Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra spriedums – Banco Santander/Komisija
(Lieta T-227/10) 1
(Valsts atbalsts – Tiesību normas par uzņēmumu ienākuma nodokli, kurās uzņēmumiem rezidentiem nodokļu vajadzībām Spānijā ir atļauts norakstīt nemateriālās vērtības, kas rodas no kapitāla daļu iegādes sabiedrībās, kuras ir rezidentes nodokļu vajadzībām ārvalstīs – Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Selektīvums – Atsauces sistēma – Atkāpe – Atšķirīga attieksme – Atšķirīgas attieksmes attaisnojums – Uzņēmumi, kas gūst labumu no pasākuma – Tiesiskā paļāvība
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Banco Santander, SA (Santandera, Spānija) (pārstāvji: sākotnēji J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan un R. Calvo Salinero, pēc tam J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lyal un C. Urraca Caviedes)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt 1. panta 1. punktu Komisijas Lēmumā 2011/5/EK (2009. gada 28. oktobris) par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.), un pakārtoti – šā lēmuma 4. pantu.
Rezolutīvā daļa
Prasību noraidīt.
Banco Santander, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
____________
1 OV C 195, 17.7.2010.