CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 13. septembrī
Lieta F‑68/10
Thorsten Behnke
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – 2009. gada novērtēšana un paaugstināšana amatā – Novērtējuma un paaugstināšanas amatā komitejas atzinuma pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā
Priekšmets Prasība, kura celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru T. Behnke lūdz atcelt Komisijas lēmumus viņu klasificēt II snieguma grupā sakarā ar novērtējumu par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un viņam piešķirt 5 paaugstinājuma punktus sakarā ar 2009. gada paaugstināšanu amatā
Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija sedz savus un atlīdzina ceturtdaļu prasītāja tiesāšanās izdevumu. Prasītājs sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Apvienotā novērtējumu komiteja – Atzinums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Elementi, ko var ņemt vērā
(Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants)
4. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Nepieciešamā saskaņotība starp aprakstošajiem komentāriem un skaitļos izteikto vērtējumu
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
5. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Mērķu formāla noteikšana (Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Izņemot iebildes par prettiesiskumu, kā arī sabiedriskās kārtības pamatus, tiesvedības pamats un tātad arī [prasības] nepieņemamība parasti nemainās tādēļ, ka netiek ievērota prasība par sūdzības un prasības savstarpējo atbilstību, izņemot gadījumu, ja prasītājs, kas savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīga akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus, prasības pieteikumā norāda pamatus pēc būtības, vai – pretējā gadījumā, ja prasītājs, savā sūdzībā apstrīdējis tikai tam nelabvēlīgā akta tiesiskumu pēc būtības, iesniedz prasības pieteikumu, kurā ir norādīti pamati, kas attiecas uz šī akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus.
Ierēdnis, kas savā sūdzībā nav izvirzījis ārēja tiesiskuma pamatu, nevar pirmo reizi savā prasībā izvirzīt pamatu par sava novērtējuma ziņojuma formālu prettiesiskumu.
(skat. 32. un 33. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 120. punkts.
2. Apvienotās novērtējuma komitejas pienākums spriest par novērtējuma ziņojumu saturu ir būtiska formāla prasība. Tomēr Komisijas pieņemtajos Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgajos īstenošanas noteikumos nav paredzēta formāla balsošanas procedūra minētās komitejas ietvaros. Turklāt nekāda atšķirība, izņemot semantisku, nevar tikt konstatēta starp ziņojumu, kas pieņemts vienprātības rezultātā, un ziņojumu, kas pieņemts vienbalsīgi. Tomēr tas, ka minētā komiteja pieņem ziņojumu vienprātības rezultātā, nevar to atbrīvot no tās pienākuma norādīt pamatojumu. Šo vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 4. punktā ir paredzēts, ka pat vienbalsīgi pieņemtā atzinumā ir jābūt ietvertam operacionālā secinājuma pamatojumam.
Tomēr, ja atzinums ir formulēts stereotipiski un tajā nav norādes uz ierēdņa īpašās situācijas apstākļiem, šis atzinums nav pamatots.
Tomēr procesuālo noteikumu pārkāpumi, tostarp tie, kas attiecas uz novērtējuma ziņojumu sagatavošanu, ir būtiski pārkāpumi, kas var ietekmēt ziņojuma spēkā esamību vienīgi, ja ieinteresētā persona pierāda, ka ziņojumam varētu būt bijis atšķirīgs saturs, ja nebūtu bijis šo pārkāpumu.
(skat. 38.–42. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija, 71.–75. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, 53. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Komisijai pastāv cieša korelācijas saikne starp novērtējuma ziņojumu, kurā tiek noteikts snieguma līmenis, un vēlāko lēmumu piešķirt amatā paaugstināšanas punktus, lai gan iecēlējinstitūcija saglabā plašu rīcības brīvību paaugstināšanas amatā ietvaros, lai noteiktu precīzu amatā paaugstināšanas punktu skaitu. Šajā ziņā Komisijā novērtējuma un amatā paaugstināšanas procedūras nav nošķiramas. Šajā ziņā ir atzīts, ka ierēdņa nopelnu izvērtēšanā minētā iestāde var ņemt vērā ierēdņa neseno paaugstināšanu amatā.
Turklāt administrācijai, lai novērtētu ierēdņa nopelnus, ir jāņem vērā grūtie apstākļi, kuros viņš ir veicis savas funkcijas, un tostarp tas, ka viņa nodaļā bija mazāk personāla, nekā bija paredzēts, kad šim ierēdnim tika noteikti mērķi.
(skat. 52., 56. un 62. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 31. janvāris, T‑236/05 Aldershoff/Komisija, 85. un nākamie punkti.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, Semeraro/Komisija, 56. punkts; 2010. gada 23. februāris, F‑7/09 Faria/ITSB, 53. punkts.
4. Aprakstošo piezīmju, kas ir ietvertas novērtējuma ziņojumā, mērķis ir pamatot analītiskos vērtējumus. Šīs piezīmes ir novērtējuma pieņemšanas pamats un ļauj ierēdnim izprast saņemto novērtējumu. Tādējādi, ņemot vērā to ļoti svarīgo nozīmi saistībā ar karjeras attīstības ziņojuma pieņemšanu, piezīmēm ir jāatbilst piešķirtajām atzīmēm tik lielā mērā, ka novērtējums ir jāuzskata par piezīmju skaitlisku vai analītisku atspoguļojumu. Ņemot vērā vērtētājiem piešķirto ļoti plašo rīcības brīvību, vērtējot to personu darbu, kuras tiem ir jānovērtē, iespējamā pretruna karjeras attīstības ziņojumā pamats tā atcelšanai var būt tikai tad, ja tā ir acīmredzama.
(skat. 78. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑28/06 Sequeira Wandschneider/Komisija, 109. un 110. punkts.
5. Saskaņā ar Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 5. pantu ierēdņa snieguma novērtējums ir vērsts uz to, lai noteiktu, kādā mērā paredzētie mērķi ir sasniegti. No šīm pašām tiesību normām izriet, ka mērķi ir jāparedz, par pamatu ņemot normālus darba apstākļus. Ja administrācija nolemj pamatot novērtējumu ar pienācīgi formāli noteiktiem mērķiem, dokuments, kurā ir precizēti ierēdnim paredzētie mērķi, ir būtisks elements viņa snieguma novērtēšanā.
(skat. 79. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑93/08 N/Parlaments, 64. punkts.