EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2012. gada 20. martā

Lieta F‑2/12 R

Emil Hristov

pret

Eiropas Komisiju
un
Eiropas Zāļu aģentūru

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEK līguma 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru E. Hristov lūdz apturēt Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) valdes 2011. gada 6. oktobra lēmuma par EZA izpilddirektora iecelšanu piemērošanu

Nolēmums Prasību noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts un 103. panta 1. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Prasītāja interese panākt pagaidu pasākuma noteikšanu

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu noregulējumu ir cita starpā jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesim tāpat ir jāveic arī attiecīgo interešu izsvēršana.

Visas šīs pārbaudes gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašam brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādu nosacījumu izpilde ir jāpārbauda, kā arī šīs pārbaudes kārtību, jo nevienā tiesību normā viņam nav paredzēta iepriekš noteikta analīzes shēma, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 11.–13. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑104/10 R de Pretis Cagnodo un Trampuz de Pretis Cagnodo/Komisija, 16. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma par lietas būtību iedarbību. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka tie, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, ir jāveic un tiem ir jāstājas spēkā pirms nolēmuma pieņemšanas pamatlietā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

Taču pagaidu noregulējuma tiesnesim, pārbaudot steidzamību pamatojošu apstākļu pastāvēšanu, apgalvotais būtiskais un neatgriezeniskais kaitējums vērā ir jāņem tikai tiktāl, ciktāl tas var tikt attiecināts uz personas, kura līdz pagaidu noregulējumu, interesēm.

(skat. 15. un 18. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 25. marts, C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, 62. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, 25. punkts; 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch-Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 14. jūlijs, F‑41/10 R Bermejo Garde/EESK, 28. punkts un tajā minētā judikatūra.