Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 27. augustā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 18. jūnija spriedumu lietā T-624/15 European Food u.c./Komisija

(Lieta C-638/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un P.-J. Loewenthal)

Pārējie lietas dalībnieki: European Food SA, Starmill SRL, Multipack SRL, Scandic Distilleries SA, Ioan Micula, Viorel Micula, European Drinks SA, Rieni Drinks SA, Transilvania General Import-Export SRL, West Leasing International SRL, Spānijas Karaliste un Ungārija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 18. jūnija spriedumu apvienotajā lietās T-624/15, T-694/15 un T-704/15 European Food u.c./Komisija 1 ;

noraidīt pirmā pamata pirmo daļu un otrā pamata pirmo daļu, kas ir izvirzītas lietā T-704/15;

noraidīt otrā pamata pirmo un otro daļu, kas ir izvirzītas lietās T-624/15 un T-694/15;

nodot apvienotās lietas T-624/15, T-694/15 un T-704/15 atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai to pamatu izskatīšanai, kas vēl nav izskatīti, un

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo ir nepareizi interpretēts un piemērots LESD 108. pants un/vai Rumānijas Pievienošanās akta 2 V pielikuma 2. nodaļa un fakti ir kvalificēti juridiski kļūdaini, ciktāl ir secināts, ka Komisijas kompetencē nav pieņemt apstrīdēto lēmumu 3 .

Ar galveno argumentu Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa nepareizi ir secinājusi, ka pasākums, ar ko Rumānija piešķīra atbalstu Ion un Viorel Micula, kas ir investori Zviedrijas pilsonību, un trim Rumānijas sabiedrībām, kuras viņi kontroli (turpmāk tekstā kopā – “Miculas”) ir stimulu shēmas atcelšana 2005. gada 22. februārī. Miculas tika piešķirts atbalsts drīzāk ar to, ka Rumānija izmaksāja kompensāciju, kura tika piešķirta minētās shēmas atcelšanai, kas notika pēc tās pievienošanās Savienībai.

Ar pakārtoto argumentu Komisija apgalvo, ka pat, ja Vispārējā tiesa pareizi secināja, ka atbalsta piešķiršanas pasākums bija stimulu shēmas atcelšana Rumānijā (quod non), Komisijas kompetencē joprojām bija pieņemt apstrīdēto lēmumu saskaņā ar Rumānijas Pievienošanās akta V pielikuma 2. nodaļu.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo ir nepareizi interpretēts un piemērots Rumānijas Pievienošanās akta 2. pants un noteikumi par ES tiesību piemērošanu ratione temporis, un/vai ir nepareizi interpretēts un piemērots 1995. gada Eiropas līgums 4 , un fakti ir kvalificēti juridiski kļūdaini, secinot, ka ES tiesības neattiecās uz piešķirto kompensāciju.

Ar galveno argumentu Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa nepareizi ir secinājusi, ka ES tiesības nav piemērojamas kompensācijai, kas tika piešķirta, pamatojoties uz to, ka visi notikumi, kuri izraisīja tās piešķiršanu, norisinājās pirms pievienošanās [Savienībai]. Drīzāk kompensācijas piešķiršana veido tās situācijas sekas nākotnē, kas radās pirms pievienošanās [Savienībai], atbilstoši noteikumiem par ES tiesību piemērošanu ratione temporis.

Ar pakārtoto argumentu Komisija apgalvo, ka pat, ja Vispārējā tiesa pareizi secināja, ka kompensācijas piešķiršana neveidoja tās situācijas sekas nākotnē, kas radās pirms pievienošanās [Savienībai] (quod non), ES tiesības joprojām bija piemērojamas piešķirtajai kompensācijai tāpēc, ka 1995. gada Eiropas līgums, kas ir daļa no ES tiesībām, bija piemērojams visiem notikumiem, kuri izraisīja šīs kompensācijas piešķiršanu un kuri norisinājās pirms pievienošanās [Savienībai].

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo ir nepareizi interpretēts LESD 107. panta 1. punkts un nav piemērots 1995. gada Eiropas līguma 64. panta 1. punkta iii) punkts, secinot, ka apstrīdētajā lēmumā kompensācijas piešķiršanu šķīrējtiesa kļūdaini kvalificēja kā priekšrocību.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa nepareizi esot secinājusi, ka Komisijai nebija kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu un ka ES tiesības piešķirtajai kompensācijai nebija piemērojamas.

Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot aplūkojusi visus argumentus, kas ir norādīti apstrīdētajā lēmumā un kas pierāda, ka Rumānija Miculas piešķīra priekšrocību. Ar tiem argumentiem vien, kas nav aplūkoti, pietiek, lai pamatotu priekšrocības esamību.

____________

1 EU:T:2019:423

2  Akts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2005, L 157, 203. lpp.).

3 Komisijas Lēmums (ES) 2015/1470 (2015. gada 30. marts) par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN), ko īstenoja Rumānija – Šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmums lietā Micula pret Rumāniju (OV 2015, L 232, 43. lpp.).

4  Eiropas Līgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (OV 1994, L 357, 2. lpp.).