Prasība, kas celta 2020. gada 24. jūlijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-341/20)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Moro, A. Armenia)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasījumi
Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, paredzēdama piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa privātos izpriecu kuģos izmantotajai degvielai vienīgi gadījumos, kad attiecībā uz šādiem kuģiem ir ticis noslēgts fraktēšanas līgums, neņemot vērā šo kuģu faktiskās izmantošanas veidu, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no Direktīvas 2003/96/EK 1 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta.
Komisija arī lūdz piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Motīvi un galvenie argumenti
1. Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļiem energoproduktus, kurus paredzēts lietot kā degvielu kuģošanai Savienības ūdeņos, ieskaitot zveju, ar kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi. No iepriekš minētajā normā ietvertās jēdziena “privāts izpriecu kuģis” definīcijas izrietot, ka atbrīvojums attiecas uz izpriecu kuģiem, kurus izmanto pakalpojumu sniegšanai par atlīdzību komerciālos nolūkos. Tas attiecoties gan uz gadījumiem, kad izmantotājs ir kuģa īpašnieks, gan arī, ja to izmanto persona, kura kuģi nomā vai fraktē.
2. Lietotāja jēdziens ir ticis skaidrots Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedumā Haltergemeinschaft, C-250/101 2 , kurā ir noteikts, ka nomas vai fraktēšanas kontekstā, lemjot par attiecīgā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu vai atteikumu, vērā ir jāņem tas lietotājs, kurš nomā vai fraktē, nevis tas, kurš nodod nomā vai nodod fraktēšanai. No šā sprieduma arī izriet, ka, lai varētu saņemt atbrīvojumu, nepietiek ar to vien, ka iznomātājs fraktēšanas darījumu uzskata par komercdarbību, jo būtiski ir pārliecināties, kā nomnieks attiecīgo kuģi izmanto. Tādējādi izšķirošā nozīme esot kuģa gala lietotājam un pēdējam izmantošanas veidam, un šai lietošanai ir jābūt “tiešai pakalpojumu sniegšanai par atlīdzību”, lai varētu saņemt tiesības uz atbrīvojumu atbilstoši Tiesas nospriestajam 2017. gada 13. jūlija spriedumā Vakarų Baltijos laivų statykla, C-151/16 3 .
3. Līdz ar to, lai piemērotu attiecīgo atbrīvojumu, esot nepieciešams katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt, kāds ir izpriecu kuģa faktiskās izmantošanas veids.
4. Tomēr no Itālijas tiesiskā regulējuma, ar kuru tiek piemērots attiecīgais atbrīvojums, kā arī no atbildēm, kas sniegtas uz brīdinājuma vēstuli un uz motivēto atzinumu, izriet, ka šāds atbrīvojums tiek atteikts vai piešķirts neatkarīgi no kuģa faktiskās izmantošanas veida.
5. Šajā prasībā Komisija apgalvo, ka Itālijā attiecīgā atbrīvojuma piemērošana esot pretrunā Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumam.
6. Komisija it īpaši uzsver, ka nolūkā piešķirt vai atteikt atbrīvojumu no nodokļa Itālijas nodokļu iestādes nevērtējot katru gadījumu atsevišķi, lai noskaidrotu, kā katrs kuģis faktiski tiek izmantots. Itālijas iestādes faktiski apgalvo, ka šāds vērtējums tiekot nodrošināts saskaņā ar nozari regulējošajos tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kuru mērķis esot tikai atvieglot šādu vērtējumu, piemēram, to, vai kuģošanai ir ticis noslēgts regulārs fraktēšanas līgums, vai arī ir ticis noslēgts gadījuma nomas vai fraktēšanas līgums. Tomēr Itālijas iestādes uzskata, ka fraktēšanas līguma gadījumā atbrīvojums no nodokļa pienākas visiem tiem saimnieciskās darbības subjektiem, kas sniedz jūras transporta pakalpojumus, tomēr atbrīvojums nepienākas tiem, kuri veic kuģa gadījuma rakstura iznomāšanu vai fraktēšanu. Apliecinādamas, ka atbrīvojums no nodokļa tiek piešķirts vai atteikts, balstoties uz noteikta veida līgumu un līdz ar to abstrakti, Itālijas iestādes apstiprina, ka tās konkrēti nepārbauda, vai atbrīvojums tiek piešķirts tikai tiem, kam uz to ir tiesības, un tiek atteikts pārējiem, kuriem tas nepienākas.
7. Atskaitot fraktēšanas līgumus, gadījuma rakstura nomas un fraktēšanas gadījumā nav nekādu iespēju saņemt atbrīvojumu no nodokļa, lai gan faktiski gala lietotājs kuģi var izmantot, lai sniegtu tiešus pakalpojumus par atlīdzību, un šajā ziņā nav būtiski, vai gadījuma rakstura nomnieks vai fraktētājs ir paredzējis nodarboties ar kuģošanu. Atbilstoši Itālijas tiesību aktiem kuģa gadījuma rakstura fraktēšana faktiski netiekot uzskatīta par komerciālu izmantošanas veidu.
____________
1 Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.).
2 EU:C:2011:862, 22. punkts.
3 EU:C:2017:537, 29. un 30. punkts.