Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 21. septembrī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-110/17 Jiangsu Seraphim Solar System/Komisija

(Lieta C-441/20 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: H. Marcos Fraile, pārstāvis, N. Tuominen, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

noraidīt pirmajā instancē iesniegto prasības pieteikumu atcelt apstrīdēto regulu;

piespriest prasītājai [pirmajā instancē] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

Pakārtoti –

nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā;

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka prasības pieteikums ir pieņemams.

Prasītājai ir jāpierāda locus standi saskaņā ar LESD 263. pantu, it īpaši tiešo skārumu un interesi celt prasību par apstrīdētās regulas ¹ 2. pantu. Šos antidempinga maksājumus, kurus ir jāmaksā kā juridiskās sekas tam, ka rēķini ir atzīti par spēkā neesošiem, valsts muitas iestādēm nav parādā prasītāja, bet gan cits uzņēmums, Seraphim Solar System GmbH. Tādējādi Padome uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi tiešo skārumu un interesi celt prasību un Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, nospriežot, ka tā ir to pierādījusi.

Turklāt prasītājai ir iestājies noilgums celt iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – “Tiesa”) judikatūru lietā TWD Textilwerke Deggendorf and Nachi Europe.

Visbeidzot, prasību par Regulu Nr. 1238/2013 ² un Regulu Nr. 1239/2013 ³ pieņemamība ir arī pilnīgi skaidri balstīta uz SolarWorld judikatūru, kurā tika nospriests, ka Regulas Nr. 1238/2013 3. pants un Regulas Nr. 1239/2013 2. pants nevar tikt atrauts no šo regulu pārējās daļas.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka pamatregulu 8. un 13. pants “izsmeļ” iespēju iekasēt maksājumus par importu, saistībā ar kuru ir neizpildītas saistības, un jebkura cita pieeja ir kvalificējama kā maksājumu iekasēšana ar “atpakaļejošu spēku”.

Vispārējā tiesas uzskats ir balstīts uz pamatregulu kļūdainu izpratni. Pamatregulu 10. panta 5. punkts un 16. panta 5. punkts kopumā attiecas uz sekām, kādas ir konstatējumam, ka ir neizpildītas saistības. Tas ir līdzvērtīgi “atpakaļejošam spēkam pamatregulu izpratnē”, t.i., galīgo antidempinga maksājumu/kompensācijas maksājumu uzlikšana ne vēlāk kā 90 dienas no pagaidu pasākumu piemērošanas importam, kas ir pakļauts reģistrācijai saskaņā ar pamatregulu 14. panta 5. punktu un 24. panta 5. punktu.

Aplūkojamais gadījums, t.i. saistību neizpildīšana un tās sekas ir acīmredzami cita rakstura. Ar pamatregulu 10. panta 5. punktu un 16. panta 5. punktu uzliktais vienīgais ierobežojums ir tāds, ka šāda ar atpakaļejošu spēku veikta iekasēšana nav piemērojama importam, kas veikts 90 dienu atpakaļejošā spēka laikposmā pirms saistību neizpildes vai atteikšanās no saistībām.

Turklāt nevar būt nekāda atpakaļejoša spēka, ja maksājumi ir uzliktu no sākuma un ir paredzēts tikai viens izņēmums no to iekasēšanas. Patiešām, ar saistību uzņemšanos ražotājs eksportētājs izvairās no attiecīgo maksājumu piemērošanas, ja ir izpildīti nosacījumi, lai būtu šāds rezultāts. Tomēr vienmēr radīsies muitas parāds, ja deklarētājs ir izvēlējies laist brīvā apgrozībā preces, t.i., bez antidempinga maksājuma iekasēšanas, un ir konstatēts, ka nav izpildīts viens vai vairāki šo saistību nosacījumi.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka ar pamatregulu 14. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu Padomei nav atļauts izveidot saistību uzraudzības sistēmu, kas ietver rēķinu atzīšanu par nederīgiem.

Ar pamatregulu 14. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu Padomei tiek sniegtas ļoti plašas pilnvaras, pieņemot regulas, ar kurām tiek uzlikti maksājumi, kā to ir izskaidrojusi Tiesa spriedumā Deichmann. Tādēļ Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka Padomei nav pilnvaru izveidot saistību uzraudzības sistēmu, kas ietver rēķinu atzīšanu par nederīgiem.

Vispārējā tiesas nostāja ir pretrunā likumdevēja nodomam. ES tiesībām nav pamatojuma tik plašai tirgus dalībnieka aizsardzībai, kurš nepilda pienākumus, kurus ir labprātīgi uzņēmies, un, gluži kā šajā lietā, pat neapstrīd, ka šāda neizpilde ir notikusi. Šī nostāja ir arī stingrāka par to, ka ir pieprasīta saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PTO”) tiesībām, tādējādi radot ES nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar tirdzniecības partneriem no citām PTO dalībvalstīm.

Turklāt pārsūdzētais spriedums padara saistības nesamērīgi riskantas Komisijai. Saistību uzņemšanās ietver risku no ES puses, kā arī grūtības uzraudzīt saistības. Faktiski puses, kas uzņemas saistības, primārais pienākums ir sadarboties ar Komisiju un tādējādi nodrošināt saistību pienācīgas izpildes sekmīgu uzraudzību. Bez šādas garantijas Komisijai būtu jāuzņemas viss risks, bet ikvienam, kas neizpilda saistības, būtu atļauts saglabāt priekšrocības, kas iegūtas no šādas neizpildes. Šāda interpretācija arī būtu pretrunā ES rūpniecības efektīvai aizsardzībai no kaitējoša dempinga/subsīdijas, kas tiek (pakārtoti) kompensēta ar saistību palīdzību.

____________

¹  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2146 (2016. gada 7. decembris), ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV 2016, L 333, 4. lpp.).

² Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.).

³ Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV 2013, L 325, 66. lpp.).