Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. jūlija rīkojumu apvienotajās lietās T-347/19 un T-348/19 Enrico Falqui un Danilo Poggiolini/Eiropas Parlaments 2020. gada 1. septembrī iesniedza Danilo Poggiolini

(Lieta C-408/20 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Danilo Poggiolini (pārstāvji: F. Sorrentino, A. Sandulli, B. Cimino, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Atzīt par pieņemamu D. Poggiolini celto prasību, ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta 2019. gada 11. aprīļa paziņojumu Nr. D (2019) 14435 un Finanšu ģenerāldirektorāta Deputātu finansiālo un sociālo tiesību direkcijas Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību 2. nodaļas vadītāja 2019. gada 8. jūlija paziņojumu Nr. D309419; līdz ar to atcelt minētos paziņojumus vai nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai lietas izspriešanai pēc būtības.

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Motīvi un galvenie argumenti

Prasītājs ir izvirzījis trīs pamatus, ar kuriem tas pamato lūgumu atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 951576 lietā T-348/19, konkrēti,

pamatu par to, ka esot nokavēts termiņš, proti, Eiropas Parlaments neesot ievērojis Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantā un 130. panta 1. punktā, tos aplūkojot kopā, noteikto divu mēnešu termiņu, kurā tam bija tiesības celt iebildumus par D. Poggiolini celtās prasības Vispārējā tiesā pieņemamību, un ka procesuālo dokumentu iesniegšanai, izmantojot “e–Curia” sistēmu, nevarot piemērot Vispārējās tiesas Reglamenta 60. pantu, kurā ir paredzēts, ka “procesuālos termiņus pagarina par vienotu desmit dienu termiņu, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu”;

pamatu par to, ka Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta 2019. gada 11. aprīļa paziņojums Nr. D (2019) 14435 esot pārsūdzams, jo tas esot radījis tūlītējas tiesiskas sekas, kā rezultātā prasība par tā atcelšanu esot uzskatāma par pieņemamu;

pamatu par to, ka prasība atcelt Finanšu ģenerāldirektorāta Deputātu finansiālo un sociālo tiesību direkcijas Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību 2. nodaļas vadītāja 2019. gada 8. jūlija paziņojumu Nr. D309419 esot pieņemama, jo šī prasība ir formulēta ar prasības pieteikuma grozījumiem atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pantam, kā arī tiek apgalvots, ka, izpildoties visiem priekšnosacījumiem, šādi grozījumi prasības pieteikumā esot jāuzskata par prasības pieteikumu.

Prasītājs arī ir izvirzījis trīs citus pamatus par 2019. gada 11. aprīļa paziņojuma Nr. D(2019) 14435 un 2019. gada 8. jūlija paziņojuma Nr. D309419 prettiesiskumu, konkrēti,

pamatu par to, ka esot pārkāpts Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmums “Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi”;

pamatu par to, ka Eiropas Parlaments neesot drīkstējis piemērot spēkā neesošu valsts tiesisko regulējumu (proti, tiesisko regulējumu, kas ir ticis ieviests ar Itālijas Deputātu palātas Prezidija Lēmumu Nr. 14/2018);

pamatu par to, ka Eiropas Parlaments esot prettiesiski piemērojis valsts tiesisko regulējumu, kurš ir pretrunā Savienības tiesību pamatprincipiem, proti, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā arī esot pieļauts Savienības tiesību pārākuma principa pārkāpums.

____________