EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2012. gada 25. oktobrī

Lieta F‑50/09 DEP

Livio Missir Mamachi di Lusignano

pret

Eiropas Komisiju

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Pievienotās vērtības nodoklis

Priekšmets Prasība noteikt atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 92. pantam, kuru L. Missir Mamachi di Lusignano cēla Civildienesta tiesā lietā F‑50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam

Nolēmums Tiesāšanās izdevumi, kurus Komisija atlīdzina prasītājam lietā F‑50/09, tiek noteikti EUR 44 259,25 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vairāku advokātu iesaistīšana – Ietekmes neesamība – Vērtējums, ņemot vērā galvenokārt kopējo darba stundu skaitu, kas ir objektīvi vajadzīgas tiesvedības mērķiem

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Pievienotās vērtības nodoklis – Iekļaušana personas, kas nav nodokļa maksātājs, gadījumā

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

1.      Lai noteiktu atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, attiecībā uz darba apjoma, ko tiesvedība Civildienesta tiesā varēja izraisīt, vērtējumu, tiesai galvenokārt ir jāņem vērā kopējais darba stundu skaits, kas varētu izrādīties objektīvi vajadzīgs šīs tiesvedības mērķiem neatkarīgi no advokātu skaita, kuru starpā sniegtos pakalpojumus varēja sadalīt.

(skat. 21. un 26. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 26. aprīlis, F‑7/08 DEP Schönberger/Parlaments, 29. punkts.

2.      Prasītājam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, nav iespējas atgūt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par pakalpojumiem, ko viņam rēķinā ir iekļāvuši advokāti. Tādējādi par honorāriem, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, samaksātais pievienotās vērtības nodoklis viņam ir izdevumi, kas radušies tiesvedībā, Reglamenta 91. panta b) punkta izpratnē.

(skat. 31. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 8. jūlijs, T‑7/98 DEP, T‑208/98 DEP un T‑109/99 DEP De Nicola/EIB, 37. punkts.