CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 11. decembrī

Lieta F‑113/06

Didier Bouis u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – “Otrās kārtas” paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Prioritātes punktu piešķiršana – Pārejas noteikumi – Civildienesta noteikumu 45. panta VĪN – Vienlīdzīga attieksme – Pieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar LES 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Buiss [D. Bouis] un vēl trīs citi Komisijas ierēdņi būtībā lūdz atcelt lēmumus nepiešķirt viņiem ne tos prioritātes punktus, kuri ir ģenerāldirektorātu rīcībā, ne tos punktus, ko piešķir, ņemot vērā it īpaši uzdevumus, kas ir paveikti iestādes interesēs par 2003. un 2004. gadu, kā arī atcelt lēmumus, ar kuriem viņu uzvārdi netika iekļauti nopelnu sarakstā un to ierēdņu sarakstā, kuri 2005. gada paaugstināšanā amatā tika paaugstināti A*13 pakāpē.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Atteikums iekļaut visvairāk nopelnu saņēmušo ierēdņu sarakstā – Sagatavojošs akts – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Komisijas ieviestā paaugstināšanas amatā sistēma – Lēmums konkrētām kategorijām piešķirt paaugstināšanas amatā punktus – Sagatavojošs akts – Lēmums, ar ko nosaka kopējo ierēdņiem piešķiramo punktu skaitu – Pārsūdzams lēmums

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Pāreja no vienas sistēmas uz citu

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta pirmā daļa)

1.     Ierēdņu nopelnu saraksts, kā arī ar lēmums neiekļaut ierēdņa uzvārdu minētajā sarakstā ir sagatavojoši akti, kas tiek pieņemti pirms galīgā lēmuma, ar kuru nolemj par paaugstināšanu amatā, un kuri ir vajadzīgi šī galīgā lēmuma pieņemšanai. No tā izriet, ka par lēmumu ierēdņa uzvārdu neiekļaut ierēdņu nopelnu saraktā nevar celt atsevišķu prasību to atcelt, bet vienmēr var apstrīdēt tā tiesiskumu tādas prasības ietvaros, kura celta par galīgo lēmumu, kuru ir pieņēmusi iecēlējinstitūcija, nolemjot par paaugstināšanu amatā.

(skat. 32. un 33. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 18. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 96.–98. punkts.

2.     Ierēdnis nav tiesīgs celt prasību likuma vai iestāžu interesēs un, pamatojot prasību atcelt tiesību aktu, var izvirzīt tikai tādus iebildumus, kuri attiecas uz viņu personīgi. Līdz ar to prasība, kuru ir cēlis ierēdnis un kura ir vērsta uz augstākā pakāpē paaugstināto ierēdņu saraksta paaugstināšanas amatā ietvaros atcelšanu, tiktāl, ciktāl šajā sarakstā nav ietverts prasītāja uzvārds, ir acīmredzami nepieņemama, ja viņš nav norādījis, kāda ir viņa personiskā interese celt prasību. Tā tas ir gadījumā, kad ierēdnis norāda vienīgi uz prioritātes punktu skaitu, kas viņam ir tikuši piešķirti attiecīgajā paaugstināšanā amatā, vienlaicīgi savos rakstveida apsvērumos nenorādot nekādu konkrētu apstākli, kas ļauj noteikt, ka viņam bija tiesības uz paaugstināšanu amatā šajā attiecīgajā iepriekš minētajā paaugstināšanā amatā un ka tiesību akta atcelšana, ko viņš vēlas panākt, dotu viņam iespēju saņemt paaugstinājumu, ņemot vērā viņa personīgo situāciju un it īpaši paaugstināšanas amatā kopā saņemto punktu skaitu katrā atsevišķā punktu kategorijā, kā arī paaugstināšanas amatā robežu attiecībā uz noteikto pakāpi, kas ir piemērojama, veicot attiecīgo paaugstināšanu amatā.

(skat. 34.–39. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1983. gada 30. jūnijs, 85/82 Schloh/Padome, Recueil, 2105. lpp., 14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 10. decembris, T‑134/96 Smets/Komisija, Recueil, II‑2333. lpp., 47. punkts; 2006. gada 22 novembris, T‑434/04 Milbert u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑273. un II‑A‑2‑1423. lpp., 31.–33. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 14. jūnijs, F‑34/05 Lebedef u.c./Komisija, I‑A‑1‑33. un II‑A‑1‑105. lpp., 21. punkts.

3.     Ar Komisijas iekšējo regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā individuālie lēmumi piešķirt paaugstināšanas amatā punktus konkrētām kategorijām, kuri ir pieņemti, pirms iecēlējinstitūcija ir galīgi noteikusi kopējo katra ierēdņa iegūto punktu skaitu, ir sagatavojoši akti, kas tiek pieņemti pirms galīgā lēmuma, ar ko nosaka kopējo punktu skaitu, un kuri ir vajadzīgi šī galīgā lēmuma pieņemšanai. It īpaši tas ir gadījumā, kad ģenerāldirektori, piemērojot Komisijas iekšējo regulējumu, piešķir paaugstināšanas amatā punktus, kas ir nodoti katras ģenerāldirekcijas rīcībā, vai kad pēc amatā paaugstināšanas komitejas ieteikuma iecēlējinstitūcija, piemērojot šo regulējumu, piešķir prioritātes punktus, tādējādi atzīstot iestādes interesēs paveikto darbu. Ar šiem lēmumiem netiek noteikta iecēlējinstitūcijas galīgā nostāja attiecībā pret šiem ierēdņiem.

Šādi iecēlējinstitūcijas galīgo lēmumu, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdņiem piešķirto punktu skaits, ar kuru var iepazīties personīgajā paaugstināšanas amatā lietā, veido vairāki galīgie lēmumi par paaugstināšanas punktu piešķiršanu konkrētām kategorijām. Vispārīgi šie lēmumi izriet no katram ierēdnim piešķirto punktu sadales, kas parādās ierēdņa personīgajā paaugstināšanas amatā lietā. Lai gan arī šie lēmumi par paaugstināšanas punktu piešķiršanu konkrētām kategorijām ir jāuzskata par sagatavojošiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirms galīgā lēmuma, ar kuru nosaka kopējo punktu skaitu, un tie tādēļ nevar būt pamatā sūdzības iesniegšanas termiņa sākumam, šie lēmumi tomēr ir tādi lēmumi, ar kuriem galīgi tiek noteikta attiecīgā ierēdņa situācija attiecībā uz šo punktu kategoriju.

Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka, paaugstināšanas amatā procedūras galīgajā stadijā lūdzot atcelt atsevišķus lēmumus, ar kuriem tiem netika piešķirti nedz katras ģenerāldirekcijas rīcībā esošie prioritātes punkti, nedz prioritātes punkti, ko piešķir, ņemot vērā it īpaši uzdevumus, kas ir paveikti iestādes interesēs, par pēdējiem diviem gadiem pirms attiecīgās paaugstināšanas amatā, ierēdnis vēlas apstrīdēt kopējo viņam piešķirto punktu skaitu un viņa prasību nevar noraidīt kā nepieņemamu tikai tādēļ, ka viņš formāli nevēršas pret lēmumu, ar kuru nosaka kopējo punktu skaitu.

(skat. 64.–68. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: Buendía Sierra/Komisija, minēts iepriekš, 96. un 97. punkts.

4.      Ierobežojumi, kas ir nenovēršami, pārejot no viena pārvaldības veida uz citu, arī attiecībā uz ierēdņu karjeru, var administrācijai likt pagaidu kārtībā un zināmās robežās atkāpties no parasti attiecīgajām situācijām piemērojamajiem noteikumiem un principiem. Šādām atkāpēm gan jābūt pamatotām ar imperatīvu nepieciešamību, kas saistīta ar pāreju, un tās ne piemērošanas laika, ne apjoma ziņā nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams saskaņotai pārejai no vienas sistēmas uz otru.

Ja pirmajā paaugstināšanā amatā, kurai piemēro jauno amatā paaugstināšanas sistēmu, kurai ir raksturīga nopelnu saskaitīšana un kuru ievieš ar Komisijas iekšējo regulējumu, kas paredz pagaidu pasākumus pārejas nodrošināšanai no agrākās sistēmas, tiek paredzēts A 12 pakāpes ierēdņiem piešķirt atšķirīgus prioritātes punktus par iepriekšējo gadu no tiem, kas piešķirti šajā amatā paaugstināšanas gadā, bet Komisija nolemj pārejas periodā ierobežot prioritātes punktu piešķiršanu, šāds ierobežojums nevar tikt uzskatīts par tādu, kas pārsniedz administrācijas pilnvaras pārejas pasākumos izstrādāt noteikumu grozījumus par ierēdņu paaugstināšanu amatā. Tā tikai nosaka robežas, ciktāl ir jāņem vērā iepriekš atzītie nopelni.

Lai gan patiešām teorētiski ir iespējams iedomāties citādu sistēmu, administrācijai nav pienākuma šajā ziņā. Spēkā esošo ierēdņu amatā paaugstināšanas metožu maiņas mērķis pat hipotētiski ir novērst konkrētus traucējumus, kas radušies iepriekšējo normu piemērošanas rezultātā. Tātad tādām reformām, kuru nepieciešamības izvērtēšanai administrācijai ir plaša rīcības brīvība, ir raksturīgi no zināmas dienas ierēdņu nopelnu vērtēšanu veikt uz jauna pamata.

(skat. 79.–81. un 85. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 de Wind/Komisija, Recueil, 1167. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 20. punkts; 2003. gada 11. februāris, T‑30/02 Leonhardt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑265. lpp., 51., 55. un 56. punkts; 2006. gada 3. maijs, T‑393/04 Klaas/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑103. un II‑A‑2‑465. lpp., 56. punkts; Buendía Sierra/Komisija, minēts iepriekš, 213. un 220. punkts.