Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. augustā iesniedza Špecializovaný trestný súd (Slovēnija) – Úrad špeciálnej prokuratúry Generálnej prokuratúry Slovenskej republiky/TG, UF

(Lieta C-603/19)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Špecializovaný trestný súd

Pamatlietas puses

Apsūdzētājs krimināllietā: Úrad špeciálnej prokuratúry Generálnej prokuratúry Slovenskej republiky

Apsūdzētie: TG, UF

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES 1 (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (galvenokārt tiesības aktīvi piedalīties kriminālprocesā un tiesības uz kaitējuma atlīdzību kriminālprocesā), kuras sava rakstura dēļ pienākas ne tikai fiziskajai personai kā just spējīgai būtnei, ir piemērojama arī juridiskajām personām un valstij, proti, valsts iestādēm, ja valsts tiesību normās tām tiek atzīts personas, kurai nodarīts kaitējums, statuss kriminālprocesā?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 47. pantam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantam un Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 2  (1999. gada 21. jūnijs) 38. panta 1. punkta h) apakšpunktam kopsakarā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1681/94 3 (1994. gada 11. jūlijs) atbilst tāds tiesiskais regulējums un nolēmumu pieņemšanas prakse 4 , saskaņā ar kuriem valsts nevar celt prasību kriminālprocesā, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts ar krāpniecisku rīcību, kuras rezultātā ir notikusi nepamatota Eiropas Savienības budžeta līdzekļu piesavināšanās, nedz tā var saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 256. panta 3. punktu pārsūdzēt rīkojumu, ar kuru tiesa nolemj neļaut valstij vai to pārstāvošajai administrācijai piedalīties galvenajā tiesas sēdē un prasīt kaitējuma atlīdzību, un pat nenosaka nekāda cita veida procedūru, kurā valsts varētu izmantot savas tiesības pret aizdomās turamo, kā rezultātā pat nevar tikt garantētas valsts tiesības uz nodarītā kaitējuma atlīdzību, ko vērst pret apsūdzētā mantu un mantiskajām tiesībām saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 50. pantu, tādējādi šīm tiesībām kļūstot de facto neizmantojamām?

Vai jēdziens “ta[s] pa[ts] uzņēmum[s]”, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 5  (1998. gada 7. maijs) 2. pantā kopsakarā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 69/2001 6 (2001. gada 12. janvāris) 2. panta 2. punktu ir jāinterpretē tikai formāli, tādējādi, ka ir nepieciešams un ir pietiekami konstatēt, vai attiecīgajām sabiedrībām ir autonoma juridiskā personība uz valsts tiesiskā regulējuma pamata, tā ka katrai no šīm sabiedrībām var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 000 EUR apmēram, vai tomēr izšķirošais kritērijs ir tādu minēto sabiedrību, kuras pieder vienām un tām pašām personām un kas ir savstarpēji saistītas, faktiskā darbības un pārvaldības kārtība, kā viena galvenā uzņēmuma pārvaldītu filiāļu sistēma, pat ja tām katrai ir sava juridiskā personība uz valsts tiesību pamata, tādējādi, ka jāuzskata, ka tās veido “to pašu uzņēmumu” un kā viens veselums var tikai vienreiz saņemt valsts atbalstu līdz 100 000 EUR?

Vai 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 7 nolūkos termins [atlīdzināms] “kaitējums” norāda tikai uz to nepamatoti iegūto līdzekļu daļu, kas tieši saistīta ar krāpniecisko rīcību, vai norāda arī uz izdevumiem, kas faktiski radušies un ir pamatoti ar dokumentiem un iemaksas izmantojumu, ja no pierādījumiem izriet, ka to izmaksa bijusi nepieciešama, lai maskētu krāpniecisku rīcību, aizkavētu krāpnieciskās rīcības atklāšanu un iegūtu visu piešķirtā valsts atbalsta summu?

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES ( 2012. gada 25. oktobris ), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV 2012, L 315, 57. lpp.).

2     Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV 1999, L 161, 1. lpp.).

3     Komisijas Regula (EK) Nr. 1681/94 (1994. gada 11. jūlijs) par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā (OV 1994, L 178,  43. lpp.).

4     Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) Krimināllietu palātas 2017. gada 29. novembra viedoklis.

5     Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV 1998, L 142, 1. lpp.).

6     Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001 (2001. gada 12. janvāris) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV 2001, L 10, 30. lpp.).

7     Konvencija, kas izstrādāta uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta pamata saistībā ar Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (OV 1995, L 316, 49. lpp.).