Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 4. augustā Ernests Bernis, Oļegs Fiļs, OF Holding SIA un Cassandra Holding Company SIA iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 14. maija rīkojumu lietā T-282/18 Bernis u.c./VNV

(Lieta C-364/20 P)

Tiesvedības valoda –  angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ernests Bernis, Oļegs Fiļs, OF Holding SIA, Cassandra Holding Company SIA (pārstāvis: O. H. Behrends, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Vienotā noregulējuma valde (VNV), Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu;

atzīt, ka prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasību atcelt tiesību aktu;

piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas radušies saistībā ar šo apelāciju.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza šādus pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pamatodamās uz apstākli, ka Regulā Nr. 806/2014 1 nav noteikumu par kredītiestādes likvidāciju tādos apstākļos kā šajā lietā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka šis aspekts skar apstrīdēto VNV 2018. gada 23. februāra lēmumu tiesiskumu un līdz ar to strīda būtību, savukārt pieņemamība esot atkarīga tikai no tā, kādā veidā VNV faktiski ir rīkojusies (nevis uz tā, kā tai būtu bijis jārīkojas).

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, ciktāl tā par labu savam secinājumam par nepieņemamību izmantoja apstākli, ka Luksemburgas tiesa bija noraidījusi Luksemburgas valsts regulatīvās iestādes pieteikumu par ABLV Luxembourg darbības izbeigšanu un likvidāciju. Fakts, ka kāda valsts tiesa ir noraidījusi Eiropas iestādes lēmumu, nepadarot attiecīgo lēmumu par neesošu un nenovēršot nepieciešamību to atcelt Eiropas Savienības tiesās.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieņemot, ka apstāklim, ka ABLV Bank likvidācija bija labprātīga atbilstoši Latvijas tiesībām, ir nozīme, ja, kā to apstiprina Vispārējā tiesa, likvidācija bija noteikta ar VNV lēmumiem.

Ar ceturto apelācijas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieņemot, ka pietiekami tieša tiesiskā iedarbība ir izslēgta tāpēc, ka apstrīdēto lēmumu īstenošana ir saistīta ar valsts tiesību piemērošanu. Valsts tiesību piemērošanai īstenošanas kontekstā neesot nozīmes, ciktāl tiesību akta iespējamās tiesiskās sekas reglamentē Eiropas Savienības tiesības.

Ar piekto apelācijas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka tiesību akta īstenošanas raksturam, kas ir atkarīgs no konkrētas jurisdikcijas, ir nozīme saskaņā ar LESD 263. pantu.

Ar sesto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieņemot, ka jebkura valsts iestāžu rīcības brīvība īstenošanas kontekstā izslēdz tiešo tiesisko iedarbību.

Ar septīto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot balstījusies uz judikatūrā izstrādātā “starpnoteikumu” jēdziena nepareizu izpratni.

Ar astoto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot izdarījusi nepareizos secinājumus, balstoties uz apstrīdēto tiesību aktu formu vien.

Ar devīto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā neesot piemērojusi LESD 263. pantu, ņemot vērā Regulā Nr. 806/2014 sniegtos konkrētos norādījumus attiecībā uz VNV tiesību aktu pārsūdzamību.

Ar desmito apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam un izveidojusi vakuumu attiecībā uz tiesību aizsardzību.

Ar vienpadsmito apelācijas sūdzības pamatu piesardzības nolūkos tiek apgalvots, ka pārsūdzētais rīkojums būtu balstīts uz apstrīdēto tiesību aktu acīmredzamu sagrozīšanu, ja tas būtu interpretēts tādējādi, ka tajā ir nospriests, ka apstrīdētājos tiesību aktos nav noteikta ABLV Latvia un ABLV Luxembourg likvidācija. Minētais apelācijas sūdzības pamats esot izvirzīts tikai piesardzības labad. Apelācijas sūdzības iesniedzēji netic, ka pastāv jebkāds pamats pārsūdzēto rīkojumu interpretēt šādā veidā.

Ar divpadsmito apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka parsūdzētais rīkojums esot balstīts uz nepareizu būtiskās judikatūras, tostarp Tiesas nolēmumu lietā Trasta Komercbanka u.c./ECB (C-663/17) un Deutsche Post un Vācija/Komisija (C-463/10), interpretāciju.

Ar trīspadsmito apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētais rīkojums nav pietekami pamatots.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).