Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-691/14 Servier u.c./Komisija

(Lieta C-176/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin, F. Castilla Contreras, J. Norris, C. Vollrath)

Pārējie lietas dalībnieki: Servier SAS, Servier Laboratories Ltd, Les Laboratoires Servier SA, European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA)

Prasījumi

atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 1), 2) un 3) punktu, ar kuriem tiek atcelti (i) Komisijas Lēmumā C(2014) 4955 final (2014. gada 9. jūlijs) par procedūru saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu (Lieta AT.39612 – Perindopril (Servier)) 4. pants, ciktāl tajā ir konstatēta Servier dalība nolīgumos, ko Servier noslēgusi ar sabiedrību Krka, (ii) minētā lēmuma 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts, kurā ir noteikts Servier par šo nolīgumu noslēgšanu piemērotā naudas soda apmērs, (iii) minētā lēmuma 6. pants, kurā ir konstatēts, ka Servier ir pārkāpusi LESD 102. pantu, un (iv) minētā lēmuma 7. panta 6. punkts, kurā ir noteikts Servier saistībā ar šo pārkāpumu piemērotā naudas soda apmērs;

atcelt spriedumu, ciktāl tajā par pieņemamiem ir atzīti prasības pieteikuma pielikumi A 286 un A 287 un replikas raksta pielikums C 29 (sprieduma 1461., 1462. un 1463. punkts);

izspriest galīgi par Servier iesniegto prasības pieteikumu par lēmuma atcelšanu un noraidīt Servier prasību par lēmuma 4. panta, 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta, 6. panta un 7. panta 6. punkta atcelšanu, kā arī apmierināt Komisijas prasību par to, lai tiktu atzīti par nepieņemamiem Vispārējā tiesā iesniegtā prasības pieteikuma pielikumi A 286 un A 287 un Vispārējai tiesai iesniegtā replikas raksta pielikums C 29 (sprieduma 1461.–1463. punkts);

piespriest Servier atlīdzināt visus ar šo apelācijas tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza pirmo virkni pamatu par LESD 101. panta pārkāpumu (lai panāktu, ka tiek atcelti sprieduma rezolutīvās daļas 1) un 3) punkts, ciktāl tajos tiek atcelti lēmuma 4. pants un 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts, kuros ir konstatēts, ka trīs nolīgumi, ko Servier u.c. ir noslēguši ar sabiedrību Krka, ir vienots LESD 101. panta pārkāpums, un sabiedrībai Servier piespriests naudas sods).

Ar pirmo daļējās atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka aplūkojamo nolīgumu laikā Krka nav radījusi konkurences spiedienu uz Servier.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, izvērtēdama licences līguma saturu un mērķus kā mudinājumu sabiedrībai Krka pieņemt izlīgumā noteiktos ierobežojumus.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, piemērodama jēdzienu “konkurences ierobežojums mērķa dēļ” LESD 101. panta 1. punkta izpratnē.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, LESD 101. panta piemērošanas mērķiem izvērtēdama pušu nodomu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ņemdama vērā konkurenci veicinošo ietekmi, kāda licencei ir tirgos, kuri neietilpst lēmumā identificētajā LESD 101. panta 1. punkta pārkāpuma tvērumā.

Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvērtēdama cesijas nolīguma priekšmetu.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot jēdzienu “konkurences ierobežojums seku dēļ” LESD 101. panta 1. punkta izpratnē.

Komisija izvirza arī otro virkni pamatu par LESD 102. panta pārkāpumu (lai panāktu, ka tiek atcelti sprieduma rezolutīvās daļas 2) un 3) punkts, ciktāl tajos tiek atcelti lēmuma 6. pants un 7. panta 6. punkts, kuros ir konstatēts, ka Servier ir pārkāpusi LESD 102. pantu, un šai sabiedrībai ir piespriests naudas sods).

Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, analizēdama jautājumu par to, vai galaproduktu tirgus noteikšanā ir ņemams vērā cenas kritērijs.

Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, analizēdama jautājumu par to, vai galaproduktu tirgus noteikšanā ir ņemama vērā ārstnieciskā aizstājamība.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka noteikti pielikumi esot nepieņemami.

Ar vienpadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, analizēdama tehnoloģijas tirgu.

____________