekšējo noteikumu par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā 10. panta 1. punktam “katrā procedūrā, kuras mērķis ir izbeigt tāda pagaidu darbinieka līgumu, kurš ir pieņemts darbā politiskā grupā, iepriekš ir jāinformē iestādes personāla komiteja, kas var uzklausīt ieinteresēto personu un vērsties institūcijā, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus”.

Tātad Parlamenta iekšējo noteikumu 10. panta 1. punktā ir paredzēta norma, ka pastāv pienākums informēt personāla komiteju, tomēr tajā ir tikai norāde, ka šī informēšana ir jāveic “pirms” “procedūras, kuras mērķis ir izbeigt pagaidu darbinieka līgumu”, un tajā nav noteikts neviens termiņš, kurā institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, šis pienākums ir jāizpilda. Lēmuma par atlaišanu paziņošana pagaidu darbiniekam ir būtisks posms “procedūrā, kuras mērķis ir izbeigt pagaidu darbinieka līgumu”. Līdz ar to, ievērojot minētās normas tekstu, institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pirms lēmuma par atlaišanu paziņošanas ieinteresētajai personai ir obligāti iepriekš jāinformē personāla komiteja.

Procedūras, kuru ir pieņēmusi pati kompetentā iestāde, noteikumu pārkāpumi par aktu pieņemšanu, ir būtisku formas prasību pārkāpums EKL 230. panta otrās daļas izpratnē, ko Civildienesta tiesa var izskatīt pēc savas ierosmes. Tiesiskajai drošībai būtisku formas prasību pārkāpums EKL 230. panta otras daļas izpratnē sekas ir pretlikumīgā akta atcelšana, un šajā gadījumā nav jāpierāda, ka ir nodarīti zaudējumi. Turpretī formāls procedūras pārkāpums var būt par pamatu akta atcelšanai vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka, ja nebūtu šī pārkāpuma, minētajam aktam būtu bijis citāds saturs. Tātad ir jāizvērtē, vai pienākuma informēt personāla komiteju par procedūru, kuras mērķis ir izbeigt pagaidu darbinieka līgumu, neizpilde ir jākvalificē kā būtisks formas prasību pārkāpums vai kā formāls procedūras pārkāpums.

No attiecīgās iekšējo noteikumu normas teksta neizriet, ka personāla komitejas atzinuma pieņemšana ir lēmumu par pagaidu darbinieku, kuri ir pieņemti darbā atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktam, darba līgumu izbeigšanas tiesiskuma nosacījums. Ja tas tā būtu, tad šādā normā būtu bijis jānosaka termiņš, kurā personāla komitejai ir jāpieņem atzinums. Patiesībā nav pieļaujami, ka personāla komiteja varētu, pieņemot negatīvu atzinumu vai to nepieņemot vispār, likt šķēršļus tāda darba līguma izbeigšanai, kurš atbilst Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta 2. punkta c) apakšpunktam.

Parlamenta iekšējos noteikumos paredzētās formalitātes – iepriekš informēt personāla komiteju – neievērošanu, kaut arī šī formalitāte iestādei ir saistoša un iestāde to pieņēma pēc savas gribas, nevar uzskatīt par būtisku formas prasību pārkāpumu, jo kaut arī tās neievērošana ir dienesta pārkāpums, tai nevarēja būt izšķiroša nozīme procedūrā, kura beidzās ar ieinteresētās personas darba līguma izbeigšanu.

Pienākuma iepriekš informēt personāla komiteju neizpildes rezultātā nevar atcelt lēmumu par atlaišanu. Šāda tiesību normu neievērošana ir uzskatāma par dienesta pārkāpumu, kas var izraisīt iestādes ārpuslīgumisko atbildību.

(skat. 106., 107., 112., 113., 118.–120., 122. un 124.–126. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1988. gada 23. februāris, 68/86 Apvienotā Karaliste/Padome, Recueil, 855. lpp., 48. un 49. punkts; 2000. gada 6. aprīlis, C‑286/95 P Komisija/ICI, Recueil, I‑2341. lpp., 52. punkts

Vispārējā tiesa: 1994. gada 19. maijs, T‑465/93 Consorzio gruppo di azione locale “Murgia Messapica”/Komisija, Recueil, II‑361. lpp., 56. punkts; 1997. gada 14. jūlijs, T‑123/95 B/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑245. un II‑697. lpp., 34. un 39. lpp.; 2003. gada 6. marts, T‑228/99 un T‑233/99 Westdeutsche Landesbank Girozentrale un Land Nordrhein-Westfalen/Komisija, Recueil, II‑435. lpp., 143. punkts un tajā minētā judikatūra

Civildienesta tiesa: 2008. gada 16. aprīlis, F‑73/07 Doktor/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑91. un II‑A‑1‑479. lpp., 88. punkts

6.      Ja darbiniekam, kas pieņemts darbā ar līgumu uz nenoteiktu laiku, tiek piemērots atlaišanas līdzeklis, īpaša nozīme ir tam, lai šāda līdzekļa pamatā esošie iemesli vispār tiktu skaidri norādīti rakstveidā, vislabāk pašā attiecīgā lēmuma tekstā. Iestādes lēmums tiek materializēts tikai ar šo aktu, kura likumība ir novērtējama tā pieņemšanas brīdī.

Tomēr var uzskatīt, ka pienākums norādīt atlaišanas pamatojumu ir ievērots, ja ieinteresētā persona tikšanās laikā ar savu priekšniecību ir pienācīgi tikusi informēta par šiem iemesliem un ja institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmums tika pieņemts īsi pēc šīs sarunas. Vajadzības gadījumā minētā institūcija var arī papildināt šo pamatojumu, sniedzot atbildi uz ieinteresētās personas iesniegto sūdzību.

(skat. 133. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/ETF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑123. un II‑A‑1‑459. lpp., 79. punkts

7.      Tikai Parlamenta politiskā grupa ir kompetenta noteikt pēc tās domām atbilstošus nosacījumus, lai uzturētu ar savstarpēju uzticību pamatotas attiecības, kuras bija pamatā pagaidu darbinieka pieņemšanai darbā atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktam.

Šādu uz uzticību balstītu attiecību pastāvēšana nav balstīta uz objektīviem elementiem un sava rakstura dēļ nav pakļauta pārbaudei tiesā. Šī neiespējamība kontrolēt uzticēšanās saiknes esamību vai zudumu daļēji attiecas uz argumentiem, kas izvirzīti, pamatojot šīs saiknes esamību vai zudumu.

(skat. 147.–149. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: B/Parlaments, minēts iepriekš, 73. punkts; 2006. gada 17. oktobris, T‑406/04 Bonnet/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑213. un II‑A‑2‑1097. lpp., 50. un 51. punkts

8.      Pārējiem darbiniekiem pēc analoģijas piemērojamās Civildienesta noteikumu normas ir skaidri minētas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Nevienā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā paredzētajā tiesību normā nav noteikts, ka Civildienesta noteikumu 51. panta 1. punkts, kas attiecas uz pasākumiem, ko piemēro ierēdņu nepietiekamas profesionālās kompetence gadījumā, būtu piemērojams pēc analoģijas pagaidu darbiniekiem.

(skat. 154. un 155. punktu)

9.      Pat tādā pārkāpuma gadījumā, ar kuru, iespējams, var pamatot pagaidu darbinieka atlaišanu disciplīnas neievērošanas dēļ, institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nav pienākuma ierosināt disciplinārlietu pret ieinteresēto personu tā vietā, lai izvēlētos iespēju vienpusēji uzteikt līgumu, kā tas ir paredzēts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punktā. Tikai tad, ja minētā institūcija vēlas atlaist pagaidu darbinieku, kurš ir vainojams nopietnā savu pienākumu neizpildē, iepriekš to nepaziņojot, atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. panta 1. punktam ir jāuzsāk Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētā disciplinārā procedūra, kas pēc analoģijas ir piemērojama pagaidu darbiniekiem.

(skat. 158. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. aprīlis, F‑74/06 Longinidis/Cedefop, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑125. un II‑A‑1‑655. lpp., 116. punkts; 2009. gada 7. oktobris, F‑29/08 Y/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑393. un II‑A‑1‑2099. lpp., 111. punkts

10.    Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas ir radīts ar Civildienesta noteikumiem attiecībās starp publisko tiesību iestādi un civildienestā nodarbinātajām personām. Šis pienākums, kā arī it īpaši labas pārvaldības princips paredz, ka, pieņemot lēmumu saistībā ar kāda ierēdņa situāciju, iestāde ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu un ka, to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.

Administrācijai nevar būt pienākums piedāvāt jaunu darbavietu pagaidu darbiniekam, kura profesionālais sniegums ir atzīts par nepietiekamu. Ja administrācijas pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses sekas būtu tādas, ka iespēja norīkot ieinteresēto personu citā darbavietā pārvērstos par pienākumu, tad savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvars, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumos attiecībās starp publisko tiesību iestādi un civildienesta darbiniekiem, tiktu izjaukts, kaut gan Civildienesta noteikumu mērķis ir saglabāt šo līdzsvaru.

Šis secinājums ir obligāts gadījumā, ja darba līgums atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktam tiek uzteikts savstarpējās uzticības zuduma dēļ, kas atbilstoši judikatūrai ir šāda līguma pamatelements.

Turklāt administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu kompetences, ko tā uzskata par vajadzīgām dienesta interesēm, lai īstenotu noteiktus uzdevumus, un šī rīcības brīvība ir vēl lielāka tādu līgumu gadījumos, uz kuriem attiecas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. punkta c) punkts.

(skat. 165., 166. un 168. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, 551. lpp., 12. punkts

Civildienesta tiesa: Doktor/Padome, minēts iepriekš, 41. punkts

11.    No Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā iekļautās tiesību normas teksta izriet, ka šajā konvencijā ir paredzēts objektivitātes princips tiesvedībā, taču tajā nav nekas minēts attiecībā uz šī principa piemērošanu administratīvā procedūrā.

Savienības iestādi nevar uzskatīt par “tiesu” konvencijas 6. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to minētais 6. panta 1. punkts nav piemērojams lēmumam, ar kuru institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, uzteic pagaidu darbinieka darba līgumu.

(skat. 172.–174. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 7. jūnijs, no 100/80 līdz 103/80 Musique Diffusion française u.c./Komisija, Recueil, 1825. lpp., 7. punkts

Vispārējā tiesa: 1998. gada 14. maijs, T‑348/94 Enso Española/Komisija, Recueil, II‑1875. lpp., 56. punkts

12.    Kaut arī Civildienesta noteikumos nav atrunāts jautājums par valodu, kas ir izmantojama iestādēs, paziņojot lēmumus tās personālam, iestāžu pienākums atbilstoši to rūpības pienākumam ir paziņot individuāla lēmuma tekstu ierēdnim vai pagaidu darbiniekam tādā valodā, kuru viņš padziļināti pārvalda. Šis pienākums ir vēl jo vairāk jāievēro tad, ja iestādes lēmums var ietekmēt šī ierēdņa vai pagaidu darbinieka nodarbinātību.

(skat. 199. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑241. lpp., 46. punkts

13.    Uz prasības pamatotību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 236. pantu attiecas nosacījumu kopums, proti, iestādei pārmestās rīcības prettiesiskums, zaudējumu esamība un cēloņsakarības pastāvēšana starp šo rīcību un norādīto zaudējumu.

Tas, ka Parlaments nav izpildījis savu pienākumu iepriekš informēt personāla komiteju par lēmumu atlaist pagaidu darbinieku, kaut arī bija paredzēts uzsākt procedūru, lai izbeigtu līgumu ar šo darbinieku, nav pietiekams pamats, lai atceltu lēmumu par [darba līguma] atcelšanu, taču šis procesuālais pārkāpums ir atzīstams par dienesta pārkāpumu, kurš izraisa iestādes atbildību.

Šis dienesta pārkāpums katrā ziņā darbiniekam radīja iespaidu, ka tam netika dota iespēja izmantot iespējamo personāla komitejas iejaukšanos savā labā un līdz ar to viņam tika radīts konkrēts morālais kaitējums.

(skat. 213.–215. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts; 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 52. punkts

Vispārējā tiesa: B/Parlaments, minēts iepriekš, 39. punkts