Language of document : ECLI:EU:F:2013:152

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2013. gada 17. oktobrī

Lieta F‑59/12

BF

pret

Eiropas Savienības Revīzijas palātu

Civildienests – Iecelšana amatā – Direktora amata vietas aizpildīšana – Paziņojums par vakanci – Nelabvēlīgs akts – Neesamība – Nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru BF, prasītājs, būtībā lūdz atcelt paziņojumu par vakanci ECA/2011/67 cilvēkresursu direktora amatam Eiropas Savienības Revīzijas palātas ģenerālsekretariātā, kā arī atlīdzināt ciesto mantisko un morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. BF sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Paziņojums par amata vakanci, kas nemaina prasītāja tiesisko stāvokli – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. pants)

Par nelabvēlīgiem aktiem, par kuriem var celt prasību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. pantu, ir uzskatāmi pasākumi, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras tieši un tūlītēji var skart prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli.

Tādas prasības ietvaros, kas celta par paziņojumu par amata vakanci, ar kuru otro reizi ir uzsākta darbā pieņemšanas procedūra un kuras rezultātā nav izslēgta prasītāja kandidatūra, prasītāja apgalvotās šī paziņojuma par vakanci sekas – proti, viņa iecelšanas strīdīgajā amatā, izpildot iespējamu Civildienesta tiesas spriedumu, ar kuru tiek atcelti lēmumi iecelt trešo personu strīdīgajā amatā un noraidīt viņa kandidatūru, kas ir pieņemti pēc pirmās darbā pieņemšanas procedūras, faktiski padarīšana par neiespējamu – paziņojuma par vakanci publicēšanas dienā ir vienīgi hipotētiskas un tātad neļauj pierādīt, ka minētais paziņojums tieši un tūlītēji skar viņa intereses.

Proti, pēc otrās darbā pieņemšanas procedūras iecēlējinstitūcijai nav obligāti jāaizpilda strīdīgā amata vieta. Turklāt nekas nenorāda, ka tad, ja otrā darbā pieņemšanas procedūra tiks pabeigta, apstrīdētā paziņojuma par vakanci publicēšanas dienā prasītājs netiks iecelts strīdīgajā amatā. Attiecībā uz sprieduma, kas tiks pasludināts lietā par to lēmumu atcelšanu, kas ir pieņemti pēc pirmās darbā pieņemšanas procedūras, sekām jānorāda, ka uz šiem lēmumiem attiecas tiesiskuma prezumpcija un tikai fakts, ka prasītājs par to ir cēlis prasību, nedod viņam subjektīvas tiesības tikt ieceltam strīdīgajā amatā, nedz arī aizkavēt administrācijas rīcību šīs amata vietas aizpildīšanā. Turklāt, ja Civildienesta tiesa atceltu pirmajā darbā pieņemšanas procedūrā pieņemtos lēmumus, tad attiecīgajai iestādei ir jāveic piemēroti pasākumi nolēmuma izpildei, un attiecīgā gadījumā prasītājs var šos pasākumus apstrīdēt.

Līdz ar to apstrīdētajam paziņojumam par vakanci un otrajai darbā pieņemšanas procedūrai pašiem par sevi nav tādas saistošas tiesiskās sekas, kas varētu tieši un tūlītēji ietekmēt prasītāja intereses. Apstrīdētais paziņojums par vakanci tikai tā publicēšanas dēļ nav prasītājam nelabvēlīgs akts.

(skat. 20.–26. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1978. gada 11. maijs, 25/77 De Roubaix/Komisija, 7. un 8. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 18. maijs, F‑13/05 Corvoisier u.c./ECB, 44. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, F‑91/07 Torijano Montero/Padome, 24. un 27. punkts un tajos minētā judikatūra.