CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2010. gada 9. decembrī

Lieta F‑83/05

Kristine Ezerniece Liljeberg u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Juristi lingvisti, kuri ir iekļauti rezerves sarakstā pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Diskriminācija salīdzinājumā ar juristiem lingvistiem, kurus ir pieņēmušas darbā citas Savienības iestādes un struktūras

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K. Ezerniece Liljeberg un deviņi citi ierēdņi, kuri visi ir Komisijas juristi lingvisti, galvenokārt lūdz atcelt 2004. gada 6. oktobra lēmumus par viņu iecelšanu amatā, ciktāl tajos ir noteikta viņu iecelšana A*6 pakāpē, kaut gan viņi bija jāieceļ A*7 pakāpē

Nolēmums      Prasību noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem. Prasītāji sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem paši.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

3.      Ierēdņi – Iecelšana amatā – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Iecelšana amatā augstākā pakāpē – Tiesības uz pārkvalificēšanu – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Atšķirīga attieksme pret dažādu kategoriju darbiniekiem Civildienesta noteikumos paredzēto garantiju jomā – Diskriminācijas neesamība

5.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Apjoms – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punkts)

1.      Lēmumi par iecelšanu pakāpē, ko citas iestādes, nevis Komisija ir pieņēmušas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punktu, veido pasākumus, uz kuriem nevar atsaukties, lai pamatotu pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka juristi lingvisti, kurus Komisija ir iecēlusi A*6 pakāpē, tiekot diskriminēti salīdzinājumā ar tā paša konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kurus citas iestādes ir iecēlušas A*7 pakāpē, no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punkta izriet, ka ikvienai iestādei ir tiesības noteikt, vai juristu lingvistu ir pamats iecelt A*7 pakāpē. No tā izriet, ka ierēdņi, kurus ir pieņēmusi darbā kāda iestāde un kuri ir iecelti šajā pakāpē atbilstoši šai tiesību normai, ir jāuzskata par tādiem, kuri atrodas situācijā, kas atšķiras no tās, kādā atrodas ierēdņi, kurus ir pieņēmusi darbā kāda cita iestāde, kas ir izvēlējusies nepiemērot minēto tiesību normu.

Tam, ka personas ir iekļautas vienā un tajā pašā rezerves sarakstā, nav nozīmes, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punktu, jo, kā tika atgādināts, katrai iestādei ir jāizlemj, vai ir pamats piemērot šo tiesību normu, lai juristu lingvistu ieceltu A*7 pakāpē. Turklāt judikatūra, saskaņā ar kuru visi viena un tā paša konkursa veiksmīgie kandidāti atrodas vienādā situācijā, attiecas uz ierēdņu pieņemšanu darbā vienā un tajā pašā iestādē, nevis dažādās iestādēs. Visbeidzot, kaut arī saskaņā ar civildienesta vienotības principu, kas ir paredzēts Amsterdamas līguma 9. panta 3. punktā, visi ikvienas Savienības iestādes ierēdņi ir pakļauti vieniem un tiem pašiem Civildienesta noteikumiem, no šī principa neizriet, ka iestādēm vienādi ir jāīsteno sava rīcības brīvība, kas tām ir atzīta Civildienesta noteikumos, jo tām tieši pretēji ir piemērojams autonomijas princips.

(skat. 55., 58. un 59. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 16. septembris, T‑220/95 Gimenez/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑275. un II‑775. lpp., 72. punkts.

2.      Kaut arī administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai izlemtu, vai ir jāpiemēro kāda tiesību norma, lai minētā tiesību norma nezaudētu jebkādu lietderīgo iedarbību, administrācijai, ņemot vērā īpašos apstākļus, ar kuriem tā ir sastapusies, ir konkrēti jāizvērtē, vai piemērot attiecīgo tiesību normu.

Atliek secināt, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punkta noteikumiem iestādes var iecelt amatā ierēdņus, kuriem ir uzticēti A*7 vai attiecīgi AD 7 pakāpes jurista lingvista pienākumi, kas nozīmē, ka iecēlējinstitūcijai nav pienākuma piemērot šo tiesību normu un ka no jauna darbā pieņemtajiem ierēdņiem nav subjektīvu tiesību uz šādu iecelšanu pakāpē.

Tā kā iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, lai izlemtu, vai piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punktu, tāda lēmuma pārbaude tiesā, ar kuru ir veikta iecelšana pakāpē, nevar aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu. Līdz ar to Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai nav noticis būtisku formas prasību pārkāpums, vai iecēlējinstitūcija savu lēmumu nav pamatojusi ar nepareiziem vai nepilnīgiem faktiem un vai nav notikusi nepareiza pilnvaru izmantošana, pieņemot šo lēmumu, vai nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, vai pamatojums ir pietiekams un vai iecēlējinstitūcija nav izmantojusi savu rīcības brīvību acīmredzami nepareizi.

(skat. 75.–77. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 5. oktobris, T‑17/95 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑227. un II‑683. lpp., 21. punkts; 2004. gada 26. oktobris, T‑55/03 Brendel/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. un II‑1437. lpp., 60. punkts; 2005. gada 15. novembris, T‑145/04 Righini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑349. un II‑1547. lpp., 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. aprīlis, F‑16/05 Falcione/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑3. un II‑A‑1‑7. lpp., 49. punkts; 2007. gada 20. septembris, F‑111/06 Giannopoulos/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑253. un II‑A‑1‑1415. lpp., 52. punkts.

3.      Pat tad, ja ierēdnis piekrīt ieņemt amatu, kas atbilst pakāpei, kura ir augstāka par viņa pakāpi, pakāpes un amata atbilstības princips nepiešķir ierēdnim tiesības uz viņa amata pārkvalificēšanu augstākā pakāpē.

Katrā ziņā neviena Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības tiesību norma nenosaka administrācijai pienākumu ņemt vērā konkursa veiksmīgo kandidātu agrāko situāciju, lai noteiktu viņu iecelšanu pakāpē.

(skat. 89. un 90. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1973. gada 12. jūlijs, 28/72 Tontodonati/Komisija, Recueil, 779. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 7. maijs, T‑18/90 Jongen/Komisija, Recueil, II‑187. lpp., 27. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp., 182. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 12. marts, F‑104/06 Arpaillange u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑57. un II‑A‑1‑273. lpp., 106. punkts.

4.      Nevar apstrīdēt, ka Civildienesta noteikumos ir atšķirības starp dažādām personu kategorijām, kas ir nodarbinātas Savienībā vai nu tieši kā ierēdņi, vai kā dažādu kategoriju darbinieki, kuriem ir piemērojama Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, jo visas šīs kategorijas ir noteiktas atbilstoši Savienības administrācijas leģitīmām vajadzībām un tās veicamo pastāvīgo vai pagaidu uzdevumu raksturam.

(skat. 93. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 17. novembris, F‑57/08 Palazzo/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑437. un II‑A‑1‑2371. lpp., 38. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Tiesības prasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību ir ikvienam, kurš atrodas situācijā, no kuras izriet, ka administrācija, sniedzot precīzus un saskaņotus solījumus, ir devusi viņam pamatotas cerības.

Lai rastos tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību, ir jābūt izpildītiem trim nosacījumiem. Pirmkārt, ir nepieciešams, lai administrācija sniegtu ieinteresētajai personai precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem. Otrkārt, šiem solījumiem ir jābūt tādiem, kas rada pamatotas cerības to adresātam. Treškārt, sniegtajiem solījumiem ir jāatbilst Civildienesta noteikumu normām un vispārpiemērojamām tiesību normām vai vismaz to iespējamo prettiesiskumu saprātīgs un rūpīgs ierēdnis nevar nepamanīt, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju un viņa spēju veikt vajadzīgās pārbaudes.

Runājot par lēmumiem par iecelšanu pakāpē, iespējamos nodaļas vadītāja komentārus nevar uzskatīt par informāciju, kas ir gūta no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem, jo šos lēmumus var pieņemt tikai iecelējinstitūcija.

(skat. 98., 99. un 101. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 70. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑381/00 Wasmeier/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑677. lpp., 106. punkts; Righini/Komisija, minēts iepriekš, 130. un 131. punkts; 2005. gada 8. decembris, T‑237/00 Reynolds/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑385. un II‑1731. lpp., 146. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑51/07 Bui Van/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑289. un II‑A‑1‑1533. lpp., 55. punkts; 2010. gada 11. maijs, F‑55/09 Maxwell/Komisija, 87. punkts.

6.      Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas ticis radīts ar Civildienesta noteikumiem attiecībās starp publisko iestādi un civildienestā strādājošajiem. Ar šo pienākumu tiek izvirzīta prasība, lai iecēlējinstitūcija, lemjot par ierēdņa vai darbinieka stāvokli, ņemtu vērā visus faktorus, kas varētu ietekmēt tās lēmumu, un lai, to darot, tā ņemtu vērā ne tikai dienesta, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Ierēdņa tiesību un interešu aizsardzība tomēr ir ierobežota ar spēkā esošo tiesību normu ievērošanu.

Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses nevar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punktā paredzēto iespēju pārveidot par administrācijas pienākumu. Tādējādi tas, ka iecēlējinstitūcija nav piemērojusi minēto 13. panta 2. punktu, pats par sevi neveido pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu.

(skat. 110. un 111. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Forvass/Komisija, minēts iepriekš, 53. un 54. punkts un tajos minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 149. punkts.